Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.
Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.
Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.
Saskaņā ar Latvijas Dabas fonda sniegto informāciju Ziemeļu puslodē izplatīta un audzēšanai Baltijas jūrā piemērotākā ir melna divvāku gliemene – ziemeļu ēdamgliemene jeb mīdija (latīniskais nosaukums Latvijā sastopamajai sugai - mytilus trossulus). Šī gliemeņu suga nav invazīva, audzēšanas gadījumā gliemenes netiek mākslīgi vairotas vai barotas. Tieši pretēji – ziemeļu ēdamgliemene ir viena no Baltijas jūras ekosistēmas pamata sugām, kas atrodama tur jau šobrīd un, barojoties ar planktoniskiem organismiem un mikroskopiskām organiskām daļiņām, vienlaikus arī attīra jūras ūdeni.
Jau pieminētā projekta ietvaros Latvijas eksperti dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedrijas, Dānijas un Kanādas gliemeņu fermām, pārstrādes uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, lai rezultātā izstrādātu uz aprēķiniem balstītu biznesa plānu un rekomendācijas gliemeņu audzēšanas nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Tiekoties ar zivsaimniecības politikas veidotājiem un citiem speciālistiem, projekta komanda saskaras ar to, ka Latvijā šobrīd trūkst informācijas par gliemeņu audzēšanas iespējām, lai šo virzienu attīstītu. Trūkst gan pamata informācijas par konkrēto gliemeņu sugu, gan, kas vēl nozīmīgāk – valda maldīgs priekšstats par gliemeņu audzēšanas procesu, to pielīdzinot tradicionālajai akvakultūrai.
Par spīti tam, ka Latvijā līdz šim trūkst pētījumu par gliemeņu audzēšanas iespējām, citu Baltijas jūras valstu pieredzi un pētījumus vērā ņemot, arī mūsu valstī būtu iespējams veidot gliemeņu fermas, radot papildu peļņas iespējas zvejniekiem un uzlabojot Baltijas jūras ekoloģiju, uzskata projekta eksperte no Vides investīciju fonda Zaiga Ozoliņa.
Latvijā pirms vairākiem gadiem publicitāti ieguva arī vīngliemežu audzēšana, kas gan ir sauszemes bizness. Populārākās ēdamās vīngliemežu sugas ir helix pomatia un aspersa. Latvijā izveidota arī vīngliemežu audzētāju biedrība un šai nodarbei pievērsušās vairākas lauku saimniecības, orientējoties uz eksportu. Tomēr vairāki audzētāji atzinuši, ka ieguldījumi neatmaksājas un atmetuši vīngliemžu audzēšanai ar roku.
#1/4
#2/4
#3/4
