Piektdien ir pēdējā diena, kad satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) premjeram Valdim Dombrovskim (JL) jāsniedz rakstisks skaidrojums par valstij daļēji piederošās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika atalgojumu, raksta Diena.

Kā Dienai apliecinājusi premjera preses pārstāve Līga Krapāne, ceturtdien vakarā satiksmes ministrs atbildi premjeram vēl nebija sniedzis, V.Dombrovskis to gaidīšot līdz piektdienai. Par to, ka aicinās satiksmes ministru risināt jautājumu par B.Flika algas pārskatīšanu, paužot pārsteigumu par ļoti augsto atalgojumu, premjers izteicās gada pirmajā darba dienā, kad kļuva skaidrs — B.Flika mēnešalga pērn par darbu airBaltic valdes priekšsēža amatā veidojusi 20 tūkstošus latu (bruto). B.Flika algas apmērs izrietēja no viņa Valsts Ieņēmumu dienestā pērnā gada pēdējā darba dienā iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Kopumā B.Fliks no airBaltic pērn bija guvis gandrīz 300 tūkstošus latu ienākumus, 240 tūkstošus latu veidoja alga par airBaltic vadīšanu.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un valdes loceklis Bertolts Fliks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā ir persona, pret kuru sākts kriminālprocess, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Kā akcentē SM, ja izmeklēšanas gaitā tiks pierādīta Flika vaina un attiecīgu lēmumu pieņems arī tiesa, tas būs pamats viņa atbrīvošanai no ieņemamā amata.

Pēc KNAB norādītā, pastāv reāla iespēja, ka minētā persona ir izdarījusi noziegumu, vienlaikus KNAB nav piemērojis jebkādu drošības līdzekļi, kas varētu būt liegums pildīt konkrētus darba pienākumus, līdz ar to patlaban neesot nekāda juridiska pamata lemt par darbībām, kas ir saistītas ar Flika atbrīvošanu vai ierobežojumu noteikšanu viņa darba pienākumu pildīšanai.

SM uzsver, ka, patlaban atbrīvojot no amata aviokompānijas airBaltic prezidentu Fliku, pastāvētu risks, ka valsts būtu spiesta viņam izmaksāt gan kompensācijas, gan nesaņemto algu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Kopējais Latvijas valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā airBaltic, izpērkot uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošās akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, vēsta laikraksts Diena.

Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi airBaltic zīmoli, kurus 2009. gadā airBaltic par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.

«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas.

Prudentia vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par airBaltic esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no airBaltic kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic un tās privātajam akcionāram - Baltijas Aviācijas sistēmām (BAS) - tieši vai pastarpināti pieder kapitāldaļas vismaz 15 uzņēmumos, liecina Firmas.lv informācija.

BAS ir dalībnieks kompānijās SIA Baltic Taxi, SIA North Hub Fuel, SIA North Hub Services, SIA airBaltic Hotels, SIA North Hub, kā arī SIA Rija.

Taksometru pakalpojumu sniedzējā Baltic Taxi BAS pieder 97% kapitāldaļu, lidostu virszemes pakalpojumu sniedzējā North Hub Service - 50%, airBaltic Hotels - 100%.

North Hub, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, BAS pieder 100%, degvielas piegādes uzņēmumā North Hub Fuel - 50%. Latvijas dizaina un dzīves stila veikalā Rija BAS pieder 50% kapitāldaļu.

SIA FLS, kas sniedz finanšu un juridiskos pakalpojumu, ir ar BAS saistīts uzņēmums, kas pieder SIA VIA Invest, kurš savukārt pieder uzņēmumam Bridge Capital, kurā 50% akciju pieder Londonā reģistrētai kompānijai Winston and Winston Limited, 25% SIA YDY un 25% Lietuvas pilsonim Jonam Tamulim, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. BAS mājas lapā gan teikts, ka FLS pilnībā pieder BAS.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Drošības policija (DP) sākusi izmeklēšanu, lai uzzinātu, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotās pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa atzītu par pamatotu aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

Par šo gadījumu DP darbinieki ir iztaujājuši arī masu mediju pārstāvjus.

VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem. Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts SAB un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.

Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.

DP aģentūra LETA noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka diskusijas par airBaltic vadītāja Bertolta Flika algu nav lietderīgas.

Piektdien Latvijas Radio viņš skaidroja, ka B.Flika alga atbilst darbam, ko veic vidēji lielas aviācijas kompānijas vadītājs. Turklāt viņa darba samaksa ir tikai nedaudz lielāka nekā pilotiem.

DB jau rakstīja, ka B.Flika Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtā deklarācija, beidzot pildīt valdes locekļa amata pienākumus, liecina, ka viņš pērn no airBaltic algā saņēmis 240 000 latu, papildus tam no aviosabiedrības saņemta arī kompensācija par apdrošināšanu 30 000 latu un kompensācija par dzīvokli 21 629,80 lati. Visas summas ir pirms nodokļiem. Uz B.Flika vārda reģistrēta komercķīla 28,2 miljonu latu apmērā.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Latviju apmeklējis Krievijas baņķieris un miljardieris Vladimirs Antonovs, kuru uz Latviju šoreiz, iespējams, atvedušas problēmas uzņēmumā airBaltic, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Kā novērojis raidījums, tad uz sarunām bankas ēkā Rīgā ieradies ne tikai aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolds Fliks, bet arī satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks Artis Stucka. Ministrs skaidroja, ka savu padomnieku sūtījis izlūkos. Tā kā B.Fliks savas daļas un zīmolu ieķīlājis Krājbankā, U.Augulis palūdzis V.Antonovam no B.Flika noskaidrot patieso stāvokli aviokompānijā.

V.Antonovam jau piecus gadus caur Lietuvā reģistrēto Snoras banku pieder Krājbanka. Pēdējā laikā viņš Latvijā sācis interesēties arī par citiem projektiem. Krājbanka kreditē arī airBaltic. B.Fliks šajā bankā ieķīlājis gan savas daļas, gan no aviokompānijas iegūtos zīmolus. Kredīta summa ir 31 milj. Ls.

Latvijas aviokompānija airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro apmērā. Kredītus šajā bankā pērn janvārī, jūnijā un jūlijā ņēmis tā brīža lidostas vadītājam Bertoldam Flikam un Vladimira Antonova ofšoram piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas, bet garantējusi airBaltic.

Investbank iesniegusi prasību Maskavas arbitrāžas tiesā un pastāv bažas, ka airBaltic lidmašīnas varētu tikt aizturētas Krievijas lidostās, TV3 ziņo raidījums Nekā Personīga.

«airBaltic rīcībā nav dokumentu, kas šādu darījumu esamību apliecinātu,» neatzīstot šādu informāciju norādījis lidsabiedrības pārstāvis Jānis Vanags.

Raidījums vēsta, ka kredītus vienpersoniski garantējis Fliks. Viņam vienīgajam bija paraksta tiesības kompānijā airBaltic. Tas noticis laikā, kad baidoties no KNAB, Fliks uz Latviju nebrauca un kompāniju vadīja pa telefonu no Vācijas.

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

Viena cilvēka atalgojums aviācijas biznesā kļūst par Latvijas mēroga sensāciju, kamēr atalgojums citās nozarēs nevienu nestrauc, šodien intervijā Neatkarīgajai saka satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

Ministrs norāda, ka Latvijā sakaru nozarē, konkurējot ar Eiropas tirgu, darbojas uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu, piemēram, Lattelecom vai LMT. Šajos uzņēmumos speciālisti saņemot atalgojumu, kāds esot raksturīgs Eiropas tirgum, turklāt visi to saprotot.

K.Gerhards intervijā saka, ka atalgojums jāvērtē pēc tā, kā maksā līdzīgas kompānijas citur, nevis «vadoties no kaut kādiem nepamatotiem standartiem». Ministrs uzskata, ka airBaltic lielais peļņas apjoms un pasažieru pieaugums 6% gadā ir sasniegts, tieši pateicoties tam, ka darbā šajā uzņēmumā ir pieņemti kvalificēti speciālisti.

Jau ziņots, ka aviosabiedrības airBaltic prezidenta Bertolta Flika atalgojums par darbu airBaltic pērn bija pāri par 20 000 latu mēnesī uz papīra. Kopā ar dažādām kompensācijām B.Fliks pērn no lidsabiedrības bija guvis gandrīz 300 000 latu ienākumus.

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Valdība ļoti riskē neatgūt airBaltic ieguldītos vairāk nekā 80 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas, šodien raksta Dienas Bizness.

airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Premjera kandidāta, Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (PLL) kā vienīgās valsts amatpersonas un valsts interešu pārstāvja - satiksmes ministra paraksts ir zem 2009. gada 4.martā noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma, kas būtiski mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), raksta portāls pietiek.com.

Parakstot šo akcionāru līgumu, A.Šlesers vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis.

Šis līgums paplašina BAS kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir B.Flika rokās. Turklāt jau līgums ar SAS (Fliks 2009.gada janvārī par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošos 47,2% airBaltic akciju) tika kritizēts, kā valsts intereses ierobežojošs.

A.Šlesers pēc tam, kad B.Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības, raksta portāls.

Advokāta vadītā SIA Veriko, kas tiesā prasīja Baltijas aviācijas sistēmu maksātnespēju, netieši pieder Bertoltam Flikam.

Bijušais airBaltic vadītājs un aviokompānijas privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) nu jau bijušais līdzīpašnieks B. Fliks kopš pērnā gada 8. jūnija bijis vienīgais akcionārs Luksemburgas kompānijā Aerienne Services Group S.A, kurai pieder Veriko, liecina izraksts no oficiālā Luksemburgas Lielhercogistes vēstneša (2011. gada 2. septembrī) un dati no Latvijas Lursoft.

Saskaņā ar Luksemburgas vēstneša datiem, 8. jūnijā parakstītie Aerienne Services Group S.A statūti liecina, ka B. Fliks kā vienīgais akcionārs ir apmaksājis 310 kompānijas akcijas 31 tūkstoša eiro apjomā. Savukārt B.Fliku Luksembrugas kompānijā pārstāv tās vadītājs Maikls Lange (Michael Lange).

Satiksmes ministrija (SM) vairākkārt sūtījusi rakstiskas vēstules Bertolta Flika piederošajam uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), norādot, ka ir gatava nekavējoties sākt sarunas par preču zīmju atgriešanas darījumu, DB informēja SM pārstāve Ilze Eida.

Vēstulē otrs airBaltic akcionārs lūgts informēt par iespējamajiem atgriešanas nosacījumiem, piedāvājuma juridiskajiem un finansiālajiem aspektiem, lai varētu detalizēti izvērtēt piedāvājuma būtību. Diemžēl līdz šai dienai SM nav saņēmusi vēstuli no BAS, kā arī nav zināms B.Flika viedoklis šajā jautājumā.

SM norāda, ka preču zīmju darījuma izvērtēšana ir viens no uzdevumiem, kas jāveic airBaltic padomei, kas ir vienīgais institūts valsts interešu pārstāvībai uzņēmumā. Diemžēl tai uzdoto uzdevumu risināšana ir apgrūtināta, jo no 6.septembrī apstiprinātās padomes atkāpās tās loceklis Uldis Martinsons, bet no 15. novembrī apstiprinātās padomes - tās locekle Olita Augustovska.

Viena no lielākajām Ķīnas aviokompānijām Hainan Airlines interesējusies par airBaltic valstij piederošo akciju iegādi. Šīs kompānijas pārstāvjiem bijušas tikšanās ar Latvijas valdības locekļiem Rīgā un Pekinā, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Skaidra sarunu rezultāta vēl neesot, taču esot liela iespēja, ka savus īpašniekus Latvijas nacionālā aviokompānija mainīs pēc vēlēšanām.

Nekā Personīga rīcībā nonākusi Ķīnas vēstniecības 3.sekretāra Xu Fangie vēstule vairākām valsts iestādēm, kurā diplomāts saka: «Rīgu apmeklēs HNA grupas pārstāvis Eiropā Jinsongs Žangs, lai iepazītos ar investīciju iespējām Latvijā jomās, kas saistītas ar aviāciju un ostām. 2010.gada laikā kompānija ir nolēmusi iegādāties vienu no Eiropas aviokompānijām. Īpaša interese ir par kompāniju airBaltic.»

Ķīnas investīciju grupas HNA pārstāvis Eiropā Jinsons Žangs Rīgā 29.aprīlī ticies ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, airBaltic šefu Bertoldu Fliku, lidostas vadītāju Krišjāni Peteru. Galvenais, kas viņu interesējis - iespējas iegādāties Latvijas aviokompāniju. Kampars izskaidrojis, ka tik vienkārši jautājumus nerisina, tie skatāmi valdībā un ka investors meklējams konkursa kārtībā. Lieta apstājusies, bet ķīnieši nav likušies mierā. Pēc mēneša premjeru Valdi Dombrovski Pekinā uzmeklējuši augstākā līmeņa HNA grupas menedžeri.

«Attiecībā uz Flika kungu jau esmu sen teicis, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs vēl martā nolēmām veikt auditu, ka diemžēl viņš kā uzņēmuma vadītājs nespēj nodrošināt caurskatāmu uzņēmuma darbību, līdz ar to valstij kā vairākuma akcionāram ir vairāki neatbildēti jautājumi,» tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš atgādināja, ka 2009.gadā sākumā noslēgtā akcionāru līguma nosacījumi paredz nodot visu uzņēmuma praktisko vadību mazākuma akcionāra rokās. Lidz ar to Bertoltam Flikam vajadzētu skaidri pamatot, vai viņš darbojas abu, vai mazākuma akcionāra interesēs.

Šobrīd šis jautājums tiek vērtēts no juridiskās puses, tas ir sarežģīti, teica V. Dombrovskis. Uz jautājumu, vai tādējādi tiek meklēta situācija, kā tikt vaļā no B. Flika, viņš atbildēja, ka valstij ir vajadzīga pārliecība, ka uzņēmumam ir tāds vadītājs, kurš strādā uzņēmuma, nevis viena vai otra akcionāra interesēs.

Valdībai arī nav pārliecības, vai airBaltic faktiskie darbības rezultāti atbilst tam, ko B. Fliks prezentēja pagājušā gada martā, kad bija diskusijas par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, norāda premjers. Toreiz Fliks plānoja peļņu 2010. un 2011. gadā.