Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.
Fragments no intervijas
Iepriekšējo reizi tikāmies 2020.gadā, un tad no betona radījāt dažādus interjera elementus un bijāt izveidojis zīmolu Paho. Kā no betona nonācāt pie bulciņām?
Pēc Paho darbojos SkyStone, kas arī bija saistīts ar būvniecību un betonu. Vienā brīdī es sapratu, ka nē - būvniecība, betons nav mans. Nejutu ne gandarījumu, ne prieku. Nejutos tur pietiekami profesionāli un komfortabli. Kaut kādā ziņā piekusu. Labi, ka bija saprotošs biznesa partneris, kuram tas patīk un kurš visu to turpināja. Es 50 gadu vecumā meklēju sevi. Kā pats saku – es esmu tāds prieka tirgotājs. Tā arī nonācām līdz bulciņām.
Kā radās ideja par beķereju?
Sanāca tā, ka ne tikai es meklēju to virzienu, kur augt un attīstīties, kādu biznesu veidot, bet arī Zane (Zane Stavra), kas ir manu bērnu mamma. Arī viņa bija periodā, kad interesēja radīt kaut ko jaunu, un tāpat arī Kristaps, kurš ir mans vecākais dēls. Viņš gan bija vistuvāk tam, jo bija jau radījis savu zīmolu, taisīja kaut ko līdzīgu vecrīgām, eklēriem – ekskluzīvu konditoreju. Viena cilvēka orķestris – pats radīja visu no iepakojuma līdz produktam. Saprata, ka viens nav karotājs, un tad sanācām kopā. Visiem tā ideja likās tiešām interesanta un atraktīva. Pirmajā brīdī likās, ka tas būs vienkāršāk, nekā patiesībā ir. Kā jau vienmēr. Liekot kopā visu pieredzes, tapa Bazaar bakery.
Ģimenes uzņēmums. Daži teic, ka ar ģimeni, draugiem kopā nevajag veidot biznesu, taču šis nebūt nav pirmais bizness, ko veidojat kopā tieši ar ģimeni.
Mana pieredze liecina, ka vajag. Ir vairāk ieguvumu un plusu nekā mīnusu. Protams, arī mums ir gājuši trauki pa gaisu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. It sevišķi sākuma periodā, kad visi bija nenormāli pārstrādājušies un piekusuši. Bija pilnīga itāļu ģimenīte. Pirmkārt mēs ar Zani jau viens otru ļoti labi zinām un ātri pieslīpējamies. Mazliet grūtāk varbūt bija ar Kristapu, bet tagad katrs ir atradis savu nišu uzņēmumā. Es esmu par ģimenes biznesiem. Galvenokārt jau uzticība, jo skaidrs, ka uzticības līmenis ir ļoti augsts, un ir vieglāk strādāt, ja zini, ka apkārt ir cilvēki, kuriem vari 100% uzticēties.
Visu rakstu lasiet 4.marta žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
