Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda finansējuma novirzījusi 9,7 milj. eiro plūdu apdraudējumu mazināšanai dažādās Latvijas vietās, informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Finansējums piešķirts pieciem projektiem plūdu aizsardzības pasākumu īstenošanai dažādās Latvijas pašvaldībās.

2014.gada decembrī Carnikavas novadā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā ietvaros noslēdzās pirmais būvniecības posms – dambja rekonstrukcija. Līdz 2015.gada oktobrim projekta ietvaros Carnikavā ir paredzēts izbūvēt jaunu dambja posmu. Līdz ar to Carnikavas novadā iespējamo plūdu risku samazināšanai būs ieguldīts ES fondu finansējums 4,4 milj. eiro apmērā.

Pretplūdu aizsardzības pasākumi Carnikavā īstenoti ES fondu 2007-2013. gada plānošanas perioda apakšaktivitātes Plūdu risku samazināšana grūti prognozējamu vižņu-ledus parādību gadījumos ietvaros.

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Summas, kuras valdība pašvaldībām kompensēs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem, šogad varētu būt lielākas par 2011. gadā izmaksātajām, atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Sarunā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes premjers skaidroja, ka patlaban aptuvenās summas vēl nevarot nosaukt, jo plūdi nav beigušies, bet pašvaldības nav iesniegušas aprēķinus. Tomēr valsts budžetā līdzekļu neparedzētiem gadījumiem vajadzētu pietikt. Aizvadītajā gadā plūdu skartajām pašvaldībām izmaksāti 1,7 miljoni, bet 2011. gadā – gandrīz divi miljoni latu, sacīja V. Dombrovskis.

Premjers arī skaidroja, ka pašvaldībām ir tiesības prasīt kompensāciju nodrošinot vismaz 30% no līdzfinansējuma, bet no fiziskajām personām sniegtās sociālās palīdzības valdība finansē pusi. Plūdu nodarītos zaudējumus pašvaldībām jāaprēķina līdz 21. jūnijam.

Ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro, aģentūra LETA noskaidroja vietējās pašvaldībās.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem Daugavpils novadā plūdi zemniekiem nodarījuši 1 557 266 eiro, bet ceļu infrastruktūrai - 369 000 eiro zaudējumus.

Rēzeknes novadā ceļu infrastruktūrai nodarītā kaitējuma apjoms tiek lēsts 290 000 līdz 300 000 eiro apjomā. Zemniekiem nodarītā materiālā zaudējuma apmērs vēl tikai tiek rēķināts, bet jau tagad zināms, ka lietavu rezultātā ir applūduši 7500 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs aģentūrai LETA pastāstīja, ka lietavu rezultātā novadā zem ūdens ir aptuveni 6900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarot zemniekiem zaudējumus aptuveni trīs miljonus eiro apmērā. Savukārt pašvaldības infrastruktūras objektiem nodarītais materiālais zaudējums tiek lēsts 50 000 eiro apjomā.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Ārlietu ministrijai piešķirs 35,5 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu plūdu seku likvidēšanas radītos izdevumus, lēmis Ministru kabinets.

Kaut arī Latvijas Republikas vēstniecības ēka Dānijas Karalistē nebija apdrošināta pret plūdu riskiem un nesaņēma apdrošināšanas atlīdzību, valdība piekrita piešķirt nepieciešamos līdzekļus plūdu radīto zaudējumu segšanai. 2011. gada 2. jūlijā pēc spēcīgām lietusgāzēm applūda ēkas pagrabstāvs, kurā atrodas konsulārās nodaļas telpas, norādīja Ārlietu ministrija. Ūdens līmenis sasniedza apmēram 30 cm un tā rezultātā tika bojātas visas pagrabstāva telpas un esošās elektroinstalācijas. Vēstniecības darbinieki pēc šī fakta konstatēšanas uzsāka ūdens izsūknēšanas darbus no applūdušajām telpām. Plūdu rezultātā tika bojātas visas konsulārās daļas telpas – tika demontētas telpu sienu daļas un uzsākti telpu žāvēšanas darbi.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Satiksmes ministrija (SM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa 1,935 miljonus eiro, lai apmaksātu valsts autoceļu un dzelzceļa ārkārtas uzturēšanas darbus 2017.gada augusta lietavu un plūdu skartajās teritorijās, liecina valdības 10.oktobra sēdes darba kārtība.

SM skaidro, ka valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbiem piešķirtais finansējums ir nepietiekams un 2017.gada mitrā vasara un spēcīgās lietusgāzes augustā izraisīja ārkārtas situāciju Latgales reģionā un tā apkārtnē. Plūdu seku rezultātā radās valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras bojājumi, tostarp ceļu iebrukumi un pārrāvumi, caurteku nostiprinājumu izskalojumi. Plūdu seku likvidācijas darbu tāmes kopējās izmaksas ir 1,345 miljoni eiro.

Tāpat 23. un 24.augustā ilgstošu un intensīvu lietavu iespaidā iecirkņa Valsts robeža-Kārsava-Rēzekne dzelzceļa posmos Kārsava-Pureņi, Mežvidi-Ilzēni, Ilzēni-Burzava un iecirkņa Rēzekne-Daugavpils dzelzceļa posmā Malta-Krāce izveidojās ārkārtas situācija.

Iekšlietu ministrija kopā ar atbildīgajiem dienestiem jau laikus gatavojas iespējamajiem plūdiem – iekšlietu sistēmas dienesti ir izstrādājuši rīcības plānu, kā rīkoties plūdu gadījumā, un šobrīd notiek nepieciešamie sagatavošanās darbi.

Lai pārrunātu iespējamo rīcību plūdu gadījumā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir lūdzis sasaukt Krīzes vadības padomi.

Lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt un veikt neatliekamos glābšanas darbus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības plūdu apdraudētajās pilsētās un novados ir nodrošinātas ar glābšanas laivām, pārvietojamām elektrostacijām un citu aprīkojumu plūdu gadījumiem.

Nepieciešamības gadījumā, lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, dienests var izmantot civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos), ieslēdzot trauksmes sirēnas un sniedzot informāciju radio un televīzijā.

Ventspils novada Popes pagastā top barjeras, kas aizsargā daudzu pasaules valstu iedzīvotājus no dabas katastrofām

SIA Aquafence Latvia savu darbību sāka Norvēģijā, taču tika pārcelta uz Latviju, lai būtu tuvāk izejmateriālam.

SIA Aquafence Latvia ražo plūdu aizsardzības barjeras, kas paredzētas ātrai uzstādīšanai un lietošanai plūdu risku un pašu plūdu gadījumā. Tās kalpo objektu perimetra aizsardzībai, kā arī ieejas vārtu un durvju nosegšanai, lai tos pasargātu no plūdiem. Barjeras tiek ražotas no Latvijas bērza saplākšņa, nerūsējošā tērauda, alumīnija un PVC materiāla. Uzņēmums ražo četru dažādu izmēru barjeras – 1,2, 1,8, 2,1 un 2,4 metru augstumā. Lai ieietu citā tirgus segmentā, tiek izstrādātas jaunas aizsargbarjeras augstumā līdz 50 cm, kuras paredzētas privātpersonām t.s. ātro plūdu (flash floods) gadījumiem, stāsta SIA Aquafence Latvia viceprezidents Edijs Jumbergs. «Mums ir liela kompetence plūdu aizsardzības jomā. Bizness ir ļoti interesants, faktiski darbojamies krīzes biznesā, kurā katra kļūda var maksāt miljonus. Esam barjeras transportējuši ar helikopteru uz plūdu skartajām teritorijām,» viņš stāsta.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Šomēnes postošās vētras “Boris” izraisītās lietusgāzes skāra lielu daļu Centrāleiropas, radot ievērojamus nekustamo īpašumu un infrastruktūras postījumus, kas varētu būt mērāmi aptuveni 2-3 miljardu eiro apmērā.

Latvija lielāko daļu gada ir pasargāta no dabas katastrofu ietekmes, tomēr vasarā piedzīvotā vētra un spēcīgās lietusgāzes, kuru seku novēršana, piemēram, smagi skartajai Jelgavas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 13 miljonus eiro, pierāda – arī mums ir jādomā ilgtermiņā un jārūpējas gan par savu, gan nekustamo īpašumu drošību.

Plūdu risku novērtēšana pirms darījuma veikšanas

Viens no pirmajiem soļiem pirms jebkura īpašuma iegādes ir plūdu risku novērtēšana attiecīgajā teritorijā. Vērtīgs informatīvais resurss ir platforma geolatvija.lv, kas palīdzēs noskaidrot, vai īpašums atrodas potenciāli applūstošā teritorijā. Svarīgi atcerēties – kaut gan daudzi īpašumi ietilpst šajā kategorijā tikai tāpēc, ka tie atrodas piemēram, ezeru vai upju tuvumā, tas ne vienmēr nozīme, ka tie ir applūduši. Tāpat ir vērtīgi apmeklēt noskatīto īpašumu pēc spēcīga lietus un pārbaudīt ūdens uzkrāšanās pazīmes, piemēram, pagrabā vai pagalmā.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.