Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) galvenā prioritāte būs uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, tomēr šajā jomā Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jāattīsta tas, kur mums jau ir priekšrocības, sacīja jaunais LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Galvenā prioritāte ir uz tehnoloģijām bāzētu uzņēmumu attīstības veicināšana, lai Latvijā būtu labvēlīgi apstākļi uzņēmumu veidošanai ļoti dažādos tehnoloģiju sektoros. Tās ir gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, gan biomedicīna, gan enerģētika, gan "viedās pilsētas", mobilitātes risinājumi, 5G tehnoloģijas utt. Mēs šajā jomā esam diezgan labi pozicionējušies un šo iespēju varam izmantot," uzsvēra Rožkalns.

Viņš atzina, ka tehnoloģiju sektorā ir specializējušās daudzas valstis, tādēļ Latvijai ir jāmeklē atšķirīgais un jābalstās uz tām priekšrocībām, kuras mums jau ir.

"Piemēram, Izraēla ir aizgājusi tālu uz priekšu informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumu ziņā, Igaunijā ir labi e-pārvaldes risinājumi. Mūsu priekšrocības balstās tajā, ko mēs esam darījuši jau pirms tam. Piemēram, Latvijā vienmēr ir bijis spēcīgs farmācijas sektors, uz kura bāzes var attīstīt biomedicīnas risinājumus. Mums ir ļoti spēcīga kokrūpniecība, kurā var attīstīt viedos materiālus," klāstīja Rožkalns.

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanos, investoru interese par Latviju joprojām ir pietiekami liela, intervijā atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Ārvalstu investoru noskaņojumu mēra gadu no gada, un tam es varu piekrist, ka investīciju vide nav būtiski uzlabojusies. Tomēr par tām labajām lietām, kas mums ir, esam daudz stāstījuši potenciālajiem investoriem. Tāpēc investoru interese joprojām ir pietiekami augsta," teica Rožkalns.

Viņš norādīja, ka LIAA šobrīd strādā pie pastāvīga zaļā koridora regulējumu, kas būtu pieejams gan ārvalstu, gan vietējiem investoriem.

"Zaļā koridora regulējumam būtu jāparedz, ka valsts pārvalde prioritizē investīciju projektus, jaunu darbavietu veidošanu un rūpnīcu izveidi pār citiem būvniecības projektiem. Lai arī par nodokļu politiku uzņēmēji sūdzas, mēs kopumā esam otrajā vietā starp OECD valstīm. Protams, ir jautājumi par darbaspēka nodokļiem un citām pozīcijām. Iespējams, kādas izmaiņas nāktu par labu, ja vienā vietā kaut ko pieliktu un otrā noņemtu tā, lai dienas beigās darbiniekiem kontā paliek vairāk naudas un arī valsts kontos ir pietiekami līdzekļu, lai investētu izglītībā un veselībā," teica LIAA vadītājs.

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.

Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.

"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.

"Ekonomiskajai sadarbībai ar Somiju ir liels potenciāls gan eksporta, gan investīciju piesaistes ziņā," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šobrīd Somijas investori saīsina savas piegādes ķēdes un vēlas ražošanu izvietot pēc iespējas tuvāk, kas ir lieliska iespēja Latvijai, jo Ziemeļvalstis visu Baltijas reģionu drošības ziņā uztver kā savu vietējo tirgu. Stimulu sadarbības aktivizēšanai starp Latviju un Somiju deva arī kompānijas "Tallink" šovasar atklātā prāmja līnija Helsinki-Rīga. Tiekoties ar kompānijas "Tallink" vadību, uzsvērām, ka esam ieinteresēti, lai šāds maršruts saglabātos arī turpmāk," viņš paskaidro.

Laika periodā no 18. līdz 19. augustam K.Rožkalns darba vizītē apmeklēja Somiju, kur tikās ar uzņēmuma "Tallink" vadību un vairākiem esošajiem un potenciālajiem investoriem, kā arī uzsāka sarunas par sadarbības veidošanu ar Somijas valdības finansēto VTT Tehniskās izpētes centru, kurā pie dažādu inovāciju attīstības strādā vairāk nekā 2 tūkstoši pētnieku. Vizītes laikā panākta vienošanas par vairākām potenciālo Somijas investoru vizītēm Latvijā šā gada septembrī.

Latvijas eksportētājiem zemo izmaksu priekšrocību laiks ir beidzies, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Šogad varam redzēt, ka eksporta apjoms samazinās, un tas pamatā saistīts ar to, ka 70% no visa Latvijas eksporta apjoma ir uz Eiropas ekonomiskās zonas valstīm. Tas nozīmē, ja sāk stagnēt Eiropas tirgi, tad, protams, arī eksporta apjoms samazinās," norādīja Rožkalns, piebilstot, ka pagājušā gada inflācija un tai sekojošā dzīves dārdzība ietekmē Latvijas būtiskākās eksporta nozares, kas ir kokrūpniecība, būvniecība un būvmateriāli.

Viņš prognozēja, ka kopumā šis gads eksportētājiem būs smags, nākamā gada pavasaris būs cerīgāks un jau jūtamu eksporta pieaugumu varētu redzēt nākamā gada rudenī.

Rožkalns norādīja, ka eksporta attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā Latvijai veiksies ar ekonomikas transformāciju. "Proti, ja kādreiz pirms inflācijas lēciena mūsu eksports daudzās nozarēs turējās uz tā, ka mūsu algas ir zemākas un elektroenerģijas izmaksas ir zemākas, kas bija mūsu konkurētspējīgā priekšrocība, tad tā tagad vairs nav realitāte. Jaunā realitāte būs, visticamākais, saistīta ar to, cik ātri mēs spēsim digitalizēt un automatizēt daļu no rūpniecības, kas radīs jaunu pievienoto vērtību," sacīja LIAA vadītājs.

Augot inficēšanās līmenim ar Covid-19 Eiropas valstīs, Latvijai ar savu piedāvājumu tūrismā ir jāmēģina riskēt, jo tas, kas nekad iepriekš nav strādājis, iespējams, šoreiz var nostrādāt, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

"Mūsu uzdevums ir reaģēt uz situāciju un izmantot iespējas, kuras parādās. Viens veiksmes stāsts, piemēram, ir prāmis no Somijas, kuru pirms tam nekad nebija izdevies sarunāt," sacīja Rožkalns.

Pēc viņa teiktā pašlaik uzmanīgi tiek sekots dažādu Eiropas valstu saslimstības rādītājiem ar Covid-19, lai varētu operatīvi reaģēt, ja kaut kur līmenis samazinās.

"Piemēram, situācija pašlaik lēnām uzlabojas Zviedrijā. Mēs visu laiku tajā virzienā lūkojamies. Turklāt tā kā Zviedrijā augsts inficēšanās līmenis bija teju visu laiku, viņus nekur īpaši neielaida, visdrīzāk atvaļinājumus pilnā apmērā viņi nav izmantojuši un gribēs ceļot. Jautājums ir, ko mēs varam piedāvāt, ja Zviedrijā inficēšanās līmenis samazinās," stāstīja LIAA vadītājs.

Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.

Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Baltkrievijas uzņēmumus pilnībā vai daļēji pārcelt darbību uz Latviju, sacīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ņemot vērā politisko situāciju Baltkrievijā, LIAA ir mobilizējusi resursus, lai uzrunātu un sniegtu visu nepieciešamo atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par sadarbību ar Latvijas valsti un vēlas šeit attīstīt savu uzņēmējdarbību.

Rožkalns stāstīja, ka, iesaistot LIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, ir izveidota īpaša komanda, kura paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem un piedāvā iespējamos risinājumus, kuri ietver tā saukto jaunuzņēmumu vīzu vai Eiropas Savienības (ES) "zilās kartes" jeb termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem.

Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto atbalstu eksportējošiem un tūrisma uzņēmumiem mazāka interese nekā prognozēts, atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš informēja, ka līdz 27.augustam LIAA saņēma aptuveni 700 pieteikumus, lai gan kopējais prognozētais apjoms bija 7500.

"Var teikt, ka līdz šim pieteikumu ir mazāk nekā mēs sagaidījām. Vienlaikus man arī ir jāatzīst, ka ar pieteikumu izskatīšanu mums iet grūtāk. Mēs izskatām mēneša laikā, kā bijām solījuši, bet tas ir iespējams tādēļ, ka interese nav tik milzīga, kā gaidījām. Pašlaik mums dienā ienāk aptuveni tikpat pieteikumu, cik mēs spējam izvērtēt. Taču no sākuma aktivitāte bija lielāka un ar šo pieteikumu izskatīšanu darbs iekavējās," sacīja Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja uz atšķirībām tūrisma un eksportētāju programmās. Pēc Rožkalna skaidrotā, tūrisma uzņēmumu pieteikumus LIAA var izvērtēt daudz ātrāk, jo tajā ir tikai divi vērtēšanas kritēriji, turpretī eksporta uzņēmumu struktūra parasti ir daudz sarežģītāka un attiecīgi izvērtēšana prasa ilgāku laiku.

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš norādīja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri nopietni izvērtē iespēju par savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

"Paralēli šie uzņēmumi izskata arī citas iespējas, tādēļ izšķiroši svarīga ir ātra rīcība. Šobrīd strādājam ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam," pauda Rožkalns.

LIAA direktors norādīja, ka Latvijas piedāvājumu nopietni izvērtē arī vairāki vadošie Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi.

Ieguldot 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā, plānots piesaistīt ārvalstu investīcijas 128 miljonu eiro apmērā.

Tā, komentējot valsts tēla popularizēšanas ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rezultātiem 2021. līdz 2023.gadam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā bija vērojama pauze saistībā ar investīciju ieplūšanu Latvijā, taču pašlaik jau var redzēt, ka investoru interese par Latviju atjaunojas, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Šajā gadā kopumā ir reģistrēts 71 investīciju projekts, ar kuru LIAA strādā. Daļa no tiem ir uzņēmumi ar Rietumu kapitālu, kuri iet prom no Krievijas tirgus un meklē jaunas iespējas.

"Šobrīd mums notiek sarunas ar sešiem lieliem uzņēmumiem ar Rietumu kapitālu, kuri meklē iespējas, tostarp Latvijā. Viena uzņēmuma gadījumā, kur esam vistuvāk galīgā lēmuma pieņemšanai, runa ir par 600 darba vietām. Vienlaikus ir jāsaprot, ka nevarēs pārcelt absolūti lielāko daļu darbinieku no Krievijas, līdz ar to viņiem nāksies meklēt darbiniekus šeit, un tas ir diezgan liels izaicinājums," atzina Rožkalns.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tiem uzņēmumiem, kuri slēdz darbību Krievijā, darbība pamatā ir bijusi fokusēta uz Krievijas tirgu. Tādēļ mums ir jāskatās uz pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir atradušies Krievijā, bet apkalpojuši ir ne tikai Krieviju, bet arī citus reģionus. Šādi uzņēmumi tiešām varētu pārcelties.

No 12. novembra apmeklētājiem tiek slēgts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa informācijas centrs "Magnetic Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga", informē LIAA.

"Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem pasažieru skaits lidostā ir samazinājies par 85%. Būtiski krities arī biznesa informācijas centra apmeklētāju skaits, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu slēgt šo centru un meklēt jaunas sadarbības formas ar lidostu, izmantojot digitālos risinājumus," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrs Starptautiskajā lidostā "Rīga" "C" izlidošanas sektorā tika atklāts 2018. gada februārī. Centrs tika veidots kā Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstu un sasniegumu telpa, kas ikvienam lidostas viesim sniedz pirmo iespaidu par Latviju – daudzpusīgu, radošu un uz attīstību orientētu valsti.

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Neformāli Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek uzturēts atsevišķs "pelēkais saraksts" ar gaisa kuģiem, par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem tiek mēģināts apiet noteiktās sankcijas, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Sankciju koordinācijas padomē lemto.

Šajā saraksta iekļauti gaisa kuģi no dažādām reģistrācijas valstīm, taču atrašanās šajā "pelēkajā sarakstā" neliedz tiem veikt lidojumus. Atsevišķu padomes locekļu ieskatā būtu nepieciešams ierosināt dalībvalstīm noteikt tiesības atteikt lidojumu "pelēkajā sarakstā" esošam gaisa kuģim, ja konstatējama sankciju apiešana.

Padomes sēdē pērn decembrī vairāki padomes locekļi vērsa uzmanību arī uz citām problēmām, kad nav iespējams izpildīt noteiktās sankcijas vai ir pamats aizdomām par sankciju apiešanu, bet nav iespējas rīkoties. Tika norādīts uz problēmām saistībā ar "Telegram" platformu, ar kuras starpniecību tiek pārkāpti ES un Latvijas noteiktie ierobežojumi, jo platformā izplatīto audiovizuālo saturu nav iespējams uzraudzīt.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Darbu sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekonomiskā pārstāvniecība Austrālijā, Melburnā, informē LIAA pārstāvji.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka lēmums par ekonomiskās pārstāvniecības izveidi Austrālijā sekoja kā loģisks turpinājums Latvijas vēstniecības atklāšanai Kanberā 2022.gada augustā.

"Šobrīd finiša taisnē ir sarunas starp Eiropas Savienību (ES) un Austrāliju par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kas būtiski samazinās tarifus dažādu preču eksportam uz Austrāliju. Kā papildus stimuls ekonomiskās sadarbības stiprināšanai ar Austrāliju ir aktīvā un plašā Latvijas diaspora šajā valstī," pauda Rožkalns.

Viņš arī atzīmē, ka tālo tirgu apgūšana ir viens no lielākajiem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem, jo tas būtiski paplašinās uzņēmēju manevra iespējas dažādu ekonomisko krīžu laikā.