Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.
Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.
To apliecina tas, ka, piemēram, aplokšņu algas visizplatītākās ir Rīgas reģionā, kur ir vislielākā ekonomiskā aktivitāte un kur pēdējos divos gados aktīvi ieplūda Eiropas struktūrfondu nauda būvniecībā. Tā ir viena no ēnu ekonomikas līderēm, kurā strauja lielas naudas ienākšana ir būtiski palielinājusi arī pelēko zonu. Protams, šī situācija, kad kopš 2017. gada ēnu ekonomika, kaut arī nedaudz, bet tomēr ir pieaugusi, liek uzdot jautājumu, kas ir tas, kas tiek darīts nepareizi. Pērn savu dzīvi sāka nodokļu reforma, iespējams, par tās ietekmi vēl ir pāragri spriest, taču, ņemot vērā daudzos pārmetumus, tostarp no Eiropas Komisijas, ka tā īsti nemazina nevienlīdzību, šķiet, nav pamata cerēt, ka zudīs motivācija maksāt un saņemt aplokšņu algas. Turklāt nodokļu reformas rezultātā nevar runāt arī par to, ka būtiski ir samazinājies darbaspēka nodokļa slogs.
Lai gan vienmēr ir mazliet riskanti sasaistīt ēnu ekonomiku ar nodokļu sistēmu, jo tas vienmēr rada jautājumu: kura tad būs tā nodokļu likme, pie kuras uzņēmējs teiks, ka tā nu gan reiz ir tik pieņemama, ka to maksās noteikti? Turklāt jāatceras, ka nodokļu likmēm ir jābūt tādām, lai ieņēmumi nosegtu valsts attīstībai nepieciešamo. Tā ka atļaušos paust viedokli - ēnu ekonomikas mazināšanas nolūkos tomēr ir jālūkojas uz citiem instrumentiem, nevis nemitīgi jāvingro ap nodokļu likmēm. Vispirms jau tā varētu būt to naudas avotu noslēgšana, no kuriem tiek maksātas aplokšņu algas. Te ir runa gan par PVN karuseļshēmu izskaušanu, ieviešot reverso PVN, gan kases aparātu pieslēgšanu tiešsaistei. VID jau sen vēlas iegūt atļauju publiskot savus lēmumus par uzņēmumiem, tādējādi reputācijas risks varētu būt viens no spēcīgiem atturošiem motīviem.
Jācer arī uz pašu nozaru vēlmi pašattīrīties, kas, sekojot būvnieku piemēram, varētu rezultēties ģenerālvienošanās noslēgšanā. Tajā pašā laikā, kā norādījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, pie vislabākā scenārija ēnu ekonomiku var samazināt par 1% gadā. Pašlaik gan galvenais uzdevums ir nepieļaut tās pieaugumu.
