Lielbritānijas valdība trešdien atļāva Toda Bolija investoru grupai pārņemt Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea", ka pieder sankciju sarakstā iekļautajam Krievijas oligarham Romanam Abramovičam.

Lielbritānijas Digitālā, kultūras, mediju un sporta departamenta valsts sekretāre Nadīne Dorīsa paziņoja, ka otrdien vēlu vakarā ļāvusi notikt darījumam, kuru apstiprinājusi arī Anglijas premjerlīga.

"Esam gandarīti, ka darījuma rezultātā Romans Abramovičs vai kāds cits sankcijām pakļautais negūs nekādu peļņu," norāda Dorīsa. "Ņemot vērā sankcijas, ko piemērojām tiem, kas ir saistīti ar [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un asiņaino iebrukumu Ukrainā, kluba ilgtermiņa nākotni var nodrošināt tikai jauna īpašnieka vadībā."

Jau ziņots, ka investoru grupa Beisbola augstākās līgas (MLB) kluba Losandželosas "Dodgers" līdzīpašnieka Toda Bolija vadībā iegādāsies Londonas "Chelsea" futbola klubu par 4,97 miljardiem eiro.

Krievu miljardieris Romans Abramovičs iesniedzis Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesā sūdzību pret Eiropadomi par sankcijām, kas viņam piemērotas par saistību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES martā iekļāva Abramoviču to personu sarakstā, kam iesaldēti līdzekļi un aizliegts ieceļot ES.

Eiropadomes amatpersonas un ES tiesa nekomentēja Abramoviča sūdzību.

Avens un Fridmans ES tiesā apstrīdējuši pret viņiem vērstās sankcijas 

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa...

Lielbritānijas piemēroto sankciju dēļ Abramovičs bija spiests pārdot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Londonas "Chelsea".

Darījums par "Chelsea" pārdošanu tika pabeigts pirmdien. Futbola klubs pārdots Toda Bolija vadītajai investoru grupai par 4,25 miljardiem sterliņu mārciņu (4,99 miljardi eiro), kas ir lielākā summa, kāda jebkad samaksāta par sporta komandu.

Eiropas Komisija (EK) pavēstīja, ka Portugāles varasiestādes apstiprinājušas, ka Abramovičs vai ar viņu saistītās organizācijas nav guvušas labumu no kluba pārdošanas, un nauda, kas iegūta no darījuma, tiks novirzīta humānajai palīdzībai Ukrainā. Abramovičam ir Portugāles pilsonība.

"Tas seko ciešai sadarbībai starp Eiropas Komisiju, Portugāli un Apvienoto Karalisti, kuras mērķis ir nodrošināt, lai pārdošana pilnībā atbilstu ES sankciju tiesību aktiem," teikts EK paziņojumā ziņu aģentūrai AP. "ES sankciju efektīva ieviešana un izpilde ir Komisijas prioritāte," norādīts paziņojumā.

Piemērojot sankcijas Abramovičam, ES martā norādīja, ka viņam bijusi priviliģēta piekļuve Putinam un viņš saglabājis ļoti labas attiecības ar prezidentu, kas savukārt palīdzējis Abramovičam paturēt savu bagātību.

Vairāki Krievijas oligarhi Eiropas Savienības (ES) Tiesā Luksemburgā apstrīdējuši viņiem noteiktās sankcijas.

Tomēr viens no viņiem - privātā militārā uzņēmuma "Vagner" īpašnieks Jevgeņijs Prigožins - prāvā zaudējis.

Krievijas oligarhi vai viņu ģimenes locekļi ES Tiesā iesnieguši vismaz 18 sūdzības par sankcijām, liecina ES Tiesas dati.

Domājams, ka šis skaits ir lielāks, jo daži prasītāji lūguši tiesai nepubliskot viņu vārdus un uzvārdus, bet tikai iniciāļus, līdz ar to nav iespējams viņus noskaidrot.

ES amatpersonu vidū izplatījušās baumas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins licis visiem Krievijas oligarhiem, kas nonākuši sankciju sarakstos, par to sūdzēties tiesā, lai "nogurdinātu" ES institūcijas.

"Ja tas tā ir, tad tas neizdosies. Jo šādam nolūkam tiesa ir domāta," sacījis avots.

Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju, pastiprinot spiedienu pret fiziskajām un juridiskajām personām, kas atbildīgas par karu pret Ukrainu, liecina Eiropadomes mājaslapā publicētā informācija.

Otrdien ES oficiālajā vēstnesī publicētas jaunās ES sankcijas Krievijai par agresiju pret Ukrainu. Jaunajām sankcijām pakļautas 15 fiziskās personas.

Sankcijām - vīzu aizliegumam un aktīvu iesaldēšanai - pakļauti Lielbritānijas futbola kluba "Chelsea" īpašnieks miljardieris Romans Abramovičs, "Alfa Group" konglomerāta lielākais akcionārs Germans Hans, uzņēmuma "Magnitogorsk Iron & Steel Works" (MMK) īpašnieks un direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Rašņikovs, viens no galvenajiem "Alfa Group" akcionāriem Aleksejs Kuzmičevs, militāro preču eksportētāja "Rosoboronexport" izpilddirektors Aleksandrs Mihejevs, Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, metālapstrādes uzņēmuma "Mechel" direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šohins, energotīklu operatora "Rosseti" izpilddirektors Andrejs Rjumins, propagandists Armens Gasparjans, propagandists Artjoms Šeiņins, propagandists Dmitrijs Kuļikovs, Krievijas "Pirmā kanāla" izpilddirektors Konstantīns Ernsts, "Stankoflot" īpašniece Marina Sečina, finanšu un rūpniecības grupas "Nafta Moscow" īpašnieks Suleimans Kerimovs, IT kompānijas "Yandex" izpilddirektors Tigrans Hudaverdjans un minerālmēslojumu ražotāja "EuroChem" izpilddirektors un direktors Vladimirs Raševskijs.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Japānas Ārlietu ministrija otrdien paziņoja par jaunām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām un juridiskajām personām, kā arī aizliegumu eksportēt uz Krieviju aprīkojumu naftas pārstrādei.

Jaunajām sankcijām pakļauts Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, prezidenta administrācijas vadītāja vietnieki Dmitrijs Kozaks un Sergejs Kirijenko, Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, Putinam pietuvinātie oligarhi Ališers Usmanovs, Genādijs Timčenko, Arkādijs un Boriss Rotenbergi.

Sankciju sarakstam pievienota "troļļu fabrika" - Sanktpēterburgas "Interneta pētījumu aģentūra", kas ir saistīta ar Putina "pavāru" Jevgēņiju Prigožinu, kā arī algotņu kompānija "Vagner".

Iepriekš Japāna jau noteica sankcijas Putinam, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, aizsardzības ministram Sergejam Šoigu un citām augstām amatpersonām.

Sankcijām iepriekš tika pakļautas 49 Krievijas iestādes, bankas un kompānijas.