Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien prognozēja, ka grūtības Krievijas ekonomikā beigsies ne vēlāk kā pēc diviem gadiem.

«Mūsu ekonomika izkļūs no pašreizējās situācijas. Cik laika tam būs nepieciešams? Ja būs visnelabvēlīgākā apstākļu sakritība, domāju, ka gadi divi,» sacīja Putins gada noslēguma preses konferencē Maskavā.

Viņš teica, ka «turpmāka izaugsme un izkļūšana no pašreizējās situācijas ir neizbēgama vismaz divu iemeslu dēļ».

«Pirmām kārtām, pasaules ekonomikas izaugsme turpināsies. Tempi samazinās, taču pieaugums noteikti saglabāsies. Ekonomika augs,» norādīja Krievijas prezidents.

«Ekonomikas konjunktūra mainīsies, bet līdz ar pasaules ekonomikas pieaugumu būs nepieciešami papildu energoresursi,» sacīja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka South Stream gāzes cauruļvads netaps, ziņo BBC.

Vizītes laikā Turcijā viņš informējis, ka Krievija tā vietā varētu veidot gāzes centru uz Turcijas un Grieķijas robežas.

Putins vainojis Eiropas nostāju pret South Stream plānu, kas tika finansēts no Krievijas valsts gāzes giganta Gazprom puses.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka sarunās Minskā ar Ukrainas, Vācijas un Francijas līderiem vienojies par smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijām Ukrainas austrumos un pamieru, kam jāsākas svētdien, 15.februārī.

«Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām,» žurnālistiem Minskā sacīja Putins, kura sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu sākās trešdienas vakarā.

«Mēs esam vienojušies par pamieru,» teica Krievijas prezidents, piebilstot, ka sarunas bijušas tik ilgas tāpēc, ka Ukraina joprojām nevēlas tiešas sarunas ar separātistiem.

«Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, es domāju - tas ir saistīts ar to, ka, diemžēl, Kijevas varas iestādes līdz šim atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvjiem,» teica Krievijas prezidents.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien licis valdībai atcelt pret Turciju ieviestās sankcijas.

Tiks atcelti arī ierobežojumi Krievijas tūristiem apmeklēt Turciju.

Putins paziņojis, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans viņam solījis garantēt Krievijas pilsoņu drošību Turcijā.

Putins licis valdībai sākt procesu tirdzniecības un ekonomisko attiecību normalizācijai. Par to Putins telefonsarunas laikā paziņojis Erdoanam.

Krievijas līderis paziņoja, ka liks valdībai sākt sarunas ar attiecīgajām Turcijas iestādēm, lai atjaunotu abpusēji izdevīgu divpusēju sadarbību tirdzniecības-ekonomiskajā un citās sfērās. Piebilsts arī, ka plānots atcelt ierobežojošos pasākumus uz Krievijas tūristu iespēju apmeklēt Turciju, pausts Kremļa preses dienesta paziņojumā.

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal parādījies sabiedrībai - tas noticis pirmo reizi kopš 5. marta, tādējādi stājoties pretī baumām par viņa veselības stāvokli, ziņo BBC.

Viņš tikās ar Kirgizstānas prezidentu Almazbeku Atambajevu Sanktpēterburgā.

Komentējot baumas par viņa veselības stāvokli, Putins teicis, ka «bez tenkām dzīve būtu garlaicīga».

Atambajevs pavēstījis, ka viņš kopā ar Putinu devies nelielā izbraucienā, Putins bijis pie stūres. Un Atambajevs varot apstiprināt, ka Krievijas prezidents ir teicamā formā.

Situācija Baltijas reģionā gada laikā dramatiski mainījusies un var kļūt vēl bīstamāka, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins netiks apturēts tagad, - šādu pārliecību pirms ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes Igaunijā intervijā izdevumam Eesti Päevaleht izteicis bijušais ASV diplomāts, Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra direktors Metjū Briza.

«Man skudriņas noskrēja pār muguru, kad (..) Krievijas vēstnieks NATO šogad Briselē paziņoja, ka Baltijas valstīs dzīvo simtiem tūkstošu cilvēku, kuru tiesības pārkāptas tādēļ vien, ka viņi runā krieviski. Šis paziņojums man kļuva par zināmu signālu. (..) Ja Putins netiks apturēts, Baltijas valstis nonāks riska zonā. Kas notiktu, ja tā dēvētie zaļie cilvēciņi ienāktu Austrumlatvijā, pārņemtu savā kontrolē kaut kādas ēkas vai laukus? Putins kādu laiku to noliegtu, bet reiz atzītu, ka viņi tur ir. Tad NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu būtu jāpieņem lēmums, vai karot ar Krieviju par mazu Baltijas valstu teritoriju. Vērojot Putina uzvedības modeli, domājams, viņam būtu jāsaskata te iespēja - varbūt pat bez viena vienīga šāviena - sagraut NATO līguma piekto pantu,» viņš spriedis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā runājuši par ciešāku sadarbību centienos apturēt koronavīrusa pandēmiju, tostarp par iespēju kopīgi ražot vakcīnas, otrdien pavēstīja Kremlis.

Krievijas un Vācijas veselības ministrijas turpinās sarunas par šo tematu kopā ar speciālistiem, teikts paziņojumā, tuvākas detaļas neatklājot.

Valdības preses sekretārs Berlīnē apstiprināja, ka abas puses runājušas par taktiku cīņā ar pandēmiju.

Krievija jau augusta vidū apstiprināja pašu valstī izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputnik V". Vēlāk tika apstiprināta arī otra vakcīna, un vakcinācija notiek kopš decembra sākuma.

Vācija sāka vakcinācijas kampaņu 27.decembrī kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kad Eiropas Zāļu aģentūra bija devusi zaļo gaismu "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnai.

Sarunas gaitā Merkele un Putins apmainījušies ar laimes vēlējumiem jaunajā gadā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien norādīja, ka naftas cena 70 ASV dolāru (61,96 eiro) par barelu apmērā Maskavai ir pieņemama.

«Nepieciešama optimālā cena gan ieguvējiem, gan patērētājiem. Lūk, tas, kas ir pašlaik, kas bija pavisam nesen - apmēram 70 dolāri par barelu - mūs pilnībā apmierina,» preses konferencē Singapūrā notiekošajā Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas (ASEAN) samitā sacīja Putins.

Viņš piebilda, ka Krievijas valsts budžeta izdevumi ir balstīti uz naftas cenu 40 dolāri par barelu.

Vienlaikus Putins pavēstīja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Saūda Arābiju tās aicinājumos samazināt jēlnaftas ieguvi, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs šonedēļ aicināja samazināt jēlnaftas ieguves apjomu pasaulē par vienu miljonu barelu dienā, lai palīdzētu tirgū atjaunot līdzsvaru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka Maskava rūpīgi uzraudzīs pārtikas produktu eksportu uz "naidīgām" valstīm, kas pret Maskavu noteikušas sankcijas saistībā ar tās īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pārtikas produktu deficītu pasaulē, mums šogad būs jābūt piesardzīgiem ar piegādēm uz ārvalstīm un rūpīgi jāuzrauga šādu produktu eksports uz valstīm, kas acīmredzami ir naidīgi noskaņotas pret mums," norādīja Putins.

Tāpat Putins pavēstīja, ka Krievijas pārtikas produktu ražošanas jauda spēj pilnībā apmierināt iekšzemes vajadzības un aicināja amatpersonas aktīvāk īstenot importa aizstāšanu.

Krievijas prezidents arī uzsvēra uz nepieciešamību atrisināt loģistikas un apdrošināšanas jautājumus, lai atjaunotu mēslošanas līdzekļu eksportu.

"Novērojams [mēslošanas līdzekļu] deficīts un cilvēki tos pirks. Neviens negrib nomirt no bada," sacīja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Vācijas kanclerei Angelai Merkelei piedāvājis izbeigt karu Ukrainā pēc «Čečenijas varianta». Putins gribējis, lai Kijeva attiecībās ar Doņeckas un Luhanskas teroristu «republikām» īsteno tādu pat politiku, kādu Maskava īstenojusi Čečenijā - iegūst «republiku» lojalitāti apmaiņā pret naudu un autonomiju, vēsta laikraksts Financial Times.

Merklele par Putina piedāvājumu bijusi šokēta. Vācijas un Krievijas līderu saruna notikusi 15.novembrī Brisbenā G20 samita kuluāros, norāda izdevums.

Merkeles padomnieki šajās saunās nav piedalījušies, uz to uzstājusi pati kanclere. «Viņa gribēja vienatnē mēģināt piespiest Putinu atklātāk izteikties par to, ko viņš grib,» laikrakstam pastāstījis avots.

Nākamajā dienā, atgādina laikraksts, Merkele nākusi klajā ar daudz asākiem Maskavai adresētiem paziņojumiem nekā agrāk. Cita starpā viņa brīdinājusi, ka Krievija apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī Gruziju un Balkānus.

Tomēr laikraksta avots noraidījis daudz kur dzirdamos spriedumus par Putina un Merkeles «īpašajām attiecībām».

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien paziņoja, ka savu un vairāku citu augsta līmeņa valdības amatpersonu algas samazinātas par 10%, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas.

Prezidenta parakstīts rīkojums paredz, ka Putina, premjerministra Dmitrija Medvedeva, ģenerālprokurora Jurija Čaikas un izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina algas no 1.marta līdz 31.decembrim samazinātas par 10%. Tāpat algu samazināšana attiecas uz prezidenta biroja darbiniekiem un ministru padomi.

Šāds lēmums pieņemts mazāk nekā gadu pēc tam, kad Kremlis paziņoja par Putina algas trīskāršošanu. Putins, kurš apgalvo, ka aizvada pieticīgu dzīvi, 2013.gadā nopelnījis mazāk nekā viņa pakļautībā esošie ministri.

Krievijas ekonomiku smagi ietekmējušas rietumvalstu noteiktās sankcijas par valsts lomu Ukrainas krīzē, kas apvienojumā ar naftas cenu kritumu izraisījušas strauju rubļa vērtības samazināšanos.

Turcijas un Krievijas prezidenti Redžeps Tajips Erdoans un Vladimirs Putins trešdien nodevuši ekspluatācijā gāzesvadu "TurkStream".

Putins sacīja, ka šis projekts ir nozīmīgs ne tikai Turcijai un Krievijai, bet arī palīdzēs stiprināt Eiropas enerģētisko drošību.

Nodēvējot to par vēsturiskas nozīmes projektu, Erdoans norādīja, ka caur "TurkStream" Turcijai būs pieejami 15,75 miljardi kubikmetru dabasgāzes.

"Mēs neatļāvām atšķirīgajiem viedokļiem bloķēt mūsu kopīgās intereses," sacīja Erdoans, slavinot Maskavas un Ankaras ciešās saites.

Erdoans, Putins, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs kopīgi uz podesta atgrieza ventili, kas simbolizēja gāzesvada darbības sākumu.

Nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Informācija par vēlēšanu rezultātiem trīs vēlēšanu iecirkņos Rīgā liecina, ka par Putinu tajos balsi atdevis 93,61% jeb 11 878 vēlētāju.

Otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 2,87% balsu. Tālāk seko Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva», gūstot 1,06% balsu, bet ceturtajā vietā (par vietu zemāk nekā Krievijā kopumā) ierindojies Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 0,98% balsu.

Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» Rīgā guvis 0,43% balsu. Tikpat guvis arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība». Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» vēlēšanās Rīgā saņēma 0,38% balsu, Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,25% balsu.

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Rietumi Krimas aneksiju un iebrukumu Ukrainā izmantojoši vienīgi kā iemeslu, lai vērstu pret Maskavu sankcijas.

«Ik reizi, kad, pēc kāda domām, Krievija kļūst pārāk stipra, neatkarīga, nekavējoties tiek piemēroti šie instrumenti,» uzrunājot abu parlamenta palātu deputātus, valdības locekļus un uzaicinātos Krievijas elites pārstāvjus, apgalvoja Kremļa saimnieks.

Rietumi «būtu izmantojuši kādu citu attaisnojumu, lai iegrožotu Krievijas pieaugošās iespējas», ja pie rokas negadītos situācija Ukrainā, piebilda Putins.

Tajā pašā laikā viņš ciniski paziņoja, ka Krievija ievērojot Ukrainas suverenitāti, piebilstot, ka Maskava savulaik esot atbalstījusi ne tikai Ukrainas, bet arī citu PSRS republiku kļūšanu par suverēnām valstīm.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste sociālajā tīklā Twitter raksta, ka "Putina prasība par gāzi norēķināties rubļos ir centiens atjaunot rubļa konvertējamību (tas nav tikai kursa jautājums). Iespējams vēlāk lūgs rietumu bankas pievienoties RUB maksājumu sistēmai, lai iegūtu kontroli maksājumos. Šai šantāžai nedrīkst pakļauties".

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka no otrdienas tiek izbeigts "nestrādāšanas" režīms gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Pēc Putina teiktā, Krievija ir nonākusi līdz otrajam posmam cīņā ar koronavīrusu - ierobežojumu režīma mīkstināšanai. Taču personām vecumā virs 65 gadiem un ar hroniskām slimībām ierobežojumi paliek spēkā.

Putins uzsvēra, ka masu pasākumu rīkošana pagaidām nav pieļaujama. Organizācijām paliek spēkā īpašs sanitārais režīms.

Putins sākotnēji izsludināja "nestrādāšanas nedēļu", saņemot darba algu, no 28.marta līdz 5.aprīlim, bet pēc tam nestrādāšanas periodu ar darba algas saglabāšanu pagarināja līdz 30.aprīlim, bet pēc tam līdz 11.maijam.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem Krievijā ar koronavīrusu inficēto cilvēku skaits pārsniedzis 220 000 un pēc inficēto skaita Krievija kļuvusi par trešo infekcijas vissmagāk skarto valsti pasaulē. No slimības Covid-19 miruši vairāk nekā 2000 cilvēku, liecina oficiālie dati.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".