Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Gan pasaulē, gan Latvijā palielinās augstākā līmeņa vadītāju vidējā pamatalga un mainīgo lielumu atlīdzība jeb tā dēvētais labumu grozs; maciņi kļuvuši biezāki finanšu un IT uzņēmumu vadītājiem

2015. gadā augstākā līmeņa vadītāju gada bruto alga pasaules lielākajos uzņēmumos vidēji ir 1,45 miljoni eiro, kas ir par 3,8% vairāk salīdzinājumā ar pagājušo gadu – pamatalgas pieaugums ir 4,5 %, bet mainīgo lielumu atlīdzība – 2,7 %, ziņo vadītāju meklēšanas kompānija Pedersen & Partners.

Latvijā augstākā līmeņa vadītāju mēneša pamatalga šogad ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, – par 4,5%, situāciju Latvijā vērtē SIA Fontes Vadības konsultācijas.

Pedersen & Partners pētījums, kurā piedalījās 1800 augsta līmeņa vadītāji no 340 uzņēmumiem 18 pasaules valstīs, liecina, ka atalgojumu veido vidējā pamatalga 711,6 tūkstoši eiro un ikgadējā prēmija 738,4 tūkstošu eiro apjomā. Pasaules mērogā lielākais top menedžeru atalgojums ir ASV un Rietumeiropā. «Kopumā tādās jaunattīstības valstīs kā Ķīna, Indija vai Dienvidāfrika augsta līmeņa vadītāju atalgojums ir ievērojami zemāks par Rietumu līmeni, bet algas pieaugums ir straujāks. Šobrīd Rietumvalstu augsta līmeņa vadītāju alga pieaug vidēji par 3–5%, jaunattīstības tirgos par 7–10 %,» norāda Pedersen &Partners atalgojuma konsultāciju vadītājs Konrads Prambuks. 2015. gada Fontes pētījums apstiprina atalgojuma pieaugumu arī Latvijā – mēneša pamatalga ir palielinājusies vidēji par 3,2% un gada kopējā alga, ieskaitot mainīgo daļu, vidēji par 4,5%.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Vidējā bruto darba alga Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī sasniedza 1119 eiro mēnesī, kas ir par 7,1% vairāk nekā jūlijā-septembrī pērn, tomēr salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni piedzīvots kritums par 3,8%, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.

Jūlijā vidējā bruto alga Igaunijā bija 1126 eiro, augustā - 1101 eiro, bet septembrī - 1129 eiro. Galvenais iemesls algas pieauguma palēninājumam gada izteiksmē ir neregulāro prēmiju un piemaksu samazinājums, kā arī apmaksāto brīvdienu skaita palielinājums, norādīja statistiķi.

Neskaitot neregulārās prēmijas un piemaksas vidējā mēneša bruto alga Igaunijā trešajā ceturksnī samazinājās par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo trīs mēnešu periodu.

Salīdzinājumā ar aprīli-jūniju šā gada trešajā ceturksnī neregulārās prēmijas un piemaksas, rēķinot uz vienu strādājošo, samazinājās par 38,6%, bet gada salīdzinājumā pieauga par 10,8%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.