Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Rīgas lidostā darbu sākusi Baltijā pirmā jauna koncepta kapsulu viesnīca “Kepler Club”, kuras izveidē investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro.

Kapsulu viesnīca nodrošina pasažieriem visas nepieciešamās ērtības nelielai atpūtai starp reisiem, pirms vai pēc agrajiem rīta vai vēlajiem vakara lidojumiem. Viesnīcā ir 74 privātās atpūtas kabīnes, un minimālais uzturēšanās laiks tajā ir viena stunda.

“Esam gandarīti papildināt Rīgas lidostas piedāvājumu klientiem ar Baltijas reģionam unikālu pakalpojumu – pirmo kapsulu viesnīcu. Augot apkalpoto pasažieru skaitam, pastāvīgi raugāmies uz iespēju gan uzlabot esošo servisa līmeni, gan meklējam iespējas jaunai pasažieru pieredzei un ērtībām. “Kepler Club” piedāvājumu īpaši novērtēs ceļotāji, kuriem Rīga ir viens no apstāšanās punktiem tālākiem lidojumiem, gan arī tie, kuru lidojumi paredzēti agri no rīta vai vēlu vakarā. Jaunais pakalpojums ir svarīgs Rīgai un Rīgas lidostai kā reģiona satiksmes centram un vienlaikus ir arī virziena rādītājs, stiprinot Rīgu kā Ziemeļeiropas ceļošanas centru,” viesnīcas atklāšanā uzsvēra RIX Rīgas lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, un peļņu 25 tūkst. eiro apmērā.

Nodokļos Latvijas valsts budžetā viesnīca pērn nomaksājusi 381 956 eiro.

Gada laikā apkalpoto viesu vidū vairāk nekā 60 % bijuši no Latvijas un ap 40 % - no citām valstīm. Atpūtnieku vidū ap 6 % ieradušies no kaimiņvalsts Lietuvas, ap 5 % - no Vācijas, ap 4 % no Dānijas un tikpat daudz no Zviedrijas, ap 3 % - no ASV. Ap 2 % bijuši viesi no Krievijas, viesnīcu apmeklējuši arī atpūtnieki no Somijas, Lielbritānijas Šveices u.c. valstīm.

Viesnīca pieder Kesenfeldu ģimenei. Aizvadītajā gadā būtiskas investīcijas ieguldītas viesnīcas paplašināšanā un arī telpu modernizācijā. Izbūvēti papildu pieci klasiskās kategorijas un trīs luksus kategorijas numuri, numuriņu skaitam kopumā pašlaik sasniedzot 58. Tāpat modernizētas viesnīcas konferenču zāles.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Rīgā bāzētais starptautiskais viesnīcu operators Mogotel veiksmīgi turpina paplašināt savu tīklu Eiropā un jūlijā atver jaunu viesnīcu Esenē (Vācija) RAMADA BY WYNDHAM ESSEN, informē Mogotel.

Ramada būs trešā zīmola Wyndham Hotels & Resorts viesnīca, kuru pārvaldīs Mogotel. Vēl divas viesnīcas šā līguma ietvaros sāka darbu 2022.gada sākumā: Minhenē (Vācija) tika atvērta četru zvaigžņu biznesa viesnīca Wyndham Garden Munich Messe, bet Vroclavā (Polija) – piecu zvaigžņu viesnīca Wyndham Wroclaw Old Town Hotel.

Projektu realizē uzņēmums MV Hotels – Rīgā populārā zīmola Wellton Hotels īpašnieks.

"Tā būs pirmā RAMADA Esenē un pirmā RAMADA, ko pārvalda Mogotel. Mēs ar pārliecību varam runāt par veiksmīgu mūsu darba attīstību Vācijā. Pēc kompānijas STR Global pētījumu datiem mūsu pirmā viesnīca Minhenē piecu mēnešu laikā apsteidza konkurentus pēc vidējiem ieņēmumiem diennaktī uz vienu numuru (RevPAR). Tuvākajā laikā plānojam Vācijā atvērt vēl citus projektus," stāsta uzņēmuma Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Ņemot vērā, ka nav pietiekama pieprasījuma pēc viesnīcas standarta pakalpojumiem, viesnīcu tīkls Mogotel apsver dažādus variantus, lai izdzīvotu, un nesen uzsācis viesnīcu Rixwell Elefant Hotel, Rixwell Hotel Konventa Sēta, Rija VEF Hotel numuriņu izīrēšanu ilgtermiņā par zemām cenām.

Piemēram, viena mēneša īre vienai personai izmaksā no 300 līdz 400 eiro atkarībā no izvēlētās viesnīcas, turklāt cenā iekļautas visas ērtības.

Mogotel izpilddirektore Jeļena Stirna stāsta, ka interese par šādu piedāvājumu ir ļoti maza un tas ir tikai kā papildu pārdošanas mehānisms. Kopumā šādi pārdotas vien dažas viesnīcas istabas viesnīcu tīklā. Viesnīcu tīkla izpilddirektore norāda, ka uzņēmuma finansiālā situācija ir stabila, neskatoties uz to, ka uzņēmums cieš operacionālos zaudējumus viesnīcās.

J. Stirna stāsta, ka aizvērtas viesnīcas operacionālā uzturēšana izmaksā no 5000 līdz 20 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra. Šajā aprēķinā nav iekļauti kredītmaksājumi, NĪN, NĪ apdrošināšana, amortizācija u.c. izdevumi. Strādājošas viesnīcas izdevumi šobrīd ir no 20 000 līdz 120 000 eiro atkarībā no viesnīcas izmēra.

Uz nenoteiktu laiku no 26.oktobra tiek slēgta vecākā Rīgas viesnīca – “Metropole,” informē uzņēmumā.

“Semarah Hotels” grupā ietilpstošās viesnīcas finanšu apgrozījums 2020. gada septembrī, salīdzinot ar 2019. gada septembri, krities par 83%. Vasaras mēnešos, kad lielākoties Baltijas robežās ceļoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūristi, “Metropoles” noslodze bija 26% no maksimālās kapacitātes, septembrī – vien 18%.

Tūrisma industrijas katastrofālās situācijas dēļ Latvijā dibinātajā “Semarah Hotels” grupā, kurā ietilpst viesnīcas “Metropole”, “Grand Poet Hotel” un “Lielupe”, ar aptuveni 50% darbinieku tika pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.

Uz laiku apturēs Tallink Hotel Riga darbību 

ViesnīcasTallink Hotel Riga darbība tiks īslaicīgi apturēta no oktobra vidus, līdz uzlabosies...

2019. gada septembrī viesnīcā nakšņoja 3112 viesi, turpretī šī gada septembrī tikai 713.

"Visi zinām, ka starptautiskā tūrisma nozare ir viena no tām, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ cietusi ļoti dramatiski. Lai kā mēs censtos izdzīvot, ir zināma robeža, pie kuras tas kļūst finansiāli neiespējami, jo jāuztur infrastruktūra, jāalgo darbinieki, jāmaksā nodokļi. 2019. gadā “Semarah Hotels” nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Šajā laikā mēs un visa viesnīcu nozare sagaida lielāku atbalstu no valsts, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta, lai varētu izdzīvot, līdz tūrisma nozare atkopsies,” komentē viesnīcas “Metropole” direktore Alisa Ratkeviča.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

Viesnīcas “Metropole” 2019. gadā infrastruktūras uzlabošanai ieguldīts 1 367 225 eiro.

“Esam darījuši visu iespējamo, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, taču ir skaidrs, ka viesnīca, kuras pamatdarbība ir balstīta uz starptautisku tūristu piesaisti, nevar finansiālos zaudējumus kompensēt, cenšoties Rīgā piesaistīt tikai vietējo iedzīvotāju uzmanību. Kopā ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem esam organizējuši dažādas aktivitātes, lai izdzīvotu šajos apstākļos, taču šobrīd esam sasnieguši kritisku robežu, kad daudz lielākus finanšu zaudējumus nes atvērta viesnīca nekā slēgta. Tādēļ esam spiesti spert šādu soli. Ļoti ceru, ka Rīgas vecākā viesnīca, ar kuru ļoti lepojamies, pēc kāda laika varēs savu darbību atsākt,” teic A.Ratkeviča.

Četrzvaigžņu viesnīca “Metropole” savu darbību uzsākusi 1871. gadā. Viesnīca 2014. gadā tika pilnībā renovēta.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Valmieras pusē, Kocēnos izveidota jauna viesnīca, kuras ideja - pēc tās īpašnieces Ivetas Brūniņas Builes teiktā - nav bieži sastopama Latvijā.

Viesnīcā "Bestes apartamenti" izvietoti vairāki nelielu dzīvokļu tipa numuriņi ar modernām tehnoloģijām - atslēgu saņemšana notiek pēc Skandināvijas prakses, izmantojot kodu kastītes, tāpat tiek veikta attālināta vadība no viediekārtām - siltuma regulācija, video novērošana utt.

Meklējot iespējas, kā piesaistīt līdzekļus, uzņēmējai ar vīru radās ideja par atpūtas kompleksa izveidošanu. Izmantojot LEADER projektu un investējot aptuveni 230 tūkstošus eiro, tika uzbūvēta viesnīca, kura savas durvis vēra 2018. gada oktobrī.

Pērn "Bestes apartamentus" apmeklēja viesi no 17 dažādām valstīm. Visbiežāk klienti naktsmājas atrod ar booking.com starpniecību. Šajā sezonā "Bestes apartamentus" visvairāk apmeklēja Latvijas iedzīvotāji. Kopumā viesnīcā ir 49 guļvietas.

"AmberStone Hotels" viesnīca "Rija VEF Hotel" aizvadīto gadu noslēgusi ar peļņu, bet apgrozījums pārsniedzis 1,6 miljonus eiro.

Pirmajā darbības gadā viesnīcas "Rija VEF Hotel" noslogojums sasniedzis 83%, kas ir krietni virs vidējā tirgus rādītāja. Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējais viesnīcu numuru noslogojums Rīgā bijis ap 60%.

Viesnīca "Rija VEF Hotel" atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 199c, vēsturiski nozīmīgajā VEF kvartālā. Iepriekš viesnīca bija pazīstama kā "Days Hotel Riga VEF". Pārņemot viesnīcu savā īpašumā, "AmberStone Hotels" tās attīstībā ieguldīja ap 100 tūkstošus eiro, un pašlaik viesnīca darbojas kā paaugstināta komforta jeb "superior" trīszvaigžņu klases viesnīca.

Tai ir seši stāvi ar 135 labiekārtotiem viesu numuriem un divas bezmaksas autostāvvietas ar vietu skaitu līdz pat 150 automašīnām. Konferencēm, biznesa un atpūtas pasākumiem pieejamas trīs dažādas ietilpības konferenču zāles. Viesu labsajūtai pieejams arī restorāns, bārs un vasaras terase. Viesnīcas operators ir ilggadējs "AmberStone Hotels" sadarbības partneris "Mogotel".

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

AS «Viesnīca «Latvija»» pagājušajā gadā turpinājusi attīstīties, tās apgrozījumam sasniedzot 23,886 miljonus eiro, kas bija par 4,8% jeb 1,085 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt viesnīcas peļņa 2018. gadā bija 4,333 miljoni eiro, tas bija 2,5 reizes jeb par 6,343 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Peļņas kritums saistīts ar to, ka 2017. gadā uzņēmuma peļņa būtiski pieauga uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma izmaiņu dēļ.

AS «Viesnīca «Latvija»», kas darbojās ar nosaukumu Radisson Blu Conference and SPA Hotel Latvija», gada pārskatā norāda, ka tās vidējais telpu noslodzes rādītājs pagājušajā gadā bija 62%, kas bija kāpums, salīdzinot ar 2017. gadu, kad telpu noslodzes rādītājs bija 60,6%. Augstākas noslodzes rezultātā arī restorānos un bāros palielinājās apgrozījums, kā arī pieaudzis konferenču centra apgrozījums.

Darbu pārtraukusi viesnīca "Hotel Ērgļi" un kafejnīca "Kore", kas atradās viesnīcā, liecina viesnīcas direktores paziņojums "Facebook".

"Mums ir no sirds žēl paziņot, ka mūsu viesnīca "Ērgļi" un kafejnīca "Kore" pārtrauc darbu. Paldies par kopā būšanu, atbalstu, labajām atsauksmēm un smaidīgajām sejām. Mēs ceram, ka skaistā viesnīcas ēka nestāvēs tukša un kādam tā būs vajadzīga… uz redzēšanos! Un varbūt kaut kad nākotnē…," teikts paziņojumā.

Kopumā viesnīcā bija pieejami 21 numuriņi, bet vietu kopskaits sasniedza 57 (ar papildvietām līdz 100). Viesnīcā bija arī kafejnīca "Kore", konferenču zāle un SPA.

Viesnīca dibināta 2001.gadā. Tās juridiskā adrese ir Ērgļi, Rīgas iela 31, bet darbības veids: izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās. SIA "Kārlis un partneri", kam pieder "Hotel Ērgļi", apmaksātais pamatkapitāls ir 414,2 tūkstoši eiro, liecina "Lursoft" dati.

Latvijas viesnīcu operators "Mogotel" kļuvis par otrās zīmola "Rixwell Hotels" viesnīcas pārvaldnieku Ukrainā, informē uzņēmums.

No 2021.gada 1.jūnija viesnīca "RIUS", kas atrodas Ļvovā Ukrainā, sāka sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Mogotel", pārejot Latvijas operatora "Rixwell" zīmola paspārnē un turpinot darbu ar nosaukumu "RIUS Hotel Lviv by Rixwell".

Viesnīca "RIUS Hotel Lviv by Rixwell" ir daļa no daudzfunkcionāla A klases biroju kompleksa, kurā ietilpst biroju centrs (2.-5. stāvs), viesnīca 6. un 7. stāvā, tirdzniecības galerija ar restorānu, kas atrodas 1. stāvā, un pazemes stāvvieta. Viesnīcā ir 52 numuri, divas konferenču zāles 200 dalībniekiem, fitnesa telpa un biznesa stūrītis ar bibliotēku.

Attīstība un jaunu viesnīcu piesaiste lielākoties kļuva iespējama veiksmīgs sadarbības rezultātā ar viesnīcu Kijevā, kuras pārvaldību "Mogotel" uzsāka 2020.gada augustā. "Pārmaiņas izrādījās efektīvas un deva viesnīcai priekšrocības izdzīvošanā," pastāstīja viesnīcas īpašnieks uzņēmējs Vladimirs Kravecs.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, 20.septembrī topošajā apartamentu viesnīcā Carillon Aparthotel nosvinēti spāru svētki.

Jaunā viesnīca tiek būvēta, pilnībā rekonstruējot ēku Vecrīgā, Pils ielā 13. Jaunā viesnīca atradīsies pirmskara laika 6.stāvu mūra ēkā, kurā savulaik atradušies gan dzīvokļi, gan biroji.

Investīcijas viesnīcas izveidē veic AmberStone Group, AS meitas uzņēmums AmberStone Hotels, SIA, kura plānotais ieguldījums caur savu meitas uzņēmumu Carillon Apathotel, SIA būs vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Ēkas kopējā platība pēc rekonstrukcijas būs vairāk nekā 5000 m2. Jaunās viesnīcas atvēršana paredzēta 2025. gada otrajā kvartālā. Tajā atradīsies 61 no jauna izbūvēts apartaments. Būs pieejami apartamenti gan ar skatu uz Doma baznīcu, katrā numurā būs ierīkota virtuve, tāpat vairākos numuros tiks izbūvētas terases.

Stājoties spēkā jaunajai ceļošanas kārtībai, kas ļauj pasažieriem pēc ieceļošanas nodotā Covid-19 testa rezultātu sagaidīt mājās, lidosta "Rīga" sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju ir optimizējusi testu nodošanas procesu, piedāvājot tiem pasažieriem, kam ir šāds pienākums, iespēju pirms robežkontroles nodot PĶR (PCR) siekalu testu, rezultātus sagaidot pašizolācijas vietā.

Jaunā ceļošanas kārtība, kas stājās spēkā 16.jūnijā, gan sniedz atvieglojumus vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, gan arī paredz, ka tie pasažieri, kuriem ir pienākums pēc ieceļošanas Latvijā nodot atkārtotu Covid-19 testu, testa rezultātu var sagaidīt mājās vai uzturēšanās vietā, ievērojot pašizolāciju.

Līdz ar to lidostai ir radusies iespēja optimizēt testēšanas procesu, izveidojot "zaļo koridoru" vakcinētiem un pārslimojušiem ceļotājiem, savukārt pārējiem pasažieriem sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju piedāvājot iespēju pirms robežkontroles nodot Covid-19 PĶR (PCR) siekalu testu. Tādejādi testu nodošanas process lidostā ir kļuvis raitāks.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Starptautiskā lidosta Rīga 2018.gada 2.ceturksnī bijusi otrā Eiropas straujāk augošā lidosta, liecina Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) pārskats par lidostu darbības rādītājiem Eiropā.

Gada otrajā ceturksnī lidostā «Rīga» apkalpoto pasažieru skaits pieaudzis par 17,4%, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, ļaujot Rīgas lidostai ierindoties otrajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. Vidēji Eiropas lidostās pasažieru skaits gada otrajā ceturksnī audzis par 6%, liecina ACI dati.

Lidostas «Rīga» izaugsme ir turpinājusies arī jūlijā - gada septītajā mēnesī lidostā «Rīga» apkalpoti 739 403 pasažieri, kas ir par 14,4% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Turklāt jūlijā pārsniegts vienā mēnesī apkalpoto pasažieru skaita rekords - pirmo reizi lidostas vēsturē vienā mēnesī apkalpoti vairāk nekā 700 000 pasažieru.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.