#Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma.
Dažs labs, kas vēlas uzsist sev uz pleca, jau aizsteidzies pa priekšu notikumiem,paziņojot, cik veiksmīga ir pagājušajā gadā radītā nodokļu reforma, ko tik tikko esam tikai sākuši ieviest un novērot praksē.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau gada otrā mēneša sākumā steidz popularizēt nodokļu reformas valsts makam atnestos papildus padsmit miljonus eiro gada pirmajā mēnesī, ko izdevies iekasēt nodokļos, salīdzinot ar pērnā gada janvāra «iekūlumu». Tiesa, iespējams, tos drīzāk atnesusi ekonomiskā izaugsme, ēnu ekonomikas plīvura sairšanas turpināšanās, līdz ar ko aplokšņu algu iecirstie nadziņi valsts budžetā neiekasētu nodokļu un sociālo iemaksu veidā kļūst vaļīgāki.
Nodokļu izmaiņām ir tikai viena mēraukla – ja tās palīdzēs padarīt dzīvi un darbu Latvijā labāku, vājinot emigrācijas adrenalīna līmeni, tad reforma būs izrādījusies veiksmīga.
Turklāt pašlaik, kad gan uzņēmumi, gan privātpersonas savā makā izbauda degvielas sadārdzināšanos līdz ar akcīzes uzpumpēšanu, lielīties ar «liekiem» nodokļu maksātāju miljoniem ir kā raustīt kaķi aiz ūsām. Bet vispirms jau – ne sevišķi ētiski, tostarp domājot par degvielas pircējiem – nodokļu maksātājiem– vēlētājiem. Finanšu ministres un aktuālās valdības labo darbu (tostarp nodokļu reformas radīšanas) stabulē pūš arī citi. Šonedēļ DB varēja lasīt Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājas Līgas Meņģelsones pārdomas par to, cik smagi nākuši nodokļu reformas kompromisi. Lai gan sociālie partneri piekāpās valdībai, kā uzsvēra L. Meņģelsone, «nodokļu reformas ieviesto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem».
Tikmēr citi jau sver un mēra jaundzimušo reformu, skaita zobiņus un šifrē pirmos bērna šļupstus, eirofijā iztēlojoties, ka dzird vārsmas franču mēlē. Vismaz uz papīra nodokļu sistēma veidota tā, lai būtu labvēlīgāka iedzīvotājiem. Un tomēr nodokļu izmaiņām joprojām ir tikai viena mēraukla – ja tās palīdzēs padarīt dzīvi un darbu Latvijā labāku, vājinot emigrācijas adrenalīna līmeni, tad reforma būs izrādījusies veiksmīga un sevi attaisnos. Jo Latvijas attīstībā un arī tautsaimniecībā arvien griezīgāk pirmo vijoli spēlēs demogrāfijas «klimata pārmaiņas». Kamēr par mērauklu kalpo «pliki» miljoni, tikmēr vēl neesam sasnieguši stāvokli, kad darbi politikā iet pa priekšu vārdiem.