Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība saistībā ar pilnsabiedrības “LNK, RERE” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.marta spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Valtera Berga pieteikuma.
Kasācijas iesniedzēji savā sūdzībā norādījuši uz vairāku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Administratīvā rajona tiesa, taisot pirmās instances spriedumu.
Kasācijas tiesvedības ierosināšana nozīmē, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts sniegs savu autoritatīvo vērtējumu tam, vai pretendentu iesniegtās detalizētās tāmes publiskajos iepirkumos ir atzīstamas par konfidenciālu informāciju vai par publiski pieejamu informāciju.
"Profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem. Minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās. Tā rezultātā daudzi uzņēmēji varētu pat atteikties no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus," pamatojot kasācijas sūdzību, uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.
"Publisko iepirkumu uzvarētāju tāmes citās Eiropas Savienības dalībvalstīs netiek atklātas iepriekš minēto iemeslu dēļ. Kompetence un zināšanas ir katra uzņēmuma intelektuālais īpašums un tieši ietekmē tā veiktspēju. Taču Latvija, kā izskatās, vēlētos iet savu "unikālo" ceļu. Tas var novest pie tā, ka ārvalstu pretendenti izvairīsies no dalības Latvijā organizētajos iepirkumos, lai neriskētu ar uzņēmumu komercnoslēpumu un jutīgas informācijas nokļūšanu konkurentu rīcībā," norāda K.Ratkevičs.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa 30.martā ir atzinusi par prettiesisku Rīgas domes lēmumu neatklāt Rīgas domes deputātam Valteram Bergam (JKP) Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmi.
Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par prettiesisku Rīgas domes lēmumu neatklāt Rīgas domes deputātam Bergam Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmi.
Tiesas spriedumā skaidrots, ka ar Rīgas domes Īpašuma departamenta 2020.gada 7.jūlija lēmumu Bergam atteikts iepazīstināt ar tāmi, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu un nav publiskojama, jo pilnsabiedrība "LNK, Rere", kas ir tāmes autors, iebilst pret tās izpaušanu.
Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija, respektīvi tie ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu pretendentu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu.
Vēlāk Bergs vērsies domē kā Rīgas domes deputāts, tomēr, nesagaidot atbildi no Rīgas domes uz iesniegumu un nepiekrītot lēmumam, viņš pērn vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt domes lēmumu par prettiesisku un uzlikt par pienākumu Rīgas domei izsniegt viņam minēto tāmi.
Bergs pieteikumā tiesai norādījis, ka Konkurences padome 2019.gada septembrī ir atklājusi nozīmīgus aizliegto vienošanos slēgšanas riskus tieši būvniecības nozarē. Viņaprāt, valsts un pašvaldību pasūtījumiem ir jābūt daudz caurspīdīgākiem, nekā tie ir šobrīd. Tas mazinātu korupcijas, aizliegtu vienošanās (karteļu) slēgšanas riskus.
Šogad pabeigti Mežaparka estrādes būvdarbi. Estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.
Kopumā estrādes pārbūves izmaksas tiek lēstas nepilna 81 miljona eiro apmērā. Šogad noslēdzošos pārbūves darbus par 18,5 miljoniem eiro veica AS "LNK Industries".
