Ikviens, kurš pastaigājies pa Elizejas laukiem Parīzē nebūs pārsteigts dzirdot, ka pasaulslavenā avēnija ir Eiropā dārgākā mazumtirdzniecības vieta. Bet kurā pozīcijā tā ierindojas pasaules mērogā?

Elizejas lauki ir atpazīstama vieta daudzu iemeslu dēļ - Triumfa arka, Hitlera gājiens 1940.gadā, Tour de France finiša vieta, modernie veikali, uz kuriem ik dienu dodas tūkstošiem pircēju. Par tiem pat sarakstītas dziesmas. Taču pēdējos gados Elizejas lauki kļuvuši bēdīgi slaveni kā neticami dārga vieta, raksta thelocal.fr.

Tomēr - saskaņā ar pētījumu - pasaulē ir vēl dārgākas vietas, kur atvērt veikalu. Kā liecina ASV bāzētā nekustamo īpašumu uzņēmuma Cushman and Wakefield dati, Elizejas lauki ir vien sestā dārgākā iepirkšanās iela pasaulē, pamatojoties uz īres cenām.

Pēc sprādziena Ņujorkā sabrukušas divas daudzstāvu dzīvojamās mājas un notikuma vietā izcēlies spēcīgs ugunsgrēks, ziņo ASV policija.

Negadījumā bojā gājis vismaz viens cilvēks, bet 16 guvuši ievainojumus, taču likumsargi brīdina, ka upuru skaits visdrīzāk pieaugs.

Nav zināms, cik cilvēku atradās ēkā negadījuma brīdī, taču divas piecstāvu dzīvojamās mājas ir pilnībā pārvērtušās drupu kaudzē.

«Tā ir apdzīvota ēka, tur dzīvo cilvēki, un mums ir ziņas par pazudušiem cilvēkiem. Ēka ir pilnībā sabrukusi, vēl joprojām plosās ugunsgrēks, līdz ar to mēs nevaram sākt drupu pārmeklēšanu. Būs bojā gājušie,» sacīja augsta ranga Ņujorkas amatpersona.

Notikumu vietā Hārlemā strādā 168 ugunsdzēsēji.

Pēc policijas sacītā, sabrukušas divas blakus stāvošas dzīvojamās ēkas Parka avēnijā Hārlemas austrumos, Manhetenā.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Autoražotājs "Tesla" savus transportlīdzekļus spēs padarīt pilnīgi autonomus līdz šā gada beigām, pavēstījis tā dibinātājs Īlons Masks, ziņo "BBC".

"Tesla" jau esot "ļoti tuvu", lai sasniegtu piektā līmeņa autonomijas pamatprasības, kurās autovadītāja iesaiste vairs nav nepieciešama, viņš sacījis.

"Tesla" pašreizējais, otrā līmeņa autopilots pieprasa, lai autovadītājs saglabātu modrību un būtu gatavs rīkoties, turot rokas uz stūres. Taču nākotnes programmatūras atjauninājums varētu aktivizēt piektā līmeņa autonomiju automašīnās, sacījis Ī. Masks.

Runājot ar video starpniecību, Ī. Masks Pasaules mākslīgā intelekta konferencē Šanhajā sacījis: "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka piektais līmenis jeb būtībā pilnīga autonomija būs un tas notiks ļoti ātri. Es jūtu, ka mēs esam ļoti tuvu. Es esmu pārliecināts, ka pamata funkcionalitāte piektā līmeņa autonomijai mums būs pabeigta šogad. Nav atlicis vairs neviens būtisks izaicinājums, bet ir daudz mazu problēmu. Un visas šīs mazās problēmas ir jāatrisina, lai saliktu visu sistēmu."

Valsts policijas veiktā izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem un šī gada 24. novembrī tā nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.

Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam.

Šī gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeigusi izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kuras šķetināšana un noziegumā iesaistīto personu noskaidrošana prasījusi mazliet vairāk par 4 gadiem aktīva policijas darba, kas, izmeklēšanu noslēdzot, apkopota 121 sējumā.

Izmeklēšanas laikā Valsts policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turamām atzīt četras personas – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem:

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Šveices pilsēta Cīrihe Economist Intelligence Unit pētījumā Worldwide Cost of Living tikusi atzīta par pasaules dārgāko pilsētu. Iepriekš par dārgāko bija atzīta Japānas galvaspilsēta Tokija, kas šā gada februāra pētījumā ieņēmusi otro vietu.

Šveice jau iepriekš bija viena no dārgākajām pasaules valstīm, taču Cīrihes augstā pozīcija skaidrojama ar pieaugušo investīciju apmēru Šveices frankos, kas eirozonas parādu krīzes apstākļos tiek uzskatīta par relatīvi drošu valūtu, vēstīts pētījumā, ziņo CNN.

Trešās un ceturtās pasaules dārgākās pilsētas statusu dala Šveices Ženēva un Japānas Osaka, bet piektajā vietā iekļuvusi Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Pusi no pasaules dārgāko pilsētu desmitnieka ieņem Āzijas un Klusā okeāna reģiona pilsētas.

Par sesto dārgāko pasaules pilsētu atzīta Francijas galvaspilsēta Parīze, sesto un septīto vietu ieņēmušas Austrālijas pilsētas Sidneja un Melnburna, devītajā vietā iekļuvusi Singapūra, bet desmitajā – Vācijas Frankfurte. Dzīves dārdzība pieaugusi arī Ķīnas pilsētās – piemēram, Šanhaja apsteigusi Ņujorku un iekļuvusi 42 vietā.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais LaIPA Mūzikas patēriņa indekss.

Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir LMT Summer Sound, Positivus, Laba Daba, Piena svētki un Senās mūzikas festivāls.

No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos LMT Summer Sound, 22% iecerējuši doties uz Positivus, 16% izvēlējušies Laba Daba, 14% plāno atpūsties Piena svētkos, bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā Saulkrasti Jazz (11%) un Rīgas Ritmi (9%).

Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs (60%), izpildītāji (53%), kā arī pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas (50%). Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa (44%), draugu un paziņu ieteikumi (23%), kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā (21%).

Šā gada sākumā īstenu vētru sacēlusi augoša ģeopolitiska konflikta iespējamība Tuvajos Austrumos. ASV dronu uzlidojumu rezultātā Bagdādē miris viens no ietekmīgākajiem un populārākajiem Irānas ģenerāļiem. Uz šādu ASV rīcību Irānas līderi solījuši bargu atbildi.

Minētās valsts prezidents Hasans Ruhani teicis, ka Irāna atriebsies. Savukārt Irānas ārlietu ministrs norādījis, ka šāda ASV rīcība pielīdzināma starptautiskajam terorismam, par ko attiecīgi ASV būs jānes atbildība.

Nebūt nav izslēgts, ka šie asumi pāraug plašākās bruņotās sadursmēs, kurās tiek iesaistītas arī citas valstis. Tāpat eļļu ugunij piemet šajā reģionā vērojamie plašie protesti. Vispārējā sajūta, šķiet, ir, ka pasaule dažu stundu laikā kļuvusi krietni nedrošāka.

Rezultātā pamatīgas svārstības piedzīvojusi arī vairāku populāru aktīvu cena. Piemēram, naftas vērtība, kurai vēl samērā nesen daudzi izvairījās paredzēt strauju pieaugumu, pakāpusies gandrīz līdz 70 ASV dolāru par barelu atzīmei (Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena Londonas preču biržā). Tas vēlreiz pierāda to, cik šajā tirgū ātri var mainīties nosacījumi un tādējādi arī – cena. Tāpat pāri 1550 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci pārraususies zelta cena.

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības zemes cena Latvijā pieaugusi teju trīs reizes, taču tā joprojām būtiski atpaliek no Polijas un vēl jo vairāk no Nīderlandes; vērtētāji piecu gadu laikā prognozē cenu kāpumu par 30–50%.

To rāda SIA Latio pētījums. “Eiropas valstīs ir ne tikai dažāda lauksaimniecība, bet arī ļoti radikāli atšķiras zemes cenas,” pētījuma datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš spriež, ka ir grūti salīdzināt aramzemes hektāra cenu – Nīderlandes teju 70 000 eiro un Latvijas 3 400 eiro.

Dati rāda, ka Nīderlandē aramzeme ir divas reizes dārgāka, nekā tā ir Itālijā, un pat 2,5 reizes dārgāka nekā Lielbritānijā, nedaudz pārsteidzoši, ka piektā visdārgākā aramzeme ir Slovēnijā – 18 800 eiro par ha, kas ir dārgāk nekā Dānijā.

Savukārt Baltijas reģionā aramzeme visdārgākā ir Lietuvā, kur vidēji tās cena ir 4 000 eiro/ha, kam seko Latvija ar 3 900 eiro/ha un Igaunija ar 3 500 eiro/ha.

Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljons latu.

Šogad uzņēmumā notikusi mārketinga stratēģijas maiņa jeb rebrendings, kas ietver jauna zīmola izstrādi un jaunas koncepcijas ieviešanu firmas veikalu tīklā, kā arī franšīzes izstrādi. Kopš jūnija zīmols V.O.V.A ieguvis jaunu dizainu un pārtapis par VOVA Lingerie, savukārt septembrī darbu sāka pirmais veikals Queen Lingerie, kas līdzās VOVA Lingerie ražojumiem piedāvā arī citu zīmolu preces. Paplašinot eksporta ģeogrāfiju un aktivizējot vietējo tirgu, pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 555 tūkstoši latu jaunu iekārtu iegādē, tehnoloģisko procesu pilnveidošanā, dizaina un konstruktoru programmu iegādē, darbinieku apmācībā. Rezultātā pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, uzlabota produkcijas kvalitāte un darba ražīgums, apgalvo uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina. 2013.gadā V.O.V.A. plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu par 7,5%, salīdzinot ar 2012.gadu. Uzņēmums šogad investēs 70 tūkstošus latu jaunu iekārtu iegādē, 25 tūkstošus latu tehnikas un datorprogrammu iegādē, kā arī 35 tūkstošus latu Daugavpils filiāles paplašināšanā.

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Gāzes noplūdes izraisītajā sprādzienā, kura rezultātā trešdien Ņujorkā sagruva divi daudzdzīvokļu nami, gājuši bojā astoņi cilvēki, bet 68 ievainoti, liecina jaunākā informācija.

Pārmeklējot gruvešus, ceturtdien tika atrasts astotā upura līķis. Saskaņā ar Ņujorkas Policijas departamenta sniegto informāciju sprādzienā dzīvību zaudējušas piecas sievietes un trīs vīrieši.

Vairāki cilvēki joprojām skaitās pazuduši bez vēsts.

Meksikas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka bojāgājušo vidū ir arī trīs meksikāņi, un kāds diplomāts ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka vairāki meksikāņi ir arī starp pazudušajiem.

Jau vēstīts, ka trešdien Ņujorkā pēc spēcīga sprādziena sagruva divas piecstāvu dzīvojamās mājās Parka avēnijā Hārlemas austrumos. Notikuma vietā izcēlās spēcīgs ugunsgrēks.

Rajonu galvenokārt apdzīvo Latīņamerikas izcelsmes ieceļotāji.

Francijas valsts dzelzceļa kompānija SNCF ievieš jaunu jauniešu karti, kas ļaus neierobežotu ceļošanu vilcienos, maksājot € 79 mēnesī, ziņo thelocal.fr.

Happy Card (Laimīgā Karte) būs pieejama 16 līdz 27 gadus veciem iedzīvotājiem no 19. janvāra.

Mērķis ir mudināt gados jaunos iedzīvotājus vairāk pārvietoties ar vilcieniem. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem jaunie cilvēki Francijā arvien biežāk dod priekšroku autobusiem vai personīgajām automašīnām.

Vilcienu satiksme Francijā ir dārga. Septembrī tika ziņots, ka Francijā ir Eiropā piektā dārgākā vilcienu satiksme, raugoties no pasažieru viedokļa - 17,59 eiro par 100 kilometriem. Vēl dārgāka tā ir tikai Šveicē (47,44 eiro par 100km), Lielbritānijā (23,44 eiro), Nīderlandē (21,86 eiro) un Beļģijā (20,54 eiro).

Saldumu ražotāja Laima reiderisma lietā iesaistītais advokāts Mārcis Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.

Kā apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Latvijā un, iespējams, visā Baltijas reģionā ir uzbūvēta pirmā līmētā koka paneļu māja.

Pašlaik Jelgavas pievārtē uzbūvētā unikālā līmētā koka paneļu māja jau ir aprīkota ar visu dzīvošanai nepieciešamo un tajā mīt ģimene, kas piekritusi, ka šo māju izrāda kā būvniecības paraugu.

Mājas kopējā platība ir 500 m2 un tajā ir viss tas pats, kas citos mājokļos – virtuve, dzīvojamā un vannas istaba, darba kabinets, medību trofeju zāle, pieliekamais un citas telpas.

Mājas projekta autors ir SIA Arhitektūras un dizaina birojs 5. Avēnija, arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavotas SIA IKTK, montāžu veica SIA Igate būve, savukārt, mēbeles izgatavoja SIA Ansona mēbeļu fabrika, bet grīdas – SIA Amber Wood.

Plašāk lasāms 15. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.