Pāvests Benedikts XVI 28. februārī atkāpsies no sava amata.

Atkāpjoties no sava amata, pāvests kļūs par pirmo Katoļu baznīcas vadītāju, kas šādi rīkojies pēdējo 600 gadu laikā. Ar savu lēmumu atkāpties no amata 85 gadus vecais pāvests iepazīstinājis Vatikāna kardinālu tikšanās laikā pirmdienas rītā.

Kā pāvesta atkāpšanās iemesls tiek minēts viņa veselības stāvoklis. Izplatītajā paziņojumā pāvests norāda, ka pēdējo mēnešu laikā pasliktinājies viņa veselības stāvoklis, līdz tādam līmenim, kad kļuvusi apgrūtināta sekmīga pienākumu veikšana.

Benedikts XVI par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005. gada 19. aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves.

Pāvests Francisks ANO konferencē Romā ceturtdien aicinājis pasaules līderus savaldīt savu alkatību un palīdzēt badacietējiem, brīdinot, ka zeme nepiedos savu resursu ļaunprātīgu izmantošanu peļņas nolūkos.

«Dievs vienmēr piedod, bet zeme ne,» uzrunājot dalībniekus bada problēmai veltītajā ANO konferencē Romā, norādīja pāvests.

Konferencē, kuru organizē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Pasaules Veselības organizācija (PVO), piedalās pārstāvji no vairāk nekā 190 valstīm.

«Rūpējieties par zemi, lai tā neatbild ar iznīcību,» aicināja Francisks, norādot, ka pasaule ir pievērsusi pārāk mazu uzmanību tiem, kuri cieš badu.

«Ir arī sāpīgi redzēt, ka cīņu pret badu un nepareizu uzturu kavē «tirgus prioritātes», «peļņas svarīgums», kas nonivelē pārtikas preces līdz patēriņa precēm, kuras tāpat kā visas citas ir pakļautām spekulācijām, sevišķi finanšu spekulācijām,» norādīja pāvests.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Pāvests Benedikts XVI ir nosūtījis savu pirmo, ļoti gaidīto Twitter ziņu, izmantojot savu personīgo kontu @pontifex, vēsta BBC.

Fotoaģentūras arī piedāvā fotogrāfijas, kurās redzams, kā pāvests nospiež planšetdatora iPad pogu, nosūtot ziņojumu pasaulei.

Tajā rakstīts: «Mīļie draugi, es esmu gandarīts sazināties ar jums caur Twitter. Paldies par jūsu lielo interesi. Es no sirds svētīju jūs visus.»

Pāvesta runasvīrs iepriekš informēja, ka pāvestam būs konti astoņās valodās. Pagājušajā gadā pāvests nosūtīja savu pirmo tvītu no Vatikāna konta.

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks kļuvis par Igaunijas e-rezidentu.

Vizītes laikā Igaunijā otrdien šīs valsts prezidente Kersti Kaljulaida pasniedza pāvestam e-rezidenta digitālo identifikācijas apliecību.

Līdz ar to Francisks kļuvis par Igaunijas 37 647.e-rezidentu.

Pāvests ir pirmais valsts galva, kas kļuvis par Igaunijas e-rezidentu. Iepriekš e-rezidenta digitālās identifikācijas apliecības pasniegtas vairāku valstu valdību vadītājiem, tostarp Japānas premjerministram Sindzo Abem, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Luksemburgas premjeram Ksavjē Betelam.

E-rezidenta programma Igaunijā darbojas kopš 2014.gada 1.decembra.

Ārvalstnieki var pieteikties Igaunijas elektroniskā rezidenta statusa saņemšanai tiešsaistē un dokumentu var saņemt Igaunijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Policijas un robežsardzes pārvaldē. Tiešsaistes pieteikuma formu var aizpildīt arī angļu un krievu valodā.

Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI vakar pavēstīja par savu lēmumu atkāpties no amata jau šī mēneša beigās.

85 gadus vecais Benedikts XVI tika ievēlēts par pāvestu 2005. gada 19. aprīlī, un kā atkāpšanās iemeslu viņš minējis vienīgi savu lielo gadu skaitu.

Šāds pāvesta lēmums daudzos izraisījis milzīgu pārsteigumu, jo iepriekšējais katoļu baznīcas vadītājs, kurš atstāja amatu pirms savas nāves, bija Celestīns V 13. gadsimta beigās. Pat Benedikta XVI priekštecis Jānis Pāvils II neatteicās no sava amata, lai gan sirga ar Parkinsona slimību.

Pēc tam, kad būs beidzis pildīt savus amata pienākumus, Benedikts XVI dzīvošot Vatikānā, veltot sevi lūgšanām. Ap Lieldienām katoļu baznīcai būs jauns vadītājs.

Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio) Baltijas valstīs pārvietosies ar «Fiat Tipo» automašīnu, kas atspoguļojot viņa galvenās vērtības – vienkāršību un mērenību.

Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte ir otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II.

«Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes,» uzsver vizītes organizatori.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi – piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais «Fiat 500L» modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā «Lamborghini» speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta «Huracan». Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās – automašīna tika pārdota «Sotheby‘s» izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā «Huracan» cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa – citām labdarības organizācijām.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Par jauno pāvestu piektajā balsošanas kārtā trešdien ievēlēts līdzšinējais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēmis pāvesta vārdu Francisks.

Šī ir pirmā reize, kad par Romas pāvestu kļūst katoļu garīdznieks, kurš nenāk no Eiropas.

Jaunais pāvests, kuram jāstājas Benedikta XVI vietā, ticis ievēlēts konklāva otrajā dienā piektajā balsojumā.

Baltie dūmi no skursteņa uz Siksta kapelas jumta parādījās plkst.20.08 pēc Latvijas laika. Drīzumā sāka skanēt Svētā Pētera bazilikas zvani, un milzīgais ticīgo pūlis Vatikāna Svētā Pētera laukumā, kas, neskatoties uz ilgstošo lietu, pacietīgi gaidīja baznīcas jaunā vadītāja ievēlēšanu, uzgavilēja.

Ovācijas nerimās līdz pat brīdim, kad uz bazilikas balkona parādījās kardināls, kurš mirkli vēlāk pavēstīja visas pasaules katoļu kārotos vārdus: «Habemus Papam» («Mums ir pāvests»).

Gaidāmā varas nodošana Vatikānā nav paslīdējusi garām arī totalizatoru industrijai un saskaņā ar kompānijas Optibet izliktajām likmēm vislielākās izredzes nokļūt Svetajā krēslā ir kardinālam no Ganas Pīteram Tarksonam.

Iespēju tam, ka viņš kļūs par jauno pāvestu, bukmeikers vērtē ar likmju koeficientu 3,5, līdz ar to katrs uz šo iespēju uzliktais lats tās piepildīšanās gadījumā likmes licējam transformējas 3,5 latos, tādējādi nodrošinot 2,5 latu peļņu.

Otrs zemākais koeficients – 5 – iespējai nokļūt amatā ir Itālijas prelātam, Vatikāna diplomātam Tarsizio Bertone, savukārt trešais zemākais koeficients – 5,2 ir iespējai, ka šajā amatā nokļūs kardināls Anhelo Skola.

Nedaudz zemāk tiek vērtētas Kanādas kardināla Marka Oulleta izredzes (5,5), savukārt Nigērijas kardināla Fransisa Arinze izredzes novērtētas ar koeficientu 10. Vēl koeficients 4,6 tiek piemērots iespējai, ka pāvesta amatā nokļūs kāds cits.

Pāvests Francisks pavēstījis, ka izjūt sāpes, redzot priesterus braucam ar greznām automašīnām, un norādījis viņiem izvēlēties kaut ko «pazemīgāku», raksta Reuters.

«Man sāp, kad redzu priesteri vai mūķeni ar jaunākā modeļa automašīnu, tā nedrīkst,» viņš teicis.

«Automašīna ir nepieciešama, lai paveiktu daudz darba, bet, lūdzu, izvēlieties pazemīgākas. Ja jums patīk greznās, padomājiet par to, cik bērnu pasaulē mirst no bada,» šādu padomu devis pāvests.

Pats pāvests pa Vatikānu pārvietojas ar Ford Focus.

Šodien Rīgas Lutera draudzes rīkotajā svētku mielastā piedalījās ap 70 cilvēku no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki.

Kā sacīja draudzes mācītājs Linards Rozentāls, pasākums tiek rīkots, lai mazinātu atšķirību starp konfesijām un iepriecinātu cilvēkus kuri ir ļoti grūtā un neierastā situācijā.

«Šīs ir pateicības pusdienas. Šādu pasākumu rīkojam ceturto gadu. Iepriekš tas bija veltīts galvenokārt trūcīgiem cilvēkiem, bet šogad, ņemot vērā bēgļu tēmas aktualitāti, nolēmām, ka labākie viesi šajā pasākumā būs patvēruma meklētāji, kuri izmitināti Muceniekos. Un nav pretrunas saistībā ar to, ka šie cilvēki, lielākoties ir musulmaņi. Esam pārliecināti, ka pēc iespējas jācenšas mazināt atšķirības starp konfesijām, izceļot cilvēcības, labestības un līdzjūtības faktoru,» sacīja mācītājs.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Pāvests Francisks, kurš pazīstams ar savu pieticīgo dzīvesveidu, ticis pie savas personīgās automašīnas – gandrīz divdesmit gadus veca Renault 4, kuru viņam uzdāvinājis priesteris no Itālijas.

Divdesmit gadus vecajai automašīnai ir vairāk nekā 300 tūkstošu kilometru liels nobraukums. 70 gadus vecais priesteris no Itālijas Renzo Zoka (Renzo Zocca) pāvestam automašīnu uzdāvinājis, jo bijis aizkustināts par Franciska centieniem Romas katoļu baznīcu padarīt tuvāku nabadzīgiem cilvēkiem.

R. Zoka savu nodomu atklājis laikrakstam Famiglia Cristiana, norādot, ka vēlas pāvestam pasniegt dāvanu un viņa automašīna varētu būt labs variants. Iepriekš viņš automašīnu izmantojis, lai apciemotu savas draudze locekļus un nogādātu bērnus uz vasaras nometnēm, raksta The Daily Telegraph.

Virs Vatikāna Siksta kapelas otrdienas vakarā no skursteņa pacēlās melni dūmi, kas apliecina, ka pirmajā balsojumā kardināli nav ievēlējuši jauno pāvestu.

Nākamais balsojums 115 kardinālu konklāvā notiks trešdien, un dūmi par balsošanas rezultātiem vēstīs 13.00 (pēc Latvijas laika).

Lai kļūtu par pāvestu, kandidātam ir jāsaņem vismaz divas trešdaļas balsu.

Sākot ar trešdienu, biļeteni tiks dedzināti ik pēc divām balsošanas kārtām - diviem rīta un diviem pēcpusdienas balsojumiem. Kad pāvests būs ievēlēts, no Siksta kapelas skursteņa pacelsies balti dūmi.

Konklāvi parasti neilgst ilgāk par dažām dienām.

Pirms balsošanas sanāksmes sākuma otrdien Vatikāna Svētā Pētera bazilikā kardināli grandiozā misē lūdzās par baznīcas vienotību un solīja uzticību nākamajam baznīcas galvam, lai arī kas šajā amatā tiktu ievēlēts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Saeima šo priekšlikumu aizvadītajā ceturtdienā vispirms nodeva izskatīšanai komisijās, bet vēlāk atbalstīja arī pirmajā un otrajā lasījumā, pieņemot likuma grozījumus steidzamības kārtībā. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi - atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās.

Likuma izmaiņas Saeimā iesniedza Augusts Brigmanis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Aldis Adamovičs (V), Viktors Valainis (ZZS), Jānis Trupovnieks (ZZS), Juris Vectirāns (ZZS), Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), Laimdota Straujuma (V), Jānis Urbanovičs (S), Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Andris Bērziņš (ZZS).

Klaužs Saeimas sēdē sacīja, ka Latvija var lepoties, ka šeit septembrī viesosies pāvests. Viņš norādīja, ka debatēs tiek pieminēts vēlēšanu tuvums, tomēr noraidīja, ka tas būtu iemesls likuma izmaiņām.

Šodien, Pelnu trešdienā, Baznīcā sākas Lielā gavēņa laiks, kurš ilgs līdz Lieldienām jeb Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ko šogad svinēs 20.aprīlī. Pāvests Francisks šā gada gavēnī ticīgos aicina mazināt līdzcilvēku materiālo, morālo un garīgo trūkumu. Lai palīdzētu to īstenot, Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Informācijas centrs ir izveidojis Gavēņa kalendāru, kas pieejams arī kā Android aplikācija Gavēnis 2014.

Katru gadu pāvests sagatavo vēstījumu gavēnim, kas ticīgajiem palīdzēt izdzīvot šo īpašo laiku pirms Lieldienām. Šogad Francisks, kuram tas ir pirmais pāvesta vēstījums gavēnim, kā vadmotīvu ir izvēlējies fragmentu no Otrās vēstules korintiešiem: «Viņš kļuva nabags, lai mēs viņa nabadzībā kļūtu bagāti» (sal. 2 Kor 8, 9). Tajā viņš citastarp runā par trīs veidu trūkumu, kuru esam aicināti saredzēt līdzcilvēku dzīvē, uzņemties uz sevis un konkrēti rīkoties, lai to mazinātu. Runa ir par materiālo, morālo un garīgo trūkumu. «Materiālais trūkums ir tas trūkums, ko visi sauc par nabadzību un kas skar visus tos, kuri dzīvo cilvēka necienīgos apstākļos, (..) morālais trūkums pastāv tajā, ka cilvēks kļūst par netikuma un grēka vergu (..), bet garīgais trūkums mūs skar tad, kad attālināmies no Dieva un noraidām Viņa mīlestību,» Francisks raksta vēstījumā.

Polijas pilsētā Čenstohovā, kas ir arī valsts galvenā katoļu svētvieta, beigām tuvojas pasaulē lielākās bijušā pāvesta Jāņa Pāvila II statujas būvniecība.

Statuja, kas tiek izgatavota stiklplasta, pēc tās pabeigšanas, sasniegs 13,8 metru augstumu. Patlaban statuju atlicis vien nokrāsot, bet tās svinīgā atklāšana paredzēta sestdien.

Pāvests Jānis Pāvils II, īstajā vārdā Karols Juzefs Vojtila, dzimis 1920. gadā Polijā. Par pāvestu viņš tika ievēlēts 1978. gadā un šajā amatā bija līdz savai nāvei 2005. gada 2. aprīlī.

Dzīves laikā pāvests cīnījās pret komunismu, neierobežotu kapitālismu un politisko apspiestību. Pāvesta amatā viņš devās vairāk nekā 100 ārzemju vizītēs ar mērķi tuvināt pasaules tautas un reliģijas.

Urugvajā, kas izpelnījusies slavu kā viena no progresīvākajām Latīņamerikas valstīm, oficiāli atļauts audzēt, pārdot un patērēt marihuānu, vēsta BBC.

Aptuveni pēc 12 stundas ilgām debatēm likumdevēji apstiprinājuši vēsturisko lēmumu. Likums, kas stāsies spēkā aprīlī, ļauj urugvajiešiem, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, iegādāties līdz 40 gramiem marihuānas mēnesī.

Līdz ar likuma pieņemšanu valdība cer cīnīties pret pieaugošo ar narkotikām saistīto noziegumu skaitu, kā arī mazināt narkotiku karteļu ietekmi, tomēr likuma kritiķi norāda, ka tas tikai veicinās narkotiku lietošanu.

Urugvajai nevajadzētu šādā veidā eksperimentēt ar saviem iedzīvotājiem, uzskata likuma opozicionārs Alfredo Solari (Alfredo Solari). «Šis projekts izskatās pēc sociālās inženierijas eksperimenta un nerespektē nevienu no ētiksajiem aizsargmehānismiem, kas attiecas uz eksperimentiem ar cilvēkiem,» pauda A. Solari.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Lai arī Krievijas prezidents pērn rudenī tika nominēts 2014. gada Nobela miera prēmijai, Nobela komitejas dienaskārtībā, visticamāk, nonāks arī Ukraina, ziņo Reuters.

Pašlaik Nobela miera prēmijai nominēto personu skaits ir sasniedzis rekordu – 278, tostarp arī 47 organizācijas.

Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem. Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.

Zināms, ka vēl bez V. Putina šogad prestižajam apbalvojumam izvirzīts arī pāvests Francisks, bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) analītiķis Edvards Snoudens, kā arī daudzi citi.

Nesen mirušais Venecuēlas līderis Ugo Čavess dzīvi uz zemes ietekmējot arī, pats esot aizsaulē, jo tieši viņam jāpateicas par Kristus lēmumu izvēlēties pāvestu no Latīņamerikas, tā domā Venecuēlas pašreizējais pagaidu prezidents Nikolā Maduro, raksta Reuters.

«Mēs zinām, ka mūsu komandieris aizgājis augstumos un ir aci pret aci ar Kristu,» Karakasas grāmatu gadatirgū teicis Maduro. «Kaut kas ietekmēja izvēli par labu Dienvidamerikas pāvestam, kāds jauns ieradās pie Kristus un teica viņam: šķiet, ka Dienvidamerikas laiks ir pienācis,» skaidrojis Maduro.

Db.lv jau rakstīja, ka katoļu kardinālu konklāvs par jauno Romas katoļu pāvestu izraudzījies līdzšinējo Buenosairesas arhibīskapu Horhi Mario Bergoljo. Jaunā pāvesta vārds ir Francisks. Daudziem viņa izvēlēšanās ir pārsteigums, jo viņš ir pirmais pāvests, kura izcelsmes vieta nav Eiropa, gandrīz 1300 gadu laikā.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.