Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šogad investējis 300 000 eiro nomas iekārtu parka atjaunošanā un aptuveni 180 jaunu kafijas un ūdens iekārtu iegādē.

Uzņēmumam tas ļāvis gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2023. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem, audzēt nomas pakalpojumu pārdošanas apjomu par 40%.

Nomas pakalpojumu portfelī iekļaujas kafijas iekārtu, ūdens aparātu un drukas iekārtu nomas serviss. Biroja preču tirdzniecība šī gada pirmajā pusgadā saglabājusies pērna gada līmenī. Kopumā uzņēmuma prognozes par pārdošanas apjoma pieaugumu visos uzņēmuma darbības segmentos liecina, ka līdz gada beigām tas varētu sasniegt par 6% lielāku kāpumu, nekā tas bija 2023. gadā.

Hestio izpilddirektors Toms Bergs uzsver, ka nomas pakalpojumu darbības segmenta stiprināšana ir stratēģisks solis, analizējot darba vides pieprasījuma tendences.

Līdz ar Melnās piektdienas iepirkšanās drudzi, Baltijas valstīs "Pigu Grupas" tiešsaistes veikalos divu nedēļu laikā pārdošanas apjomi pieauguši gandrīz par piektdaļu, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, liecina interneta veikala "220.lv", kas ietilpst šajā grupā, sniegtā informācija.

Interneta veikala apkopotie dati liecina, ka pircēji Baltijā pārdošanas laikā izvēlas arvien dārgākas preces. Vidējais pircēja iepirkumu grozs pārsniedzis 60 eiro, pircējiem izvēloties vismaz divas preces.

Vērtējot pārdošanas apjomus, no visām trim Baltijas valstīm, kurās darbojas "Pigu Grupa", Latvijā novērots visstraujākais pieaugums, lai gan kopumā lielākie pārdošanas apjomi ir Lietuvā.

Vērtējot pirktākās preces, visu trīs valstu vidū ir redzamas atšķirības. Latvijā viena no pirktākajām precēm ir dūmu detektori, kuru pieprasījums ir ievērojami audzis saistībā ar izmaiņām Ugunsdzēsības noteikumos, kuri paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra katrā mājoklī jābūt dūmu detektoram.

Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Telekomunikāciju uzņēmums Tet pērn sasniedzis vēsturiski lielāko grupas apgrozījumu – 253,3 miljonus eiro jeb par 14% vairāk nekā 2020. gadā, liecina grupas konsolidētie finanšu rezultāti.

Apgrozījuma pieaugumu veidojusi gan mazumtirdzniecības un datu centru pakalpojumu izaugsme, gan eksporta attīstība.

Pakalpojumu uzlabošanā, attīstībā un pieejamībā, kā arī jaunu inovatīvu risinājumu izveidē 2021. gadā veiktas vērienīgas investīcijas gandrīz 36 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā iepriekš.

“Aizvadītais gads iezīmējās ar izteiktu pieprasījumu pēc stabiliem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp attālinātā darba un mācību ietekmē. Savukārt iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanās rezultātā auga e-vides darījumu, mākoņpakalpojumu un IT drošības risinājumu nepieciešamība. Pateicoties plašam pakalpojumu klāstam, kas nodrošina mūsdienu sabiedrības pamatvajadzības, un jauno pakalpojumu izaugsmei, esam ne vien sasnieguši labus finanšu rezultātus Latvijas tirgū, bet arī audzējuši uzņēmuma eksportu Ukrainā un Vācijā. Eksporta apjoms audzis par 30%, sastādot piekto daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,” skaidro Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Veikalos Elvi 2013. gadā visvairāk pārdotās preces bija piens «Baltais» viena litra iepakojumā, vaniļas biezpiena sieriņš «Kārums» un banāni viena kilograma iepakojumā, informēja veikalu tīkla pārstāve Kazimiera Puzo.

Pērn pārdotas miljons vienības 2% piens «Baltais» viena litra iepakojumā, 545 tūkst. vienības 45 gramu vaniļas «Kāruma», 513 tūkst. vienības banānu viena kilograma iepakojumā.

2012. gadā Elvi veikalos pirktāko produktu TOP 3 veidoja piens «Baltais» 1 litra iepakojumā (2%), sērkociņi «Sports» kastītēs un vaniļas biezpiena sieriņš «Kārums». Pērn sērkociņi «Sports» zaudēja savas pozīcijas un ierindojas 4. vietā, sasniedzot 446 tūkstoš vienību realizāciju.

SIA Elvi Latvija ir zīmola Elvi turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu darbību, sniedz mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā. 2012. gadā kompānija Pārtikas tirdzniecības apvienība, kas pērnā gada rudenī mainīja nosaukumu uz Elvi Latvija, apgrozīja 2,33 miljonus latu un nopelnīja 252 tūkst. Ls. Uzņēmuma pamatdarbība ir saistīta ar zīmola Elvi un tā mazumtirdzniecības veikalu franšīzes popularizēšanu

Elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli atkārtoti ar 11 601 eiro sākumcenu piedāvā iegādāties valstij piederošos 10% SIA "Liepājas sērkociņi" kapitāldaļu, liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"Possessor" piedāvā iegādāties valstij piederošās 70 368 "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļas, kas ir 9,99935% no kompānijas pamatkapitāla. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena ir 11 601 eiro, bet izsoles solis - 1000 eiro.

Pieteikties "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsolei var līdz 2023.gada 29.maija plkst.23.59.

Kapitāldaļu paketes izsole sāksies otrdien, 9.maijā, plkst.13, bet noslēgsies 8.jūnijā plkst.13.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā valstij piederošo "Liepājas sērkociņu" kapitāldaļu paketes izsole noslēdzās šogad 16.februārī. Par valstij piederošajām uzņēmuma kapitāldaļām netika veikts neviens solījums. Kapitāldaļu paketes izsoles sākumcena bija 14 501 eiro.

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pērn ir pārdevusi valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos, gūstot ieņēmumus 14,26 milj. eiro apmērā, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

PA saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu 2015. gadā pārņēma turējumā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās kapitāla daļas. PA nodrošina no VSAA pārņemto un citu tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldību un pakāpeniski veic to pārdošanu.

Pagājušā gadā PA pārdeva valsts kapitāla daļas piecos uzņēmumos - AS Latvijas kuģniecība (10% no pamatkapitāla), AS Komunālprojekts (14,75% no pamatkapitāla), SIA Garantiju aģentūra (0,34% no pamatkapitāla), AS Auto-Remonts (5,05% no pamatkapitāla) un AS Lielplatone (5% no pamatkapitāla). Kopējie ieņēmumi no minēto valsts kapitāla daļu pārdošanas ir 14 257 929 eiro.

Veikalu tīkla Maxima interneta veikalā e-maxima.lv pieprasītākie produkti, vērtējot visu laika posmu kopš Latvijā eksistē Maxima interneta veikals, ir biezpiena sieriņš Kārums, banāni, sveramie kartupeļi, piens, arbūzi un sērkociņi, informē mazumtirgotājs

Kopš e-maxima.lv atklāšanas brīža Rīgas, Jūrmalas un Pierīgas iedzīvotājiem piegādāti vairāk nekā 10 tūkst. pasūtījumu, no kuriem 80% veikti Rīgā. Līdz šim lielākā viena klienta pasūtījumu kopējā summa bijusi 3 639 lati, savukārt pircējs, kurš visbiežāk veicis pasūtījumus, iepircies 88 reizes.

Maxima pārstāvji norāda, ka gadumijas svētku laikā divreiz vairāk, nekā ierasts, pircēji e-veikalā iegādājušies tādus pārtikas produktus kā banānus, olas, mandarīnus, fermentētos sierus, svaigu un kūpinātu gaļu, biezpiena sieriņus un dažādas konfektes.

Pagaidām Maxima preču piegāde tiek veikta uz adresēm Rīgā, Jūrmalā (no Lielupes līdz Mellužiem) un Pierīgā. Interneta veikals e-maxima.lv darbu uzsāka 2012. gada 26.martā.

Latvijas kokapstrādātājiem šogad varētu būt apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja Latvijas kokapstrādātāju asociācijas «Latvijas koks» izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš skaidroja, ka apgrozījuma kritums ir paredzams, jo samazinājušās kokmateriālu cenas, kā arī kopumā krities pieprasījums pēc kokmateriāliem.

«Kokapstrādes nozarē ir neliela krīze. Iepriekšējos gados gan koksnes, gan arī produkcijas cenas bija gana augstas. Līdz ar to bija sagaidāms, ka kādā brīdī tās pazemināsies. Patlaban globāli pastāv piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss - ir gana daudz saražots, bet pieprasījums ir krities. Ar to saskaras arī Latvijas ražotāji, kuri ir spiesti vai nu samazināt ražošanas apmērus vai arī strādāt tuvu pašizmaksai vai ar zaudējumiem. Tas vietējā tirgū ir izraisījis ievērojamu apaļkoksnes cenu kritumu. Šī iemesla dēļ netiek izstrādāti privātie meži, kas negatīvi ietekmē kopējos mežistrādes apmērus,» sacīja Bukonts.

SIA Maxima Latvija interneta veikalā kopš tā atklāšanas pērn martā vidēji dienā veikti ap 30 pasūtījumi, liecina Db aprēķini.

Interneta veikala izveidē pagājušā gada sākumā tika ieguldīti 110 tūkstoši latu. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš atzīst, ka par konkrētu investīciju atpelnīšanu pagaidām vēl ir pāragri spriest, jo www.e-maxima.lv pastāv tikai desmito mēnesi, savukārt par investīciju atmaksāšanos var runāt tikai vairāku gadu periodā.

Patlaban esot redzams, ka plānotais pieprasījums pēc www.e-maxima.lv piedāvātā pakalpojuma ir realizējies, turklāt pēdējo mēnešu laikā tas ir stabili augošs. «Protams, īpaši liels pieprasījuma pieaugums tika novērots pirmssvētku un svētku laikā, kā arī ziemas aukstajās dienās, kad daudzi pircēji izvēlējas preces saņemt savos mājokļos,» piebilda I. Andiņš.

Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, plānots noteikt, ka alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, turklāt veikalos alkoholiskie dzērieni būs jāizvieto atseviškā tirdzniecības zonā.

Savukārt, lai ierobežotu alkohola tirdzniecību nakts laikā, likums precizēts, nosakot, ka alkoholu no pulksten 22 līdz 8 iespējams pārdot tikai tādās mazumtirdzniecības vietās, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas, kā arī beznodokļu tirdzniecības veikalos. Līdz šim vairāki tirgotāji izmantoja likuma neprecizitāti, pēc pulksten 22 izvietojot tirdzniecības zālē nelielu galdiņu un pasniedzot sevi kā iestādījumu, kur iespējams alkoholu patērēt uz vietas, skaidroja deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība). «Domāju, ka katrs no jums zina vismaz vienu otru tādu veikaliņu, kur nakts laikā tirgo alkoholu, nevis izlejot un nodrošinot iespēju patērēt uz vietas, bet noskrūvējot vāciņu un pārdodot alkoholu līdzi nešanai,» viņš sacīja, aicinot samazināt alkohola pieejamību nakts laikā.