Pērn poligrāfijas nozares uzņēmumos investēti 15 miljoni latu; šogad apstiprināti projekti par sešiem miljoniem latu

Taču, visticamāk, kopējais investīciju apjoms nozarē būs divreiz lielāks. Līdz šim ieguldījumus veikuši SIA Preses nams Baltic, SIA Livonia Print, SIA Jelgavas tipogrāfija, SIA Talsu tipogrāfija u.c. «Investīcijas ir nozīmīgas, uzņēmumos ir jaunas, modernas iespiedmašīnas, grāmatu iesiešanas līnijas un cita jaudīga tehnika, kas liek cerēt, ka turpmāk būs labi un laikā izdarāmi pasūtījumi,» stāsta Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Šobrīd provizoriskie dati par lielāko uzņēmumu darbību 2012. gadā vēl tiek apkopoti, taču, tā kā investīcijas lielākoties ir vērstas jaudu un tirgus apjomu palielināšanai, varētu būt sagaidāmas pozīciju maiņas lielāko nozares uzņēmumu sarakstā.

Latvijas poligrāfijas nozares uzņēmumu apgrozījums eksporta tirgū pieaudzis par ceturto daļu; neliela izaugsme ir arī pašmāju tirgū

Kopumā eksports nozarē veido vairāk nekā pusi no apgrozījuma – 60%. Pērn eksporta apgrozījuma pieaugums bija 25%. «Tie nav pagājušā gada panākumi – tas ir četru piecu gadu darba rezultāts,» teic Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Latvijas ražotājiem nav cerību ražot par zemākām cenām nekā Ķīnas vai Indijas poligrāfijas uzņēmumiem lētās produkcijas segmentā. Tāpēc vietējie uzņēmumi izvēlas strādāt ar mazākām tirāžām un augstu kvalitāti – grāmatas, mākslas albumi, dažādi ceļveži u.tml.

«Uz šo gadu skatāmies ļoti cerīgi. Pieauguma tempam vajadzētu saglabāties tādam pašam, kā līdz šim. Visi lielie ražotāji plāno attīstību – citu variantu pat nav,» teic I. Bečere.

Poligrāfijas uzņēmums Reneprint pēc apjomīgām investīcijām ražošanā kāpina apgrozījumu un vērš skatienu uz Krievijas tirgu.

Par to DB stāsta uzņēmuma izpilddirektors Juris Zauers. Triju gadu laikā apgrozījums kāpis septiņas reizes – no 0,72 milj. latu 2010. gadā līdz 6,02 milj. latu 2012. gadā –nodrošinājis SIA Reneprint iekļūšanu strauji augošu uzņēmumu topā Gazele, ko veido DB sadarbībā ar Lursoft.

SIA Reneprint ir daļa no Reneprint Poligrāfija grupas, kuras kopējais apgrozījums 2012. gadā sasniedz 13 milj. latu, kopā ar tajā ietilpstošo SIA Rene pluss. Pagājušajā gadā panākts arī 40% eksporta apjoma pieaugums. Uzņēmums ir optimistisks arī par šo gadu – plāno 30% apgrozījuma pieaugumu.

Poligrāfijas uzņēmums SIA McĀbols poligrāfija 24. martā svin savu dzimšanas dienu, ziņo Klientu Portfelis.

Pēdējo gadu laikā SIA McĀbols poligrāfija izdevies palielināt savu apgrozījumu no 149,7 tūkst. eiro (105,2 tūkst. Ls) 2008. gadā līdz 1,69 milj. eiro (1,19 milj. Ls) 2012. gadā. Tiesa, neņemot vērā aizpagājušā gada apgrozījumu, pēc trīs gadu pārtraukuma uzņēmums gadu atkal noslēdzis ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums, kurš nodarbojas ar brošūru, avīžu, bukletu, reklāmstendu, grāmatiņu, mapju, kartiņu, CD noformējumu u.c. lietu drukāšanu, savas pastāvēšanas laikā vairākkārtīgi mainījis savu nosaukumu. Laika posmā no dibināšanas brīža 1994. gadā līdz 2003. gada vidum tas bijis zināms kā SIA Mazāva, savukārt no 2003. gada jūnija līdz 2009. gada maijam, kad tas ieguva savu pašreizējo nosaukumu, poligrāfijas uzņēmums nesa SIA Repro Nova vārdu.

Latvijā ražo poligrāfijas nozares «mersedesus», taču, vienalga, nākas lauzt priekšstatu, ka drukas industrija ir mirstošs dinozaurs

Tā DB atzīst apaļā galda diskusijas dalībnieki. Poligrāfija kopš 2008. gada valstī piedzīvo tikai augšupeju un strauju attīstību kopumā, iesāk Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Nozares eksports pērn uzauga jau līdz 75% (277 milj. eiro vērtībā) no kopējā saražotā apjoma. Pārsvarā mūsu eksporta produkcija nonāk ES valstīs, Norvēģijā, Islandē un arī NVS valstīs. Turklāt, kā uzsver Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics, šurp sūta drukāt darbus nevis izdevīgākas cenas, bet gan augstas kvalitātes, kolosālas attieksmes, modernu iekārtu un cilvēkresursu prasmju pēc. Gan šim uzņēmumam, gan Livonia print nišas produkts ir grāmatas. Tās kopumā aizņem 29% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma, un tas ir viens no labākajiem rādītājiem Eiropā. Te I. Bečere ievieš papildus skaidrību, ka, skatoties Eiropas kontekstā, eksporta pieaugums ir sarežģītas, dārgas produkcijas segmentā. Tās ir ekskluzīvas grāmatas jeb poligrāfijas nozares «mersedesi» ar augstāko pievienoto vērtību un ražošanas procesā ieguldītu intelektu. Tāpat arī saražotais iepakojums ir augstā līmenī un nonāk nopietnās starptautiskās kompānijās. Protams, vienam otram uzņēmumam sāpīgs sitiens ir grāmatu, etiķešu un iepakojuma eksporta apjoma sarukums uz NVS valstīm, tostarp, Krieviju, kas ir arī ķēdes reakcija pārtikas eksporta kritumam. Iepakojums, etiķetes ir vieni no svarīgākajiem produkcijas veidiem, aizņemot pat 41% no Latvijas poligrāfijas uzņēmumu apgrozījuma.

A/s Liepājas papīrs pārdevusi savas kapitāldaļas Baltkrievijas uzņēmumā NTS Poligrafija.

«Tas nebija sasteigts lēmums,» db.lv apgalvoja a/s Liepājas papīrs akcionārs Jānis Vilnītis. Darījums sākts jau 2012.gada pavasarī un līgums parakstīts vasarā. Tagad lielākā daļa naudas par kapitāldaļām jau saņemta un to plānots ieguldīt jaunās ražošanas iekārtās Liepājas ražotnē. Darījuma summa saskaņā ar līguma noteikumiem netiek atklāta.

Iemesls pārdošanai ir mainīgā tirgus situācija. Kopš Baltkrievija ir vienotajā muitas ūnijā, tirgū sākusies Krievijas ražotāju ekspansija. «Ar tādām jaudām un ražošanas apjomiem agri vai vēlu kritīsies cenas un mūsu ražotnei zudīs rentabilitāte,» skaidro J. Vilnītis. Pēc viņa teiktā, bijuši iespējami divi risinājumi - ieguldīt un attīstīt Baltkrievijas uzņēmumu, līdz tas spētu ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju, vai arī pārdot, kamēr vēl tā rentabilitāte ir augstākajā punktā. «Abos uzņēmumos - Baltkrievijā un Latvijā - mēs ieguldīt nespētu, tāpēc pieņēmām lēmumu pārdot kapitāldaļas,» norādīja uzņēmējs.

2013.gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas dati.

Šis pieaugums gada izteiksmē ir nedaudz lēnāks nekā novembrī, kad izaugsme sasniedza 3,2%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 1,9%, bet eksportētajai - par 2,3%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 4,2%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,7%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 19,3%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Lielākie cenu pieaugumi bija vērojami poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 11,5%), apģērbu ražošanā (par 2,3%), metālu ražošanā (par 1,5%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,4%).

No 2024. gada 28. maija līdz 7. jūnijam 1427 poligrāfijas iekārtu ražotāji un pakalpojumu sniedzēji no 50 valstīm prezentēs inovatīvas tehnoloģijas un novatoriskus risinājumus, kas virza nozari šodien un nākotnē. Latviju izstādē pārstāvēs trīs uzņēmumi: Baltink SIA 3/E08, Print Wire SIA 6/F40, PrintOn.Pack.com AS 7A/B21. Pasaulē vadošās poligrāfijas iekārtu un pakalpojumu izstādes galvenās tēmas būs digitalizācija un ilgtspējība.

Kā liecina vadošo tehnoloģiju, iekārtu, izejmateriālu un pakalpojumu sniedzēju aptaujas, starptautiskās poligrāfijas nozares pārstāvji ar nepacietību gaida savas nozares nozīmīgāko pasākumu klātienē, uz kuru šoreiz gaidīts divreiz ilgāk nekā citkārt, proti, ir pagājuši astoņi gadi kopš pēdējās izstādes klātienē. Tas ir ilgs laiks, ja mēs runājam par jaunu tehnoloģiju ienākšanu tirgū, produktu pilnveidošanu un savlaicīgu nozares spēlētāju informēšanu par tirgus tendencēm, kas ir viens no starptautiskās izstādes uzdevumiem. Lai arī pandēmija jau ir labi aizmirsta pagātne, pašreizējā situācija globālajā tirgū tiek raksturota kā nepastāvīga, to pavada gan lieli sociāli, gan arī strauji tehnoloģiski satricinājumi, uz kuriem gan uzņēmumiem, gan izstādes organizatoriem jāspēj reaģēt.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.jūlija žurnālā lasi:

Degvielas cenas sasniedz jaunus rekordus

Spēcīgi pārmaiņu vēji poligrāfijā

Latvija izmirst! Kam tas rūp?

Energoefektīvi mājokļi Rīgā šoruden būs deficīts

Investīcijas krīzes laikā atmaksājas

Kopš daļa projektu vadības ir nodota Centrālās finanšu un līgumu aģentūras rokās, ir parādījušās uzņēmējus neiepriecinošas nianses, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu plūsmas organizēšanu Latvijā nodarbojas vairākas iestādes, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) u.c. Kopš lielākā daļa projektu vadības ir nodota CFLA rokās, uzņēmēji norāda, ka ir parādījušās nianses, kas neiepriecina. «Mēs ļoti vēlētos, lai arī CFLA uzskatītu nozaru asociācijas par saviem sadarbības partneriem, vairāk uzticētos tām un palielinātu to lomu birokrātijas mazināšanā, kā to savās vadlīnijās rekomendē Eiropas Komisija,» norāda Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Ieva Bečere.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

2012.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 1,9%), metālu ražošanā (par 3,7%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,4%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 1,4%).

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējā ražotāju cenu līmenī bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,4%) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 5,6%).

Gada laikā, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 2,9%, bet eksportētajai - par 1,2%.

Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums līdz 2014.gada 1.aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, informēja EM.

No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

«Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» uzsver ministrs.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 279 jauni komersanti, no kuriem lielākie ir SIA Lemsal Agro un a/s Rīgas Zīmogu fabrika, liecina Lursoft informācija.

SIA Lemsal Agro pamatakapitāls ir 290,1 tūkstotis eiro. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – Raivis Bunduls. Kompānijas juridiskā adrese ir Sēļu iela 37A, Mārupe. Pašlaik nav pieejama informācija par uzņēmuma darbības viediem.

Otrs lielākais pagājušajā nedēļā jaunreģrētais uzņēmums ir a/s Rīgas Zīmogu fabrika. Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 2014 tūkst. eiro. Rīgā, Tallinas ielā 84 – 6, reģistrētā uzņēmuma valdē vienīgā valdes locekļa amatā darbosies Jānis Berčs, savukārt padomē darbojas trīs amatpersonas – padomes priekšsēdētājs Aigars Berčs, viņa vietniece Ilze Kraukle un padomes locekle Dace Timermane. Kā uzņēmuma darbības veidi Lursoft norādīta poligrāfija un ar to saistītas palīgdarbības, citu gumijas izstrādājumu ražošana, metāla virsmas apstrāde un pārklāšana.

No šodienas līdz 28. septembrim Latvijas uzņēmumi tiek aicināti pieteikties dalībai konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015

Jau vienpadsmito gadu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti vairākās kategorijās – Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās, Importa aizstājējprodukts, Inovatīvākais produkts, Rūpnieciskais dizains un Eksporta čempions.

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).

Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 34,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē par 24,7 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 17,4 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 15,7 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē. Ievērojams produkcijas izlaides kāpums bija arī apģērbu ražošanā par 13,9 % un dzērienu ražošanā par 10,4 %.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Pēdējo dažu gadu laikā notiekošais ir mainījis poligrāfijas nozari, kurā par lielākajiem ieguvējiem tiek uzskatīti tie, kuri spējuši ātri pielāgoties situācijai, vienlaikus pašreizējos ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos neesot iespējams prognozēt pat tuvāko perspektīvu.

To liecina poligrāfijas nozarē strādājošo teiktais. Nozari ietekmējuši gan Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, gan loģistikas ķēžu pārrāvumi, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā, kuras dēļ neesot iespējams kaut cik reālistiski prognozēt nākotni. Vienlaikus būtiski pieaugušas papīra un energoresursu cenas, kā arī citu izmaksu kāpums piespiedis paaugstināt pakalpojumu cenas.

Sarežģīta situācija

“Viss ir ļoti sarežģīti,” situāciju komentē SIA Jelgavas Tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Viņš norāda, ka pašlaik tādas stabilitātes, kāda bija pirms trijiem – četriem gadiem, nav, visu ietekmē būtiska inflācija. Papīru uzņēmums iegādājas no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Slovākijas ražotājiem. “Krievijas papīra īpatsvars nebija liels, un Jelgavas Tipogrāfija to neizmantoja,” uz jautājumu par sankcijām pakļautā Krievijas papīra ietekmi atbild M. Matrevics. Viņš atgādina, ka papīra ražošanā lielākie izmaksu posteņi ir celuloze un elektroenerģija (gāze), bet poligrāfijā tas ir papīrs. “Pērn rudenī papīra ražotāji, šķiet, netika līdzi straujajam elektroenerģijas cenas pieaugumam, un pārsteidzošā kārtā bija papīra ražotāji, kuriem bija vienošanās par konkrēta apjoma piegādi par noteiktu cenu (800 eiro/t), pirms nosūtīšanas tā tika būtiski paaugstināta ( līdz 1100 eiro/t) ar piebildi: gribat – pērciet, ja nevēlaties – pārdosim citiem,” atceras M. Matrevics. Viņš norāda, ka šāda situācija ietekmējusi visus.

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai vidējais ražotāju cenu līmenis palika nemainīgs, bet eksportētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,5%, , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā paaugstinošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu pārmaiņām pārtikas ražošanā (par 1,3%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 1,1%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 3,8%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni bija cenu samazinājumam atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 3,1%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2%).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis palielinājās par 2,9%.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 3,7%, bet eksportētajai - par 1,9%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija vērojami elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 6,9%), pārtikas produktu ražošanā (par 3,4%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 2,3%) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21,0%). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme uz kopējo ražotāju cenu indeksu bija cenu samazinājumam metālu ražošanā (par 5,2%).

Investējot trīs milj. Ls vai vairāk, peļņas nodokļa atlaidi šogad varēs saņemt arī poligrāfisti, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotāji.

Uzņēmēji un to organizācijas atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu dot iespēju teju visām ražošanas jomām pretendēt uz iecerēto investīciju projektu atbalstu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidēm. Tomēr uzņēmēji ir neizpratnē par to – lai šādu atlaidi varētu izmantot 3 milj. Ls un vairāk investīciju projektiem, attiecīgais lēmums valdībā ir jāpieņem līdz šā gada 31. decembrim. Tā kā šādu (atbalstāmo) investīciju projektu izskatīšanas laiks institūcijās ir divi līdz trīs mēneši, tad poligrāfistiem, būvmateriālu, apģērbu, koksa un naftas produktu, kā arī tekstila, papīra, ādas un to izstrādājumu ražotājiem attiecīgu projektu – pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai Ekonomikas ministrijā ir atlikuši trīs mēneši.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,2%. Ietekmīgākais cenu pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, pārtikas produktu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,3%, bet eksportētajai – par 2,2%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā un pārtikas produktu ražošanā. Lielāko pazeminošo ietekmi atstāja cenu samazinājums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Šī gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 0,7%, tai skaitā eksportā - par 1,9% (no tā eirozonā pieaugums par 5,1%, bet ārpus eirozonas – samazinājums par 5,1%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 16,6% (pieaugums eksportā par 32,2%, vietējā tirgū bija samazinājums par 16,3%), elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 11,9% (pieaugums eksportā – par 20,2%, vietējā tirgū bija samazinājums – par 6,4%), dzērienu ražošanas nozarē – par 11,5% (pieaugums eksportā – par 5,5%, vietējā tirgū – par 13,1% ), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles – par 2,4% (pieaugums eksportā – par 7,6%, bet vietējā tirgū bija samazinājums – par 1,8%).

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,6% un to ietekmēja pieaugums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 31,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas ražošana pieauga par 2,7%, bet apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,9%, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā – par 5,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 1,5% un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 36,5%.

Ražošanas apjoms pieauga koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 3,2%, savukārt kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē par 3,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6%.