Decembra Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kurus finanšu tirgi (vismaz sākotnēji) interpretēja ļoti dažādi. Nemainot kopējo monetārās politikas nostāju, ECB pārstāvji atgādināja, ka neierobežoti ilgi šāda mēroga monetārā ekspansija nevar turpināties.

ECB Padome bāzes likmes nemainīja, bet pie nestandarta monetārās politikas lēmumiem ir vērts pakavēties atsevišķi.

Pirmais, ar ko tika pārsteigts finanšu tirgus, bija Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) mēneša apjoma samazinājums no 80 līdz 60 miljardiem eiro, sākot ar 2017. gada aprīli.

Lai gan finanšu tirgos pirms sēdes dominēja viedoklis, ka ar lielu varbūtību ECB Padome varētu lemt turpināt PSPP esošajā apjomā (80 miljardi eiro mēnesī) vēl 6 mēnešus, respektīvi, līdz 2017. gada septembrim, tika pieņemts lēmums par programmas pagarinājumu vismaz par 9 mēnešiem – līdz 2017. gada decembrim, bet ar mazāku mēneša iegāžu apjomu. Tas gan nenozīmē, ka kopējais monetārās politikas stimulēšanas rezultāts būs mazāks – 9 mēnešos tiks nopirkti vērtspapīri par 540 miljardiem eiro, kamēr 6 mēnešu pagarinājuma gadījumā šis apjoms būtu 480 miljardi eiro.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, kurā tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu viens miljons latu.

Kā informē Valsts kase, izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 2,41 miljonu latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie parāda vērtspapīri.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,57 miljonus latu, kas 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 9 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,294%. Kupona likme šīm obligācijām ir noteikta 2,125 % apmērā.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas divu gadu obligācijas par 25 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 8,6 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2022.gada 20.marts, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,06% (iepriekšējā izsolē 20.maijā - 0%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 124 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 25 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 18.martā emitēto divu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada marta beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,36 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas piecu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām astoņas reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2025.gada 31.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,07% (iepriekšējā izsolē šogad 17.jūnijā - 0,037%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 159,61 miljona eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties 2019.gada 3.jūlijā emitēto piecu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,9 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,009% (iepriekšējā izsolē šogad 1.jūlijā - 0,092%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 118,8 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,2 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,008% (iepriekšējā izsolē šogad 29.jūlijā - 0,009%), un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 105 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Trešdien notikušajā valsts parāda vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības, informē Valsts kase.

Izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2015.gada 10.aprīlī.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 45 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,373% (2014. gada 12. marta 12 mēnešu parādzīmju izsolē – 0,374%).

Ceturtdien, 10.aprīlī, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Trešdien izsolē tika pārdoti visi piedāvātie sešu mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 5.septembrī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 41 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,35% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,219% (2013. gada 4. decembra 6 mēnešu parādzīmju izsolē – 0,228%).

Ceturtdien, 6.martā, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot sešu mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 30 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 4,1 reizi pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2028.gada 17.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija 2,791% (iepriekšējā izsolē maija sākumā - 3,362%), un tās pieci izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 123,2 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 30 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2024.gada 11.septembris.

Valsts kase Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros piedāvāja iegādāties 2023.gada janvārī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 3,5%.

Trešdien izsolē tika pārdoti visi piedāvāti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2015.gada 13.martā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika piedāvāti vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 43,6 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,6 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,374%, tāda pati kā iepriekšējā 12 mēnešu parādzīmju izsolē 2014.g. 12. februārī.

Ceturtdien, 13.martā, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Trešdien izsolē tika pārdoti visi piedāvātie piecu gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4.oktobrī, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 48 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 137,5 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 2,9 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 2,7% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 1,577% (2014. gada 26. februāra šīs pašas sērijas obligāciju izsolē – 1,79%).

Ceturtdien, 3.aprīlī, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot piecu gadu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 12 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Trešdien izsolē tika pārdoti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2015.gada 8.maijā, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 45,5 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,37% (2014. gada 9.aprīļa 12 mēnešu parādzīmju izsolē – 0,373%).

Ceturtdien, 8.maijā, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Trešdienas parādzīmju izsolē Krievijas Finanšu ministrijai neizdevās piesaistīt plānoto finansējumu, jo tika pārdota tikai piektdaļa no paredzētā apmēra, raksta Bloomberg.

Šī bija pirmā izsole kopš pērnā gada novembra. Finanšu ministrija piesaistīja 1,1 miljardu rubļu (16,7 miljonus dolāru) cerēto 5 miljardu rubļu vietā. Izsolē tika piedāvātas parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2016.gada maijā, taču investori vēlējās saņemt augstāku ienesīgumu nekā Krievijas puse piedāvāja, jo tirgus dalībnieku vidū pastāv bažas, ka valdība zaudēs investīciju kategorijas kredītreitingu.

Parāda vērtspapīru vidējais ienesīgums bija 15,27%, salīdzinot ar 10,2% iepriekšējā izsolē novembrī.

Krievijas aizņemšanās izmaksas ir augušas pēc tam, kad tika paziņots par Krimas aneksiju, un ASV un Eiropas Savienība ieviesa sankcijas, kas kopā ar naftas cenas kritumu veicināja līdzekļu aizplūdi no Krievijas aktīviem.

Trešdien tika izsolīti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2015.gada 4.septembrī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 53 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,4% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,118%.

Trešdien notika arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole. Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās 12 mēnešu parādzīmes 3 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 6 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 2 reizes.

Trešdien izsolīti 5 gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2019.gada 21.novembrī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 16 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 80,7 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu piecas reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 1,5% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 1,099%.

Trešdien, 10. decembrī, notika arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 5 gadu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 4 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās obligācijas.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 16 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4 reizes.

Trešdien tika izsolīti trīs gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2018.gada 23.janvār, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 24 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 135,8 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 5,7 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,3% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,194%.

Trešdien notiek arī fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot trīs gadu valsts vērtspapīrus.

Fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas 3 gadu obligācijas sešu miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 51,75 miljoni eiro.

Biržā Nasdaq Riga 7. septembrī notiks Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju papildu emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Vērtspapīru dzēšanas datums ir 2022.gada 27.janvāris. Fiksētā ienākuma (kupona) procentu likme ir 0,375%. Konkurējošās izsoles apjoms ir 24 miljoni eiro.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005.gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms uz 2015. gada beigām sasniedz 5,6 miljardus eiro.

Šodien sākas parakstīšanās uz AS Madara Cosmetics akcijām, tādēļ portāls DB saviem lasītājiem piedāvā informāciju, kā iegādāties vērtspapīrus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības «Amenda Markets»valdes loceklis Arturs Miezis un SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro akciju iegādes procesu, kā arī sniedz nelielu komentāru par Madara Cosmetics akciju izsoli.

Pirmkārt, lai sāktu iegādāties akcijas, ir jābūt atvērtam vērtspapīru kontam un noslēgtam brokeru pakalpojumu līgumam ar banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura ir Nasdaq Riga biedrs, vai arī kurai ir atvērts vērtspapīru konts pie Nasdaq Riga biedra. To var izdarīt savas bankas internetbankā.

Otrkārt, jānodrošina akciju iegādes vēlmei atbilstošs naudas līdzekļu apmērs vai nu norēķinu kontā, vai arī investīciju kontā (atkarīgs no izvēlētā brokera). Summa, kādu investēt, ir katra investora ziņā, ņemot vērā riska toleranci un vēlamo investīciju apjomu.Tomēr vienu akciju nav vērts iegādāties, ņemot vērā komisijas maksu par vērtspapīru iegādi. To nosaka katra banka atsevišķi un cik tā liela, var uzzināt konkrētās bankas mājaslapā, izvēloties ieguldījumus un to cenrādi.

Ceturtdien, 6. martā, notikušajā fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās sešu mēnešu parādzīmes trīs miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības, liecina Valsts kases dati.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 6,06 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 2,02 reizes.

Trešdien, 5.martā, tika izsolīti sešu mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 5.septembrī.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 41 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,35% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,219% (2013. gada 4. decembra 6 mēnešu parādzīmju izsolē – 0,228%).

Trešdien tika pārdoti visi izsolē piedāvātie 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 31.oktobrī, liecina Valsts kases informācija.

Kopumā izsolē tika piedāvāti vērtspapīri desmit miljonu latu apmērā. Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 24 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 2,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,376%.

Ceturtdien, 31.oktobrī, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības.

Ceturtdien notikušajā fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdotas visas Valsts kases piedāvātās piecu gadu obligācijas 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības, informē Valsts kase.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 31 miljons eiro un pārsniedza piedāvājumu 2,6 reizes.

Trešdien, 2. aprīlī, tika izsolīti piecu gadu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4.oktobrī.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 48 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 137,5 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 2,9 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 2,7% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 1,577% (2014. gada 26. februāra šīs pašas sērijas obligāciju izsolē – 1,79%).

Trešdien, 13.novembrī, izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 14.novembrī, informē Valsts kase.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 10 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 24 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 2,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,386%.

Ceturtdien, 14.novembrī, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 2 miljoni latu pēc nominālvērtības.