Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi Lietuvas "Čili Holdings" uzņēmumu SIA "Čilija Pizza", kurai iepriekš Latvijā piederēja restorāni "Čili pica", par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Alvis Marga.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2020.gada 21.decembrim.

Maksātnespējas process "Čilija Pizza" pasludināts otrdien, 17.novembrī.

Jau zinots, ka šogad 7.februārī kompānijai "Čilija Pizza" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču, ņemot vērā, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums, 2020.gada 18.maijā lieta tika izbeigta.

Izbeigts Čili pica īpašnieka tiesiskās aizsardzības process 

Izbeigts SIA "Čilija pizza" tiesiskās aizsardzības process, kas ierosināts šā gada februārī,...

Līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas izbeigšanu Latvijā tika slēgti visi "Čilija Pizza" piederošie restorāni "Čili pica".

Pašlaik tirgū darbojas franšīzes turētājam "Tiamo grupa" piederošās picērijas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Jūrmalā.

Tiamo grupa atver otru Čili Pizza Rīgā 

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju...

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Čilija Pizza" šogad 7.novembrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 847 935 eiro apmērā.

"Čilija Pizza" 2018.gada un arī 2019.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti, savukārt 2017.gadā "Čilija Pizza" strādāja ar 6,924 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65,7% un bija 263 220 eiro.

Kompānija "Čilija Pizza" reģistrēta 2001.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,428 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Lietuvā reģistrētā holdingkompānija "Čili Holdings", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Lins Tads Kaross.

Picēriju tīkla "Čili pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina "Lursoft" dati.

Uzņēmumam uz šā gada 7.februāri bija reģistrēts 268,86 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds.

Pērn SIA "Čilija pizza" tika reģistrēti arī trīs nodrošinājumi, kas aizliedz reģistrēt, pārjaunot un grozīt komercķīlas, tāpat arī liedz veikt uzņēmuma reorganizāciju, likvidāciju, izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sastāvā.

"Lursoft" kavēto maksājumu datu bāzē reģistrēti arī divi SIA "Čilija pizza" kavētie maksājumi, kā arī Paus Konsults datubāzē pieejama informācija par uzņēmuma nenomaksātiem parādiem.

"Lursoft" dati rāda, ka SIA "Čilija pizza" Rīgā reģistrētas 20 struktūrvienības, tostarp 18 picērijas un "take away". Picēriju biznesā uzņēmums darbojas kopš 2001.gada, pirmo picēriju atverot tirdzniecības centrā "Alfa".

Picēriju tīkla "Čili Pica" īpašniekam SIA "Čilija pizza" atcelta lielākā daļa iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemēroto nodrošinājumu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Trešdien, 18.decembrī, kompānijai atcelti VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2017.gada 10.jūlijā, 2018.gada 27.novembrī un 2018.gada 3.decembrī piemērotie aizliegumi komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

Vienlaikus "Čilija pizza" joprojām ir spēkā aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā, kas tika piemērots šogad 15.augustā.

"Čilija pizza" VID administrēto nodokļu parāds šogad 7.decembri veidoja 436 305 eiro.

LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā "Čilija pizza" strādāja ar 6,924 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65,7% un bija 263 220 eiro. 2018.gaad finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti.

Picēriju tīkla «Čili Pica» īpašnieka SIA «Čilija pizza» reģistrētais pamatkapitāls palielināts par 332,7 tūkstošiem eiro - līdz 1 427 688 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 1 094 940 eiro. Pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas daļas. Izmaiņas pamatkapitālā ierakstītas komercreģistrā 17.aprīlī.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks pēc pamatkapitāla palielināšanas nav mainījies, un tas ir Lietuvā reģistrētā kompānija «UAB Čili Holdings».

SIA «Čilija pizza» dibināta 2001.gadā. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,924 miljoni eiro un tas strādāja ar zaudējumiem 263 tūkstošu eiro apmērā. SIA «Čilija pizza» pērn nodarbināja 343 darbiniekus, un uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,723 miljoni eiro.

Tirdzniecības centra Galleria Riga apmeklētāju skaits pērn palielinājies par 8,6%, bet apgrozījums – par 9%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu iepriekš.

Vadības pārstāvji uzskata, ka tirdzniecības centra izaugsmi veicinājuši labvēlīgi ekonomiski rādītāji, kā arī pārdomāta un sekmīga iznomāšanas stratēģija, piesaistot unikālus zīmolus.

2018. gada pavasarī par Galleria Riga jauno īpašnieku kļuva East Capital pārvaldītais fonds East Capital Baltic Property Fund III. «Pagājušajā gadā Galleria Riga esam atvēruši jaunus veikalus un restorānus kopumā vairāk nekā 5 000 kvadrātmetru platībā, galvenokārt tirdzniecības centra augšējos stāvos. Tostarp esam pirmais un līdz šim vienīgais tirdzniecības centrs Rīgā ar savu jumta terasi. Unikālais panorāmas skats un trīs dažādi, veiksmīgi restorānu koncepti piesaistījuši ievērojamu apmeklētāju skaitu kā starp rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem. Kopumā apgrozījuma rādītāji un apmeklētāju plūsmas pieaugums ir likumsakarīgs rezultāts mūsu līdz šim īstenotajam stratēģiskajam kursam. To turpināsim īstenot arī šogad, piesaistot arvien jaunus nomniekus,» paveikto komentē Māris Smiltenieks, East Capital Baltics AS vadītājs Latvijā.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness: