Baiba Vītoliņa neatbild uz jautājumu par komercbanku lobismu
Nozari uzraugošais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina nebanku kreditētājiem vērtēt aizņēmēju maksātspēju, jau sākot no 100 eiro aizņēmuma summas, nevis 427 eiro, kā līdz šim. Kā šis priekšlikums ir radies, par to laikraksts Dienas Bizness iztaujāja PTAC direktori Baibu Vītoliņu, kas patlaban atrodas komandējumā un uz jautājumiem atbildēja elektroniski.
Esat nākusi klajā ar priekšlikumu, ka jāmaina PTAC vadlīnijas nebanku kreditēšanas nozarei, «ātrajiem kredītiem» nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanu pirms izsniedz kredītu, sākot no 100 eiro. No kurienes šāds priekšlikums, un kāpēc tieši 100 eiro, nevis 150, 250, 500 jeb kāda cita summa? Kāds ir pamatojums šim priekšlikumam un konkrētajai summai?
Tātad par vadlīniju izmaiņām – ar priekšlikumu nācām klajā jau šī gada sākumā, informējot par iepriekšējā gada datiem. Diemžēl noslodzes dēļ darbu neizdevās pabeigt laicīgi, tādēļ tas nedaudz ievilcies.
Atgādinājumam – Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka pienākumu kredīta devējam izvērtēt patērētāja maksātspēju, balstoties uz pietiekamu informāciju. PTAC neievieš nekādus ierobežojumus, bet gan atsakās no sava iepriekš noteiktā limita 427 eiro, līdz kuram varēja paļauties uz patērētāja sniegto informāciju. 100 eiro summa noteikta, pieņemot, ka 100 eiro kredītam nevajadzētu radīt ļoti būtiskas problēmas patērētājam.
Pirms 9 mēnešiem stājās spēkā pilns jaunais nebanku kreditēšanas nozares regulējums. Nozares galvenie rādītāji uzlabojas (kredītu atmaksa, kavējumi samazinās, utt.). Kādēļ PTAC tieši pašlaik nāk ar šādu radikālu priekšlikumu tik drastiski ierobežot ātrā kredīta apjomu? Jo pilna izvērtēšana, sākot no 100 eiro, faktiski nozīmē, ka «ātrais kredīts» savā būtībā iespējams tikai līdz šādai summai.
Jā, situācija uzlabojas, tomēr, ja skatās rūpīgi – tieši distances kredītu jomā tikai ap 70% atdod kredītu bez kavējuma. Papildus tam šajā nozarē raksturīgās pagarināšanas, mūsuprāt, arī lielākoties notiek tādēļ, ka patērētājs naudu nevar atgriezt un nevēlas iekļūt nemaksātāja statusā.Īsti nesaprotu Jūsu komentāru par radikālu priekšlikumu – maksātspējas atbildīga izvērtēšana ir atbildīgas aizdošanas pamats!
Vai šādu maksātspējas noteikumu izvirzīšana faktiski nenozīmē likvidēt šo «ātrās kreditēšanas» pakalpojumu kā tādu?
Mūsuprāt, gan patērētājiem, gan ekonomikai kopumā vajadzīgs labi strādājošs un atbildīgs kreditēšanas tirgus. Iespējams, tas būtu jādara jau no pirmā eiro. Neredzu pamatojumu, kādēļ lai nozari iznīcinātu atbildīga maksātspējas vērtēšana, īpaši šobrīd, kad ir pieejamas datubāzes, lai, tai skaitā elektroniski, pārliecinātos par patērētāja norādītās informācijas atbilstību faktiem. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas šis pakalpojums maksā pārdesmit santīmus (gan atkarīgs no izmantošanas aktivitātes).
Kādā veidā, nosakot 100 eiro robežu, tiek aizstāvētas patērētāju intereses? Vai ievērojama patērētāju daļa nav ieinteresēta saņemt kredītu bez šāda ierobežojuma? Kuras patērētāju daļas intereses PTAC aizstāv, un kuras ignorē? Vai ir kāds pētījums, cik patērētāji vēlas paplašināt, cik sašaurināt savas kreditēšanas iespējas attiecība uz ātrajiem kredītiem?
Par patērētāju aizsardzību. PTAC 2014.gadā veiktais pētījums parādīja, ka liela daļa patērētāju atzīst, ka sniedz nepatiesu informāciju, kā arī, ka uz to tiek vedināti kredīta ņemšanas brīdī. Precīzu datu man šobrīd nav. Par nozares iznīcināšanu – kā redzams arī pēc līdzšinējiem datiem, nozare ir augoša arī pēc pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuru procesā tika pareģots tas pats. Tomēr gan PTAC, gan visai sabiedrībai ir būtiski, lai kreditēšanas tirgus ir atbildīgs un drošs patērētājiem, patērētāji var kredītus atmaksāt un izvēlas savām vajadzībām piemērotus kredītus.
Vai neuzskatāt, ka šādas 100 eiro «barjeras» noteikšana nebanku kreditētājiem būtu noteikums, kas būtu faktiski banku interesēs, un nevis patērētāju, bet komercbanku interešu lobisms?
(Uz šo jautājumu PTAC vadītāja B.Vītoliņa neatbildēja red.)