Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".
Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.
Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.
"Apvienotā tilta būvniecība kā optimālākais risinājums Rīgas apvedceļa divu Daugavas pušu savienošanai ir iekļauts Latvijas valsts autoceļu ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2040. gadam. Divlīmeņu šķērsojums pāri Daugavai būs paredzēts gan “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijai, gan Rīgas apvedceļam ar četru joslu ātrgaitas autoceļu, tādā veidā samazinot izmaksas nepieciešamās infrastruktūras izbūvei," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Tilts būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas transporta sistēmas pilnveidei. “Rail Baltica” nozīmē jaunas iespējas sabiedriskajai satiksmei. Savukārt, Rīgas apvedceļa izbūve par mūsdienīgu autoceļu dos ne tikai laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzīs autoplūsmu apkārt Rīgai un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu," saka ministrs.
Apvienotais divlīmeņu tilts pār Daugavu apvienos dzelzceļa infrastruktūru zemākajā, bet autotransporta infrastruktūru – augstākajā līmenī. Dzelzceļa līmenis iekļaus divas ātrvilciena līnijas, kas ļaus dzelzceļam kursēt ar ātrumu 249 km/h. Savukārt, autotransportam paredzētas divas atdalītas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā braukšanas virzienā. Autoceļa tilta infrastruktūra ietver izbūvi tilta pieejām, vairāklīmeņu ceļu mezglam ar valsts galveno autoceļu A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) un jaunam vairāklīmeņu ceļu mezglam ar valsts reģionālo autoceļu P85 Rīgas HES-Jaunjelgava.
Plānots, ka būvprojektu varētu pabeigt 2023. gadā un būvniecību uzsākt 2023. gada nogalē, to pabeidzot 2027. gadā.
Šobrīd Rīgas apvedceļa, ko veido divi valsts galvenie autoceļi A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne) un A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils—Babīte), maršruts šķērso Daugavu, pa Rīgas HES dambi. Rīgas HES dambis ir visa Rīgas apvedceļa maršruta posms ar vismazāko satiksmes caurlaidspēju, kurā nepastāv arī iespējas šo caurlaidspēju palielināt. Papildu slodzi Daugavas šķērsojumam pār Rīgas HES dambi rada Ķeguma HES dambja tilta tehniskais stāvoklis, kur jau šobrīd ir ieviesti braukšanas ierobežojumi.