Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Pagājušā gada augustā sadalītā AS Parex banka, kurā palikuši tikai problemātiskie aktīvie, līdz šim no parādniekiem pārņēmusi 800 nekustamos īpašumus, pastāstīja Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Viņš pieļāva, ka gada laikā šo skaitli varētu arī dubultot, bet tas būs atkarīgs no tā, cik aktīvi izsolēs piedalīsies trešās puses.

Pēc viņa sacītā, no šā gada marta izsolēs vērojama pieaugoša trešo pušu interese. Lielākā interese esot «premium» segmentā, kur nerezidenti interesējas par īpašumiem nolūkā saņemt uzturēšanās atļauju. Izsolēs interese esot par īpašumiem Mežaparkā, Jūrmalā, Vecrīgā un klusajā centrā.

Citos tirgus segmentos situācija Parex bankas skatījumā raksturojama kā trausla stabilitāte. Lielākoties tirgū aktivitāti veidojot komercbanku vai to meitasuzņēmumu noslēgtie darījumi.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex bankai veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

«Statusa maiņa mums ir svarīga divu galveno iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs efektīvāk varēsim pievērsties mūsu pamatbiznesam, un, otrkārt, samazināsies ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītie administratīvie izdevumi», norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņš arī norādīja, ka bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas esošajās bankas klientu saistībās un to struktūrā, un arī turpmāk Parex banka turpinās atgūt bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

K. Gviljams arī uzsvēra, ka FKTK lēmums ir gaidīts un nozīmīgs, jo jau tuvākajā laikā ļaus realizēt Parex bankas pārveidi par problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu.

a/s Parex banka valdes loceklis Jurijs Adamovičs, kurš pirms tam strādāja ievērojami labāk apmaksātā amatā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB), darbu Parex bankā pieņēmis, izaicinājumu vadīts.

Pirms pievienošanās Parex bankai viņš apsvēris arī citus darba piedāvājumus gan Londonā, gan Maskavā.

«Neslēpšu, ka Parex bankas piedāvājums finansiāli nebija izdevīgākais. Tomēr manu lēmumu ietekmēja citi, ar naudu nesaistīti faktori. Pirmkārt, Latvijā ir mana ģimene un esmu šai zemei piederīgs, otrkārt, Baltijas mērogā Parex banka ir unikāls projekts un tas sniedz tās komandas locekļiem nenovērtējamu pieredzi,» savu motivāciju pamest labi apmaksāto darbavietu skaidroja Adamovičs.

Turklāt pēc trim ERAB nostrādātajiem gadiem, kuru laikā viņš guvis nozīmīgu starptautisko pieredzi ievērojama mēroga restrukturizācijas darījumos, Adamovičs pērn vasarā ieguvis otro maģistra grādu, un tas mudinājis meklēt arī jaunus izaicinājumus.

Parex bankas bizness vēl nav tādā attīstības ciklā, lai bankas aktīvus masveidā piedāvātu investoriem, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams (Christopher Gwilliam).

«Starptautiskā pieredze rāda, ka jebkurš problemātisko aktīvu pārvaldītājs sākotnēji mēģina savā kredītportfelī esošos aktīvus restrukturizēt un tikai tad, ja tas neizdodas, īsteno tālākas darbības. Pastāv divas iespējas - veikt piedziņas procesu un aktīva pārņemšanu vai arī piedāvāt attiecīgo aktīvu investoriem. Parex banka kā risinājuma banka strādā tikai astoņus mēnešus, kas ir salīdzinoši īss laiks, un mūsu bizness vēl nav tādā attīstības ciklā, lai tiktu sākta aktīvu masveida piedāvāšana investoriem, aģentūrai BNS teica Gviljams.

Bankā arī atzina, ka jebkurš profesionāls problemātisko aktīvu pārvaldītājs, arī Parex bankas vadība un eksperti, regulāri izvērtē potenciālo investoru piedāvājumus, tostarp tikšanās bijušas ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Latvijas Banka uzskata, ka Parex bankai obligāto rezervju norma tomēr jāpilda, līdz ar to Parex banka nevarēs izmantot obligāto rezervju līdzekļus sindicētā kredīta atmaksai.

Tāda ir Latvijas Bankas atbilde uz Parex bankas lūgumu, atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes. «Parex banka ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, - tā joprojām ir spēkā. Atbilstoši likumam, visām kredītiestādēm ir jānodrošina obligāto rezervju izpilde. Kopš restrukturizācijas Parex banka obligāto rezervju prasības ir pildījusi, tās neapšaubot, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības pildīt, » Db.lv sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš norāda, ka, nespējot pildīt tai noteikto uzdevumu – savlaicīgi nodrošināt bankas līgumsaistību izpildi pret sindicēta kredīta izsniedzējiem, Parex bankas vadība pēdējā brīdī pauž vēlmi pārkāpt likuma prasības.

«Parex apstrīd tiesas lēmumus un tiesas kompetenci, kura lēmusi par manas privātās maksātnespējas procesa uzsākšanu. Bankas šī brīža rīcību nevaru detalizēti komentēt,» norāda uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ieva Palude – Rēlingere.

Viņa arī atzīmē, ka līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi no Parex bankas nekādu atbildi uz savu pagājušā gada 17.decembra vēstuli, ar kuru viņa vēlējusies noskaidrot kopējo saistību apmēru pret banku, tai skaitā, cik naudas faktiski Parex atguvusi no viņas kosmētikas ražotnes Fribad pārdošanas Vācijā, par kuru I.Plaude – Rēlingere privāti galvojusi. Tas, iespējams, ietekmēšot viņas maksātspējas atgūšanas plāna precizitāti.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

A/s Parex banka, kuras uzdevumos patlaban ietilpst parādu restrukturizācija, piedziņa un atsavināto aktīvu pārvaldīšana, darbinieki saņēmuši arī draudus par fizisku izrēķināšanos, norāda bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs.

Bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad par darbiniekam izteiktiem draudiem Parex banka pēc palīdzības vērsusies tiesībsargājošās iestādēs. Šie gadījumi bijuši saistīti gan ar parādu atgūšanu Latvijā, gan ārvalstīs.

Cik tādu gadījumu bijis, Adamovičs nevēlējās atklāt. «Būsim reālisti, tas notiks arī turpmāk,» viņš sacīja intervijā biznesa portālam Nozare.lv.

Pēc viņa teiktā, nereti parādnieki piedziņas procesā iesaista arī trešās puses, lai kavētu parāda piedziņu. Šādi gadījumi esot novērojami kā Baltijas, tā NVS valstīs.

Visus Parex bankas klientus varot iedalīt divās lielās grupās - tie, kuri grib maksāt, bet nevar, tāpēc nāk uz banku un mēģina rast kompromisu, otra grupa ir klienti, kuri var maksāt, bet negrib un dara visu iespējamo, lai parādu nemaksātu. Otrā grupa vairāk attiecoties uz korporatīvajiem klientiem, kur figurē arī citas kredītu summas.

Starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ Parex bankai nāksies meklēt citus veidus, kā nokārtot kārtējo 164 miljonu latu sindicētā kredīta maksājumu.

Kārtējā sindicētā kredīta atmaksai Parex bankai patlaban ir nepieciešams nodrošināt vēl salīdzinoši nelielu daļu no kopējās atdodamās summas, un viens no izskatītajiem variantiem bijis līdzekļu piesaistīšana no AS Citadele banka, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Šāds iespējamais variants gan nav guvis aizdevēju pārskata misijas atbalstu, jo Citadeles pārdošanas kontekstā jaunu kredītsaistību uzņemšanās nebūtu atbalstāma. Aizdevēju iebildumu dēļ nu tiekot meklēti citi ceļi, kā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus kredīta maksājumam.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl viens no apspriestajiem variantiem ir finansējuma piesaiste no Latvijas Bankas, tiesa, šādā gadījumā gan nav skaidrības par iespējamā kredīta nodrošinājumu. Tāpat saistību nokārtošanai varētu tikt piesaistīti Valsts kases līdzekļi, kas savukārt varētu izraisīt papildu negatīvu rezonansi sabiedrībā.

Gala lēmumi par AS Parex banka turpmāko darbību un AS Citadele banka pārdošanu tiks pieņemti nākamās nedēļas valdības sēdē, šodien žurnālistiem pēc slēgtās sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Valdība šodien uzklausījusi sagatavoto ziņojumu par Parex un Citadeles pārdošanas stratēģiju, tomēr ministriem sēdes laikā radušies papildu jautājumi, tāpēc gala lēmums tiks pieņemts pēc nedēļas, līdz tam laikam precizējot valdības sēdē pārrunāto

.

Dombrovskis žurnālistiem atzina, ka šis ir apjomīgs un tehnisks process, tāpēc ar plašākiem komentāriem valdība nāks klajā tikai pēc gala lēmuma pieņemšanas. «Komentēsim tajā brīdī, kad būs pieņemti gala lēmumi,» sacīja premjers.

Dombrovskis arī apliecināja, ka bankas Citadele pārdošanai vajadzētu notikt bez liekas kavēšanās un, iespējams, tas varētu notikt nākamgad.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī Parex bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma, informē banka.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Parex bankas Restrukturizācijas plānu un tajā izvirzītajiem mērķiem, sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par Parex bankas darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš - 2011. gada 5. maijs.

«Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt Parex banka jau no 2010. gada 1. augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, Parex bankai ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi, kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu,» skaidro Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercaktīvu pievienošana varētu celt AS Citadele banka (Citadele) vērtību, atzina investīciju baņķieris IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, ja aktīvu pārnešana tiks veikta pareizi, valstij vajadzētu iegūt vienu, bet spēcīgāku, lielāku un arī efektīvāku banku, samazinot strādājošo cilvēku skaitu un kopējo biznesa sistēmu padarot efektīvāku.

Rungainis atzinīgi novērtēja sāktās diskusijas par abu valstij piederošo banku komercaktīvu apvienošanu, jo šis jautājums bijis jārisina jau pirms diviem gadiem, kad valsts īpašumā nonāca AS Parex banka.

Tā kā portfeļu integrācijas procesam no lēmuma pieņemšanas brīža būšot nepieciešams vismaz gads, Rungainis pieļauj, ka tas dos iespēju politiķiem novilcināt Citadeles pārdošanu, ar kuru jau patlaban, šķiet, neviens nesteidzas.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ceturtdien atzina par nepamatotu un noraidīja kādreizējā Parex bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka iesniegto problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas pieteikumu, pavēstīja tiesā.

Tādējādi tiesa izbeigusi Reverta maksātnespējas procesa lietu.

Vienlaikus tiesa nolēma, ka Krasovickim būs jāatlīdzina Reverta tiesāšanās izdevumi kopumā 4907 eiro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums gaidāms 22. decembrī.

Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa atzīmēja, ka tiesas lēmums ir loģisks, jo kompānija vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas līgumiskās un likumiskās saistības.

Vienlaikus Ozoliņa pavēstīja, ka Reverta par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs kriminālprocesa sākšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

AS Citadeles banka (Citadele) pārdošanas cena ir līdz 150 miljoniem latu, atzina kādreizējais bankas vadošais darbinieks un pašreizējais Krievijas komercbankas M2M Private Bank vadītājs Roberts Idelsons.

Viņš skaidroja, ka bankas cena lielākoties veidojas, sasummējot tās kapitāla apjomu un iespējamo prēmiju.

Ņemot vērā visas problēmas, kas bijušas Latvijas banku sektorā un neskaidrību par ekonomikas un tirgus izaugsmes perspektīvām, pēc viņa aplēsēm, cena, par kuru var pārdot jebkuru banku Latvijā, ir viena tās kapitāla līdz pusotra kapitāla vērtībā. Tas esot atkarīgs no tā, cik banka ir pelnoša, kādos tirgos strādā un kādus klientus apkalpo.

Viņaprāt, Citadeles priekšrocība ir tā, ka visi sliktie kredīti no tās ir izņemti ārā un nav aktīvu, kas samazinātu pirkuma cenu, tāpēc viens no galvenajiem faktoriem būtu tās pelnītspēja nākotnē.