Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens tirgū piedāvās divus jaunus produktus. Zīmola TRIKATA ietvaros tiks tirgots piens ar D vitamīnu un kefīrs ar bifidobaktērijām.

Tie tiks ražoti Igaunijā no Latvijas zemnieku saimniecībās saražotā piena.

Anita Skudra, Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja, norāda: «Uzskatu, ka līdz šim nav novērtētas tās racionālās iespējas, ko dod sadarbība un vienotais Baltijas tirgus. Ja kvalitātes sistēmas un standarti, kas ieviesti uzņēmumos, ir līdzvērtīgi, racionāla sadarbība ļauj piedāvāt patērētājiem vajadzīgo kvalitāti un cenu. Mūsu jauno produktu ražošanai izveidojām sadarbību ar vienu no Igaunijas piena pārstrādātājiem. Sadarbības rezultātā Latvijā ražotais piens pārtaps augstvērtīgos piena produktos un būs pieejams patērētājiem Latvijā un nākotnē – arī Igaunijā. Piena pārstrādātāju sadarbība ir viena no iespējām, kā mazināt kritisko situāciju, kādā jau divus gadus strādā visa piena nozare Baltijā un pasaulē. Šoruden plānots slēgt vēl vienu starptautisku sadarbības līgumu zīmola TRIKATA darbības paplašināšanai,» viņa skaidro.

Pēc dalības lielākajā pārtikas un dzērienu izstādē Āzijā - SIAL China 2015, kas no 6.maija līdz 8.maijam norisinās Šanhajā, Latvijas lauksaimniekiem piederošais piena pārstrādes uzņēmums Latvijas Piens uzsāks darbību arī Āzijas tirgū. Jau pirms izstādes uzņēmums reģistrējis un patentējis zīmolu TRIKATA Ķīnas tirgum, sagatavojis šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, sertificēts un iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā, informē uzņēmumā.

«Katrā no izstādes dienām notika tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem, kuru laikā prezentējām sierus, kas jau guvuši atzinību arī Eiropas valstīs. Notika tikšanās ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri atzinīgi novērtēja zīmola komunikāciju ķīniešu valodā. Tuvāko mēnešu laikā notiks sadarbības darījumu precizēšana, lai uzsāktu siera eksportu uz Ķīnu. Lai arī ķīniešiem nav siera ēšanas tradīciju, Latvijas Piens produkts Sniega bumbas ar tomātiem un baziliku novērtēts kā garšīgākais Premium klasē. Savukārt potenciālie klienti atzinīgi novērtēja zīmola TRIKATA Emmental, Gouda un Reserve sierus,» stāsta Latvijas Piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Ar mērķi pilnveidot korporatīvo pārvaldību, izveidota Latvijas lauksaimniekiem piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens padome, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts finanšu konsultāciju un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Uldis Krievārs, uzņēmuma Latvijas Piens veidošanas iniciators, piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs.

Par padomes locekļiem ievēlēti Latvijas Piens dalībnieki - Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, un piensaimnieku kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Lai sasniegtu iecerēto, Latvijas Piens 2015. gadā investēs siera ražošanā, lai būtiski palielinātu jaudu un kvalitāti fasēšanas procesos. Latvijas Piens kopumā plāno investēt 227 tūkstošus eiro. Uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka investīcijas ļaus palielināt arī eksportu.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Ražotnē top akavi siers 17 kilogramu metāla kārbās ar sālījumu, 2,4 kilogramu plastmasas konteineros ar sālījumu, kā arī 400 gramu un 800 gramu vakuuma iepakojumā (attiecīgi 1 vai 2 gabaliņi).

Tiek ražots arī termizēts skābais krējums 350 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā, kā arī parastais skābais krējums 400 gramu glāzītēs un 5 kilogramu iepakojumā.

"Sērenes piens" šobrīd uzsācis produkcijas eksportu uz Zviedriju un Somiju, kā arī notiek aktīva darbība ar citām valstīm, kurās dzīvo produkcijas potenciālie patērētāji. Neliela daļa produkcijas tiek realizēta arī Latvijā. Kopumā eksports veido 85% no kopējā apjoma. J.Ruskis norāda, ka tā kā produktu tirdzniecība ir attīstības stadijā, tad šie skaitļi nākotnē mainīsies.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Latvijas piens plāno realizēt vairākus projektus un nodrošināties ar apgrozāmajiem līdzekļiem.

Lai veicinātu SIA Latvijas piens rūpnīcas attīstību un aktīvāku eksporta tirgu apgūšanu, īpašnieki risina sarunas par investora piesaisti, liecina kompānijas sniegtā informācija. DB veidotajā TOP 500 pēc neto apgrozījuma SIA Latvijas piens 2012. gadā ierindojās 267. vietā.

Viens no kompānijas dibinātājiem, Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka Latvijas piens ir kooperācijas projekts Baltijas mērogā, tādēļ papildus finanšu līdzekļu piesaiste tiek izvērtēta kooperācijas iekšienē. Galvenais sarunu partneris ir Latvijas lielākais graudkopības un rapša LPKS Latraps, kas ir konceptuāli piekritis atbalstam. Kā kļuva zināms DB, Latraps valde lēmumu par iesaistīšanos projektā varētu pieņemt ceturtdien.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Koncerns Fude + Serrahn Milchprodukte sagatavojis investīciju plānu piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas Piens attīstībai. Tā realizāciju veiks koncerna pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums Baltijā Eximo Agro-Marketing, un tā realizācija tiks uzsākta jau šogad. Ar šodienu uzņēmumā darbu sāk stratēģisko investoru pārstāvoša valde Jāņa Vaivoda vadībā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Latvijas Piens valde izveidota trīs cilvēku sastāvā: Jānis Vaivods, valdes priekšsēdētājs, Vācijas pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Eximo Agro-Marketing ilggadīgais vadītājs Baltijas valstīs, Jānis Cipulis, Eximo Agro-Marketing Vācijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, Andreass Zerāns (Andreas Serrahn) , koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte GmbH&Co īpašnieks.

Jānis Vaivods, Latvijas Piens jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs, komentē: «Latvijā tiks realizēts koncerna Fude + Serrahn Milchprodukte pirmais investīciju plāns ārpus Vācijas. Tas ir sagatavots, konkrēts tā apjoms tiks publiskots līdz ar tā realizācijas uzsākšanu, un tas notiks jau šogad. Investīciju mērķis ir dubultot ražošanas apjomu Latvijas Pienā, attīstot siera un industriālo produktu ražošanu. Vienlaikus – optimizējot un stabilizējot uzņēmumu. Pirmais solis jau veikts – uzņēmumam Latvijas Piens vairs nav finansiālu saistību par saņemto valsts galvojumu. Mērķtiecīgu investīciju piesaisti sekmēja arī uzņēmuma līdzšinējās vadības ieinteresētība un līdzdalība investīciju piesaistē.»

Latvijas zemnieku kooperatīviem – Trikāta KS, Dzēse un Latraps – piederošā uzņēmuma SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājas pienākumus sāk pildīt Anita Skudra, līdzšinējā NP Foods komercdirektore Baltijas valstīs. Informē uzņēmuma pārstāvji.

«Latvijas piens patlaban piedzīvo iekšējas pārmaiņas, kas sagadījušās ar īpašu situāciju tirgū – Krievijas embargo Eiropas Savienības pārtikas produktiem, kas jo sevišķi skar piena nozari. Neapšaubāmi, tas ir izaicinājums pārņemt uzņēmuma vadību šajā situācijā,» saka A.Skudra. «Tomēr Latvijas piens ir spēcīgs zīmols. Pirmkārt, tā pamats ir stiprs – tie ir Latvijas zemnieki, otrkārt, tas ražo 100% vietējos produktus, sākot ar izejvielām līdz pat gatavai produkcijai. Tas mani uzrunāja. Ticu, ka ar savu pieredzi un zināšanām biznesa procesu organizēšanā spēšu palīdzēt sakārtot un attīstīt uzņēmumu,» viņa ir pārliecināta.

Jelgavas rūpnīcas «Latvijas piens» attīstībā šogad un turpmākajos divos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Viņš teica, ka šogad ir uzsākts Vācijas koncerna «Fude + Serrahn Milchprodukte» sagatavotais investīciju plāns «Latvijas piens» attīstībai, realizējot investīcijas 0,5 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā investīciju apmēra. Ieguldījumi šogad veikti piena pārstrādes cikla pilnveidošanā un harmonizēšanā. «Kopumā investīciju plāns ir paredzēts ilgtermiņa darbībai, tas ir apjomīgs un pārsniedz četrus miljonus eiro. Mērķis ir attīstīt uzņēmuma darbību Latvijā, izveidojot efektīvu piena pārstrādi un nodrošinot rentablu uzņēmuma darbību,» sacīja Vaivods, piebilstot, ka tostarp 2018.gadā ir plānotas investīcijas divu miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 1,8 miljonu eiro apmērā.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.