Pēc tam, kad modes un izklaides centru Rīga Plaza atstās Somijas lielveikalu ķēdes Prisma veikals, Rīga Plaza iecerējusi veikt rekonstrukciju hipermārketa zonā, kur patlaban atrodas Prisma veikals, informēja Rīga Plaza pārstāve Urzula Spickus.

Viņa vēl nevarēja norādīt rekonstruējamās zonas platību, kā arī datumu, kad Prisma atstās centra telpas, taču piebilda, ka rekonstrukcijas darbus paredzēts sākt šī gada rudenī.

Spickus atklāja, ka Rīga Plaza vadība patlaban jau sākusi darbu pie jauna pārtikas preču operatora piesaistes centram.

«Patlaban plānojam modes un izklaides centra Rīga Plaza hipermārketa zonas globālu rekonstrukciju, un darbi tiks sākti šī gada rudenī. Tāpat, protams, strādājam pie jauna pārtikas tirgotāja piesaistes, par ko noteikti vēl informēsim. Par termiņiem patlaban komentārus sniegt nevarēsim,» sacīja Rīga Plaza pārstāve.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, pavēstīja koncerna pārstāvji.

Nepanākot vienošanos ar Domina Shopping īpašniekiem par telpu nomas līguma turpināšanu, maija beigās tiks slēgts Prisma Domina veikals, informēja Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija pārstāve Vineta Rudzīte.

Visiem Prisma Domina veikala darbiniekiem tiks piedāvāts darbs citās uzņēmuma struktūrvienībās.

Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā regulārā režīmā, koncentrējoties uz biznesa attīstību pārējās tirdzniecības vietās, kā arī ir ieinteresēta jaunu tirdzniecības vietu attīstībai Rīgā, vietās, kuras būtu piemērotas Prisma ģimenei draudzīgu lielveikalu konceptam, atzīmē Rudzīte.

Veikals Prisma Domina tiks slēgts 31.maijā.

Prisma Latvija 2014.gadā audzēja apgrozījumu un samazināja zaudējumus, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 54,57 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2013.gadā, kad apgrozījums bija 48,75 miljoni eiro. Tikmēr par 26,35% samazinājušies uzņēmuma zaudējumi - no 12,25 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 9,02 miljoniem eiro 2014.gadā.

Veikalam Prisma Domina atstājot tirdzniecības centru Domina Shopping, patlaban veikala aizņemtās zonas vasarā tiks rekonstruētas, stāsta Domina Shopping pārvaldošā uzņēmuma SIA Baltic Red pārstāve Ieva Siliņa.

Viņa norāda, ka rekonstrukcijas mērķis ir ievērojami uzlabot šīs tirdzniecības centra daļas darbības efektivitāti, paplašinot un daudzveidojot tirdzniecības centrā piedāvāto preču klāstu.

Izsmeļošāku informāciju par šo ieceri Baltic Red sniegšot nākamās nedēļas laikā, atzīmē Siliņa.

Kā vēstīts, nepanākot vienošanos ar tirdzniecības centra Domina Shopping īpašniekiem par telpu nomas līguma turpināšanu, maija beigās tiks slēgts Prisma Domina veikals, informēja Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija pārstāve Vineta Rudzīte.

Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā regulārā režīmā, koncentrējoties uz biznesa attīstību pārējās tirdzniecības vietās, kā arī ir ieinteresēta jaunu tirdzniecības vietu attīstībai Rīgā, vietās, kuras būtu piemērotas Prisma ģimenei draudzīgu lielveikalu konceptam, teica Rudzīte.

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Somijas lielveikalu ķēdes Prisma lielveikalu Latvijā īpašnieces AS Prisma Latvija apgrozījums pērn bija 35,33 miljoni eiro, kas ir par 32,2% mazāk, bet uzņēmuma zaudējumi pērn bija 9,921 miljons eiro, kas ir par 8,5% mazāk nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 52,098 miljoni eiro, bet zaudējumi - 9,147 miljons eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads bija desmitais Prisma Latvija darbības gads. Pērn ciestie zaudējumi neesot pārsnieguši prognozēto apmēru, bet par apgrozījuma kritumu ziņojumā informācija netiek sniegta.

Taču, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pagājušā gada laikā slēgti divi no pieciem Prisma veikaliem. Neskatoties uz to, uzņēmums ir ieinteresēts turpināt darbu Latvijā, atverot jaunus veikalus, iepriekš informēja uzņēmumā.

Patlaban Rīgā ir atvērti trīs veikali - Prisma Plaza, Prisma Sporta un Prisma Imanta -, taču slēgti ir Prisma Deglava un Prisma Domina.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc veikala Prisma Deglava apsekošanas pieņēmis lēmumu nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, aģentūru LETA informēja BVKB.

Iespējams, ka tirdzniecības centrs varētu būt slēgts līdz pat diviem mēnešiem.

Pārbaudot publiski izskanējušo informāciju par iespējamu bīstamību tirdzniecības centrā Prisma Deglava, Andreja Saharova ielā 30, BVKB inspektori šodien veica ēkas pārbaudi. Tās laikā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Būvinspektori norāda, ka, deformācijām progresējot, tiktu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.

Birojs informējis ēkas īpašniekus par pārbaudes rezultātiem un plānoto lēmumu - nekavējoties aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Lai noteiktu bojājumu cēloņus, to apjomu un ietekmi uz ēkas noturību, nepieciešams veikt padziļinātu ēkas konstrukciju tehnisko izpēti.

Koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, aģentūrai LETA pavēstīja koncerna pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka komercdarbību iecerēts izbeigt kontrolētā veidā, un procedūra sāksies maija sākumā ar izpārdošanām. Prisma pildīs saistības pret piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

«Šā gada sākumā mēs sākām atjaunot starptautiskās komercdarbības stratēģiju. Šajā procesā mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu Prisma veikalu tirgus daļa Latvijā un Lietuvā nav pietiekoši liela, lai spētu veikt ienesīgu uzņēmējdarbību tuvākajā nākotnē, un pietiekoša papildu apmēra iegūšana organiskas izaugsmes ceļā būtu ļoti grūta tuvāko gadu laikā,» sacīja SOK izpildu viceprezidents Jorma Vehvileinens.

Pēc viņa teiktā, mazumtirgotāji Latvijā un Lietuvā ir veikuši lielus ieguldījumus iepriekšējos gados, līdz ar to mazumtirdzniecības veikalu kvadrātmetri ir samērā plaši salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu un patērētāju pirktspēju. Tāpat Prisma veikala izmantošanas aizliegšana Rīgā, Deglava ielā un priekšlaicīga nomas līguma izbeigšana ir būtiski pavājinājusi Prisma darbību Latvijā.

Mazumtirdzniecības kompānija Prisma LT, kas šogad aizgājusi no Lietuvas tirgus, pērn strādāja ar 7,738 miljonu eiro zaudējumiem, kas bija par 12,8% mazāki nekā 2015.gadā.

Par to liecina Prisma LT iesniegtais finanšu pārskats Lietuvas Reģistru centram.

Prisma LT pārdošanas ieņēmumi pērn bija par 15,6% mazāki nekā 2015.gadā un sasniedza 31,275 miljonus eiro.

Somijas kompānija Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK), kam pieder Prisma LT, jūlijā slēdza savus veikalus Lietuvā un Latvijā, paziņojot, ka tirgus šajās valstīs ir par mazu, lai uzņēmums varētu strādāt ar peļņu.

LASI ARĪ:

Slēgs Prisma veikalus Latvijā un Lietuvā

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Veikals Prisma Deglava, kura konstruktīvajos elementos pamanītas izmaiņas, aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem. Drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, informēja AS Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

«Šobrīd veikala ēkā turpinās tehniskās pārbaudes, to veikšanā iesaistīts gan ēkas īpašnieks, gan būvuzņēmējs,» skaidro Bondars.

Patlaban Bondars vēl nevēlējās komentēt, cik nopietnas ir izmaiņas veikala konstrukcijās. «Sniegt kādu vērtējumu būtu pāragri, varu tikai piebilst, ka konstrukcijas izskatījās aizdomīgi,» aģentūrai LETA sacīja Bondars.

Neesot pamata aizdomām par līdzīgām situācijām citos Prisma veikalos, tomēr drošības nolūkos tiks veiktas tehniskās pārbaudes visās ēkās, kurās atrodas Prisma veikali, piebilda Bondars.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA Castor Construction, ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī.

«Pārtikas un nepārtikas mazumtirdzniecības tīkla Prisma veikali bija Rīgā, kur galvenie tīkli ir Rimi un Maxima. Veikalu tīkls top! ir reģionāls tīkls, kurš neizjutīs Prisma iziešanu no Latvijas.»

Tā, komentējot veikalu tīkla Prisma aiziešanu no Latvijas, norāda Ilze Priedīte, SIA Iepirkumu grupa Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja. Viņa arī norāda, ka Lidl ienākšanai Latvijas tirgū nebūs saistība ar Prisma aiziešanu no Latvijas.

«Ņemot vērā, ka vēl nesenā pagātnē veikalu tīkls Lidl ienāca Lietuvas tirgū, domājams, ka tas kaut kad ienāks arī Latvijā, bet tas nenotiks šogad un tam nebūs saistība ar Prisma iziešanu no tirgus, jo Lidl un Prisma ir divas dažādas biznesa stratēģijas. Lidl galvenokārt ir zemo cenu veikalu tīkls, kas sortimentā piedāvā privātās preču zīmes produktus. Citu tirgus dalībnieku ienākšana varētu būt iespējama tikai ar nišas konceptu, jo esošajā ekonomiskajā situācijā un konkurences apstākļos jaunu tirgus dalībnieku ienākšana var būt tikai uz tirgus pārdalīšanas rēķina,» pauž Priedīte.

AS Prisma Latvija ir pieņēmusi lēmumu pirms termiņa lauzt telpu nomas līgumu A.Saharova ielā 30, kurā šobrīd atrodas Prisma Deglava hipermārkets, liecina kompānijas paziņojums.

Pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu, kopš šī gada jūnija ēku daļēji nav atļauts izmantot komercdarbības veikšanai, kas arī ir iemesls telpu nomas līguma laušanai, skaidro uzņēmums.

AS Prisma Latvija turpinās biznesa darbību Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, norāda kompānijas pārstāvji.

Veikals tika slēgts 3.jūnijā, kad pēc plkst.16 lielveikala ēkā veikala tehniskie darbinieki pamanīja «lokālas konstruktīvo elementu izmaiņas». Drošības nolūkos no ēkas nekavējoties tika evakuēti visi cilvēki un ēka tika slēgta.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 6.jūnijā aizliedza ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Veikals Prisma Deglava Rīgā aizvien ir slēgts un tiks atvērts tikai tad, kad tas būs pilnīgi droši gan klientiem, gan darbiniekiem, informēja Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars.

Veikala īpašnieks SIA Aivii Centrs ir sācis ēkas sagatavošanas darbus remonta veikšanai, lai varētu pilnvērtīgi veikt ēkas tehniskās ekspertīzes.

Veikals tika slēgts pirms nedēļas, 3.jūnijā, kad pēc plkst.16 lielveikala ēkā veikala tehniskie darbinieki pamanīja «lokālas konstruktīvo elementu izmaiņas». Drošības nolūkos no ēkas nekavējoties tika evakuēti visi cilvēki un ēka tika slēgta.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 6.jūnijā aizliedza ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. BVKB pārstāve Inese Auniņa šonedēļ aģentūrai LETA sacīja, ka ekspertīzes un bojājumu novēršana var ilgt līdz pat diviem mēnešiem.

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Konkurences padomes (KP) lēmums aizliegt Rimi veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping ir vērtējams kā labs signāls pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka līdz ar to šāds KP lēmums ir vērtējams pozitīvi.

«Asociācijā jau sen esam runājuši par to, ka ir jāierobežo lielo tirgus spēlētāju tirgus daļa. Tādējādi aizliegumu atvērt Rimi jaunu lielveikalu vērtējam kā pozitīvu signālu,» atzīmēja Danusēvičs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāju, kas varētu aizpildīt Domina Shopping esošo platību. Turklāt, pēc Danusēviča domām, tam nav obligāti jābūt pārtikas tirgotājam.

«Latvijā ir pietiekoši daudz mazumtirgotāji, kuri varētu labi aizpildīt centrā Domina Shopping pieejamo platību. Tā kā uz Dominu pircēji brauc vairāk iegādāties nepārtikas preces un izklaidēties, tad ir pamats uzskatīt, ka Dominā varētu būt arī kāds cits tirgotājs, kas nav saistīts tieši ar pārtikas mazumtirdzniecību,» skaidroja Danusēvičs.

Intervijā laikrakstam Dienas Bizness uz šo jautājumu atbild Konkurences padomes (KP) loceklis Ivars Kassalis.

«Multifunkcionālie iepirkšanās centri piesaista vairāk patērētāju nekā atsevišķs veikals un nodrošina tajā esošajam ikdienas patēriņa preču lielveikalam vairākas konkurences priekšrocības. Tādējādi pat līdzvērtīgi veikali, kas atrodas ārpus multifunkcionālajiem iepirkšanās centriem, nespēj efektīvi konkurēt ar veikaliem, kas atrodas šajos centros. Un iemesls ir pavisam vienkāršs un saprotams – kad patērētāji iepērkas multifunkcionālajā iepirkšanās centrā, piemēram, apģērbu un apavus, vairumā gadījumu tiem nav ekonomiski izdevīgi izvēlēties ikdienas patēriņa preces doties iegādāties ārpus šī centra, ja kāds mazumtirgotājs tajā arī atrodas.

Apkopojot mazumtirgotāju datus konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, KP secināja, ka RIMI tirgus daļa ir vairāk nekā 50 %. Savukārt, ja mazumtirgotājs uzsāktu savu darbību Domina Shopping telpās, tā palielinātos vēl vairāk. Tikmēr Maxima tirgus daļa ir 20–30 %, un šajās robežās arī paliktu gadījumā, ja uzņēmums izmantotu līdzšinējās Prisma telpas. Ņemot vērā vairākus faktorus, tajā skaitā RIMI vadošo stāvokli konkrētajā tirgū, kā arī faktu, ka mazumtirgotājs jau atrodas vairumā – septiņos no kopumā desmit – multifunkcionālajiem tirdzniecības centriem, kamēr Maxima šajā tirgus segmentā nedarbojas vispār, KP pieņēma negatīvu lēmumu RIMI izmantot bijušās Prisma tirdzniecības telpās Domina Shopping, bet pozitīvu lēmumu – Maxima gadījumā.»

Somijas kontrolētais mazumtirgotājs Prisma LT Lietuvā plāno atlaist gandrīz 300 darbinieku, aizejot no lielveikalu biznesa šajā valstī.

Lietuvas Darba biržā ziņu aģentūru BNS informēja, ka kompānija nolēmusi atlaist 162 darbiniekus Viļņā un vēl 126 darbiniekus Kauņā.

Jau vēstīts, ka Somijas koncerns Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta (SOK) maija sākumā paziņoja, ka nolēmis izbeigt Prisma lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā. Veikalus plānots slēgt jūlijā.

Kompānija lēmumu pamatoja ar to, ka šo valstu tirgus ir par mazu, lai tajā varētu strādāt ar peļņu.

Grupai Lietuvā bija četri veikali Prisma.

Kopumā Lietuvas Darba birža janvārī-maijā saņēmusi 15 paziņojumus par plānotu 887 darbinieku atlaišanu. Pērn šajā laika posmā tika saņemts 21 paziņojums par tādu lēmumu, kas kopumā skāra 1258 darbiniekus.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA MAXIMA Latvija no SIA IRBIS A iegūst izmantošanas jeb nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

«Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē,» skaidro KP.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināts, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.