Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.
DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.
Rapsis pārtop biodīzeļdegvielā
Latvijā lielākais rapša sēklu pārstrādes uzņēmuma SIA Bio-Venta valdes loceklis, ražošanas direktors Indulis Stikāns norāda, ka rapša sēklu pārstrādes jauda ir 100 000 t gadā, kas tiek izmantota 90-95% apmērā. “Vairums pārstrādāto rapša sēklu ir iepirktas no Latvijas zemniekiem, kaut arī ir brīži, kad tās tiek importētas, jo īpaši pavasarī, kad pašmāju produkcijas vairs nav, jo tā jau ir izvesta uz citām valstīm,” tā I. Stikāns. Viņš norāda, ka no rapšu sēklām ar karstās spiešanas metodi tiek izspiesta eļļa (neattīrītā), kura var tikt izmantota dažādām vajadzībām, bet uzņēmums veic tās attīrīšanu un pārstrādi biodīzeļdegvielā. “Tā kā Latvijā 1,5 gadus bija atcelts biodīzeļdegvielas obligātais piejaukums dīzeļdegvielai, tad arī produkcija tika eksportēta, taču ar 2024. gadu tiek atjaunots obligātais piejaukums, un tas nozīmē, ka, visticamāk, kāda daļa no rapšu sēklām iegūtās biodīzeļdegvielas tiks realizēta arī pašmāju tirgū,” uz jautājumu par biodīzeļdegvielas noieta tirgiem atbild I. Stikāns. Viņš atzīst, ka tiek vērtēta ideja attiecībā uz pārtikas rapšu eļļas ražošanu, jo uzņēmums ir jau reģistrējies kā pārtikas eļļas ražotājs un pat nelieli apjomi tiek realizēti dzīvnieku pārtikai. “Pašlaik uzņēmuma ražoto rapšu eļļu cilvēku pārtikā izmantot nevar, lai to varētu darīt, ir nepieciešama rafinēšana, bet šādas tehnoloģijas mums nav, tāpēc varam pārdot uzņēmumiem, kuriem nepieciešams attiecīgs produkts, bet pašiem pircējiem jārisina rafinēšanas jautājumi,” skaidro I. Stikāns.
Ražo pārtikas eļļu
“Iepriekšējā gadā iepirkām un pārstrādājām 8000 t rapšu sēklu, mēs audzējam paši un iepērkam no Latvijas zemniekiem, kā arī no ES valstīm,” skaidro lielākā auksti spiestās pārtikas eļļas ražotāja SIA Iecavnieks ražotnes vadītāja Sanita Celitāne.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!