Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija gatavo Krievijai jaunas sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanu, svētdien pavēstīja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

"Mēs šajā lietā gatavojam vēl vienu sankciju kopumu," telekanālam CNN sacīja amatpersona. "Mēs to pastāvīgi esam apliecinājuši, ka mēs nebūsim atturīgi, kad ir jāreaģē uz Krievijas kaitīgajām aktivitātēm, vai tā būtu "SolarWinds" [kiberuzbrukumu lieta], iejaukšanās vēlēšanās vai Navaļnijs."

Sankcijas tiks noteiktas, kad ASV būs pārliecība, ka "mēs vēršamies pret īstajiem mērķiem", sacīja Salivans.

Tad "mēs noteiksim jaunas sankcijas saistībā ar ķīmiskajiem ieročiem", viņš piebilda.

Navaļnijam pagājušā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite". 2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Rietumiem sankciju sarakstos būtu jāiekļauj vēl vairāki desmiti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam lojālo lielo uzņēmēju, arī Romāns Abramovičs un Ališers Usmanovs, intervijā laikrakstam Financial Times sacīja Krievijas opozīcijas politiķis Aleksejs Navaļnijs.

«Jūs varat iekļaut sankciju sarakstā aptuveni tūkstoti cilvēku, kuriem būs liegts iebraukt rietumvalstīs, bet jums ir jāsit pa tiem, kas nodarbojas ar kara propagandu, tās finansēšanu, īsto kara partiju,» uzsvēra politiķis.

Izsakoties par Putinu, Navaļnijs norādīja - «tagad mēs esam atskārtuši, ka viņš veido dinastijas pārvaldi».

«Tikai Krievijas sankciju komplekti, kas būs vērsti pret visiem šiem «klaniem», kuri palīdz Putinam kontrolēt Krievijas bagātības, spēs kaut ko mainīt.»

«Ja Abramovičs, Usmanovs un viņu ģimenes nespēs nokļūt savās rezidencēs Londonā vai Šveicē, viss būs citādi,» uzsvēra politiķis.

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde.

Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.

Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu.

Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot.

Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli".

Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Reaģējot uz Alekseja Navaļnija saindēšanu, vairāk nekā simts Eiropas Parlamenta (EP) deputātu aicina ieviest sankcijas pret tiem, kas Krievijā vainojami uzbrukumos opozīcijas aktīvistiem un žurnālistiem.

Eiropas Savienības (ES) augstākajam pārstāvim ārlietās un drošības jautājumos Žozepam Borreljam adresētajā atklātajā vēstulē, kas publicēta piektdien, deputāti, kuri pārstāv dažādas EP frakcijas, aicina nodrošināt "pilnīgu un caurskatāmu" Navaļnija lietas izmeklēšanu.

"Tomēr mēs joprojām ar ārkārtīgu skepsi izturamies pret Krievijas varasiestāžu spēju un vēlmi noskaidrot patiesos šī nozieguma apstākļus," atzīst deputāti, norādot uz virkni iepriekš pastrādāto Kremļa kritiķu slepkavību neapmierinošo izmeklēšanu.

Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, Krievijas Sibīrijas reģionā, bet divas dienas vēlāk pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Vācijas kanclere Angela Merkele neizslēgs iespējamību, ka Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšanas lieta var atstāt ietekmi uz Krievijas un Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" projektu, pirmdien paziņojis valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Jautāts, vai Merkele aizsargās šo projektu, ja Vācija izlems piemērot sankcijas Krievijai Navaļnija lietā, Zeiberts sacīja: "Kanclere uzskata, ka būtu nepareizi jau no sākuma kaut ko izslēgt".

44 gadus vecais Navaļnijs 20.augustā ar saindēšanās pazīmēm nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā, bet divas dienas vēlāk tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmusies Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

Vācijas valdība 2.septembrī paziņoja, ka iegūti neapgāžami pierādījumi, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder "Novičok" grupai.

Krievijas valsts ir kategoriski noliegusi apgalvojumu par tās līdzdalību incidentā ar Navaļniju.

Krievijas Ārlietu ministrija vadās pēc gatavības saraut attiecības ar Eiropas Savienību (ES), intervijā "YouTube" kanālam "Solvojov Live" pavēstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?"

"Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi," sacīja Lavrovs. "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.

Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Kremlis nobloķējis četras interneta vietnes, kuru darbību nodrošina Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti un kurās tiek kritizēta V. Putina darbība, vēsta BBC.

Nobloķēta opozīcijā esošā Alekseja Navaļnija interneta vietne, divi ziņu portāli – Ej.ru un grani.ru –, kā arī opozicionāra, kādreizējā šahista Garija Kasparova mājaslapa.

Jau ziņots, ka pērn novembrī G. Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Šā gada februāra beigās viņam piešķirta Horvātijas pilsonība.

Vietņu bloķēšana paveikta pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras pavēles. Paziņojumā pausts, ka interneta vietnes nobloķētas, jo tās palīdzējušas «nelegālo protestu» organizēšanā. Jāatgādina, ka šīs nedēļas nogalē Maskavā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protestos, lai paustu nosodījumu pret Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Ukrainai piederošā reģiona pievienošanos Krievijas Federācijai.

Maskavas tiesa ceturtdien piespriedusi 15 diennakšu administratīvo arestu Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, faktiski liedzot viņam piedalīties viņa un viņa līdzgaitnieku 1.martā organizētajā pretkrīzes gājienā Pavasaris.

Ceturtdien policija aizturēja Navaļniju viņa vadītā Fonda cīņai ar korupciju birojā un nogādāja tiesā, lai izskatītu lietu par pagājušajā svētdienā Maskavas metro notikušo aģitāciju, kurā tika aicināts piedalīties gājienā.

Kā pavēstīja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs, vara tādējādi cenšas nepieļaut viņa piedalīšanos pasākumā.

Pagājušajā svētdienā Navaļniju un vairākus viņa biedrus policija aizturēja metro, kurā viņi dalīja lapiņas, aicinot piedalīties gājienā, taču pēc vairākām stundām atlaida.

Krievijas opozīcijas līderu iecerētais masu protests ir mērķēts pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru opozīcija vaino valsts ekonomiskajās nedienās.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

ASV plāno noteikt sankcijas pret vairāk nekā 500 mērķiem, kas ir iesaistīti Krievijas karā Ukrainā, ceturtdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Sankcijas paredzēts noteikt piektdien, un tās skars "Krieviju, tās veicinātājus, un tās kara mašīnu", sacīja Finanšu ministrijas amatpersona sakariem ar presi.

Sankcijas noteiks gan Finanšu ministrija, gan Valsts departaments.

Tā būs "lielākā sankciju pakete kopš Putina tālāka iebrukuma Ukrainā sākuma," paziņoja Finanšu ministrija, pieminot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Jaunās sankcijas tiks noteiktas pēc tam, kad Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs pagājušonedēļ nomira cietumā Krievijā.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja šādu sankciju noteikšanas plānus, sakot, ka tās būs "pret Putinu, kurš ir atbildīgs par viņa (Navaļnija) nāvi".

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, reaģējot uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāvi cietumā, pirmdien vienojušies par jaunu sankciju režīmu, kam Maskava tiks pakļauta par cilvēktiesību pārkāpumiem, aģentūrai DPA apliecinājuši vairāki diplomāti.

Jaunās sankcijas būs vērstas pret fiziskajām personām un organizācijām, kas atbildīgas par opozīcijas aktīvistu vajāšanām un represijām.

Iekļaušanai pirmajā sankcijām pakļauto sarakstā izraudzītas aptuveni 20 fiziskās un juridiskās personas, vēsta diplomāti.

Sankcijas paredz ieceļošanas aizliegumu ES un bloka jurisdikcijā esošo īpašumu iesaldēšanu.

Kā ziņots, Navaļnijs mira ieslodzījumā 16.februārī.

Viņš tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Protesti, kas Krievijas galvaspilsētā Maskavā sākās pirmdienas rītā, kad tika nolasīts tiesas spriedums 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem, turpinājās arī vakarā. Protestētāji izgāja ielās arī Pēterburgā, vēsta pasaules mediji.

Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka vakar Maskavā miliči aizturēja vairāk nekā simts protestētājus. Savukārt dažādi ieraksti sociālajā tīklā Twitter ziņo pat par 420 arestētiem aktīvistiem. Db.lv jau informēja, ka aizturēto vidū ir arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Jau ziņots, ka protesti Maskavā un Pēterburgā sākās pēc tam, kad kļuva zināms – septiņiem 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem tika piespriests cietumsods no diviem līdz četriem gadiem. Bargākais sods – četri gadi vispārējā režīma kolonijā – piespriests Sergejam Krivovam (Сергей Кривов). Apsūdzībā teikts, ka viņš Bolotnajas laukumā sagrāba kādu policistu un atņēma viņam steku. Tāpat S. Krivovs esot iesitis kādam policijas darbiniekam.

"Luminor Bank" piešķīrusi viena miljona eiro aizdevumu SIA "Zemkopība" jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādei, informē bankas pārstāvji.

Uzņēmums Ventspils, Gudenieku un Skrundas apkaimēs nodarbojas ar graudu ražošanu.

"Zemkopības" valdes priekšsēdētājs Holgers Maršs norāda, ka grupas izaugsmei ir liels potenciāls, jo pēdējos gados sākta būtiska zemes platību palielināšana. Ar "Luminor Bank" piešķirto aizdevumu uzņēmums iegādāsies jaunu tehniku, kas nepieciešama aramzemes apstrādei."Zemkopība" ir viens no grupas uz

ņēmumiem, kurā ietilpst arī SIA "Baltic RM", SIA "AMagro" un citi lauksaimniecības uzņēmumi. Šie trīs grupas uzņēmumi nodrošina ražošanu, audzējot kviešus, rapsi, auzas, kukurūzu un miežus. Galvenais uzņēmumu noieta tirgus ir Latvija.

Uzņēmumu grupa, kurā ietilpst "Zemkopība", dibināta 2014.gadā, un tie pieder vienas ģimenes locekļiem ar saknēm Latvijā un Vācijā.