Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Pavisam nesen Huawei P sērijas produktu klāstam pievienojies jaunums – Huawei P60 Pro viedtālrunis. Izslavēts tā unikālo kameras funkciju dēļ, P60 Pro ir piemērots ikdienas steidzīgajiem, kuriem rūp gan gaumīgs produkta izskats, gan izturība pret neparedzētām dzīves situācijām. Ikkatrs šajā jaunajā viedtālrunī atradīs ko sev vērtīgu un noderīgu – arī prasīgākie tehnoloģiju eksperti, kuriem svarīga funkcionalitāte un augsta veiktspēja.

Kamera ar lielo burtu

Redzamākā un apspriestākā Huawei P60 Pro funkcija ir augstas veiktspējas kamera – tā piemērota gan foto mākslas entuziastiem, kuri tikai sāk ceļu šajā jomā ar pirmo saulrietu iemūžināšanu, gan nopietniem sava aroda pratējiem, kuri vēlas uzņemt kvalitatīvus un pārdomātus attēlus.

Huawei P60 Pro ir aprīkots ar nozarē lielāko F1.4 fizisko diafragmu un vairākām lēcu grupām, kā arī 48 megapikseļu, īpaši gaismas jutīgu (Ultra Lighting) telefoto kameru, kas ievērojami uzlabo gaismas caurlaidību caur objektīvu. Tas nozīmē, ka tagad ar kameru iespējams notvert un precīzāk iemūžināt mirkli, kāds tas redzams dzīvē. Turklāt tālruņa kamera spēj nodrošināt attēla kvalitāti arī ierobežota apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslas un rītausmas stundās vai naktī, ļaujot labāk iemūžināt zvaigžņotās pavasara debesis vai dūmakainos saullēktus. Tagad vairs nav jāsatraucas, ka nakšņotā debess paliks tikai atmiņā vai kā miglains attēls tālruņa dzīlēs, jo šo skaistumu varēs notvert un pat, iespējams, ar lepnumu publicēt savā Instagram profilā.

Latvijā bāzētā programmatūras testēšanas uzņēmums «TestDevLab» programmatūras testēšanas jomai veltītajā konferencē «TAPOST» izziņojis «Testers Challenge 2019» pārbaudījumu.

Tā mērķis ir noskaidrot Latvijas labāko programmatūras testētāju. Šis izaicinājums sastāv no vairākiem posmiem, un visa mēneša garumā dalībnieki, atbildot uz āķīgiem IT jautājumiem, cīnīsies par labākā testētāja titulu un varēs laimēt iespaidīgas balvas.

«Mēs saviem klientiem piedāvājam testēšanas pakalpojumus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, un tie ļoti novērtē mūsu darbu, tāpēc visu laiku meklējam labus programmatūras testētājus. Šovasar Ventspilī, Daugavpilī un Rīgā, kur atrodas mūsu biroji, rīkojām «TestDevLab Summer School 2019» vasaras skolu, kurā pāris nedēļu laikā pasniedzām programmatūras testēšanas pamatus. Kursus izgāja vairāki desmiti interesentu un trešdaļa no kursu absolventiem kļuva par praktikantiem, lai reālā darba vidē turpinātu pilnveidot savas zināšanas. Aicinu ikvienu IT speciālistu pārbaudīt savas zināšanas un izpildīt interesantos un āķīgos «Testers Challenge 2019»uzdevumus,» teic Ervins Grīnfelds, kompānijas «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Intensīvos trīs nedēļu kursos «TestDevLab Summer School 2019» interesentus apmācīs automatizētās programmatūras testēšanas pamatos un labākajiem absolventiem piedāvās apmaksātas prakses iespējas uzņēmumā.

«Vēlamies «TestDevLab Summer School 2019» dalībniekus iepazīstināt ar šo perspektīvo IT jomu, un, iespējams, atrast jaunus papildspēkus mūsu strauji augošajai komandai,» teic Andrejs Frišfelds, programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumu uzņēmuma «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Kursu gaitā «TestDevLab» speciālisti iepazīstinās ar programmatūras testēšanas un automatizētās testēšanas pamatiem, kā arī sniegs ieskatu «Apple iOS» lietotņu izstrādē. Apmācības procesu veidos gan teorētiskās nodarbības, gan praktiskie uzdevumi, kuru gaitā tiks risināti reālajam darbam pietuvināti uzdevumi.

Trīs nedēļu apmācības norisināsies «TestDevLab» Ventspils birojā. Tām var pieteikties ikviens, kuru interesē programmatūras kvalitātes nodrošināšana - https://summerschool.testdevlab.com. Iepriekšēja programmēšanas pieredze nav obligāta, bet būs noderīga. «Krietni svarīgāka ir vēlme strauji apgūt jaunas zināšanas,» saka A. Frišfelds.

Par to, ka trūkst IT speciālistu, runā teju visi lielie nozares uzņēmumi, bet programmatūras testēšanas kompānijā TestDevLab šobrīd redz, ka vēl sarežģītāk ir atrast šaurāka profila testēšanas speciālistus; darbinieku trūkums traucē iesaistīties jaunos projektos.

Šobrīd uzņēmumā Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā simt cilvēku komanda. Lielākā daļa darbinieku ir testētāji un šobrīd uzņēmums aktīvi meklē vismaz desmit pieredzējušus testētājus un programmētājus.

«Gan Latvijā, gan globāli tiek radīts arvien lielāks skaits dažādu programmatūras produktu, tāpēc pieaug nepieciešamība arī pēc to testēšanas,» saka Ervins Grīnfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs. Tāpat pēdējos gados teju ik pēc dažiem mēnešiem medijos var lasīt ziņas par to, ka kādam lielam uzņēmumam ir noplūduši klientu dati vai arī populāros produktos tiek atklātas kādas riskantas ievainojamības. Ar katru gadu pieaug ne tikai šādu incidentu daudzums, bet arī nopietnības pakāpe un skarto klientu skaits. Mūsdienās tikai retais spēj iedomāties dzīvi bez jebkāda tehnoloģiju atbalsta, tāpēc arvien nopietnāk ir jādomā arī par šo risinājumu drošību un kvalitāti. «Mēs to ļoti labi jūtam savā ikdienas darbā, jo pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un produktiem. Mums visus šos gadus ir bijušas atvērtas programmatūras testētāju vakances, taču šobrīd arvien vairāk izjūtam šādu profesionāļu trūkumu un tas traucē iesaistīties jaunos projektos ar mērķi uzlabot mūsu digitālo ikdienu,» teic Andrejs Frišfelds, SIA «TestDevLab» līdzdibinātājs.

Ventspilī 29.maijā darbu sāks ar ERAF atbalstu izveidotā, divus miljonus latu vērtā programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija.

Jaunizveidotais programmatūras kvalitātes kompetences centrs ar zīmolu Squalio ir Ziemeļeiropā unikāls infrastruktūras attīstības projekts, kas īstenots uzņēmēju un zinātnieku sadarbības rezultātā.

projekta īstenotāji ir SIA DPA un Latvijas Universitātes dibinātais meitas uzņēmums SIA Programmatūras testēšanas laboratorija.

Latvijā un pasaulē programmatūras testēšana iegūst arvien lielāku nozīmi, tā ir kvalitātes un drošības kontrole un vienlaikus palīdz ietaupīt uzņēmumu līdzekļus, uzskata SIA DPA vadītājs un īpašnieks Juris Vilders. Izmantojot DPA speciālistu pieredzi, kā arī piesaistot Latvijas Universitātes zinātniekus un Eiropas finansējumu, izveidots perspektīvs biznesa virziens – programmatūras kvalitātes testēšana kā ārpakalpojums, kas turpmāk darbosies ar zīmolu Squalio. J.Vilders cer, ka laboratorija pakalpojumus pieprasīs arī ārvalstīs.

Uzņēmumu vadības programmatūras nozares lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā būs risinājumu pielāgošana topošajai Windows 8 operētājsistēmai un iPad veida planšetdatoru lietotāju vajadzībām, norāda uzņēmumu vadības programmatūras kompānijas HansaWorld dibinātājs un vadītājs Karls Bulīns.

Būlins, kurš pēc izglītības ir programmētājs un datorzinātnieks, teica, ka Microsoft operētājsistēma Windows 8, kuru paredzēts piedāvāt tirgū šī gada gaitā, būtībā ir pilnīgi jauna sistēma, kas prasa apjomīgu Windows sistēmai paredzētas programmatūras pārrakstīšanu.

«Microsoft visu veco met ārā pa logu, un uzskatu, ka tas ir pareizi, jo Windows ir novecojis. Windows 8 ir labi konstruēts. To saku, jo parasti attiecos kritiski pret daudz ko no tā, ko Microsoft dara. Jaunais izskats, saskarnes dizains, kuru sauc Metro, ir pievilcīgs un vedina cilvēkus turpināt to lietot. Pirmais iespaids ir ļoti labs,» teica Bulīns. Viņš norādīja, ka aptuveni 75% no HansaWorld piedāvātajiem risinājumiem ir domāti darbam ar Windows operētājsistēmu.

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).

Jelgavas kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies notvert rīdziniekus tēvu un viņa divus dēlus, kas pusgada laikā Jelgavas un Ozolnieku novados pastrādājuši 37 noziegumus, vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

No pērnās vasaras policijā regulāri nonāca ziņas par Jelgavas un Ozolnieku novados apzagtām garāžām un saimniecības ēkām. Ļaundari nebija izvēlīgi – nakts melnumā garāžu rindā uzlauza visas durvis pēc kārtas, kur bija aiznesamas un mikroautobusā ieliekamas mantas, tās ņēma, raksta laikraksts. Tomēr gada nogalē, sadarbojoties Jelgavas un Tukuma kriminālpolicistiem, zagļu trijotnei, kas turklāt iepriekš tiesāta, izdevies tikt uz pēdām.

«Veicot operatīvos pasākumus, noskaidrojām zagļu dzīvesvietas un uzturēšanās vietas, kā arī ieguvām ziņas par to, kādā veidā viņi pārvietojas – pašiem sava transporta nebija, bet uz dažām dienām līdz nedēļai nomāja mikroautobusus. Pēc katras zādzības transportu mainīja, tas neatkārtojās,» par izmeklēšanu stāstījis Jelgavas Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Dainis Vītols. Tas radījis grūtības notvert zagļus, jo liecinieki katrā vietā bija redzējuši citu mašīnu, tādēļ uzreiz nevarēja rast kopsakarību, ka noziedznieki ikreiz ir vieni un tie paši.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA AGroup, kas specializējās personālvadības risinājumu izstrādē, veiks 1,5 miljonu eiro (1,05 miljonu latu) investīcijas jaunu IT produktu izstrādei.

Kā stāstīja AGroup izpilddirektors Aleksandrs Snurnitsins, AGroup plāno izmantot no riska kapitāla kompānijas Baltcap saņemto 1,5 miljonu eiro investīciju pētniecībai un attīstībai, lai pielāgotu savus programmatūras risinājumus mākoņdatošanas un programmatūras nomas videi.

AGroup tādējādi cer piedāvāt personālvadības risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem ar funkcijām, kas līdz šim bijušas pieejamas tikai lielām firmām ar daudz strādājošiem. Baltcap investīcijas saņemtas no Eiropas Savienības (ES) finansētā un Baltcap pārvaldītā Latvia Venture Capital Fund.

Koncerns a/s Latvenergo plāno slēgt vairāk nekā 1,39 miljonus latu (bez pievienotās vērtības nodokļa, PVN) apjomīgu līgumu ar uzņēmumu DPA par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ziņa papildināta ar a/s Latvenergo komentāru.

Lēmums slēgt līgumu ar SIA DPA pieņemts bez konkursa izsludināšanas, ņemot vērā, ka programmatūras jauninājumus un lietošanas licences var nodrošināt tikai konkrētais piegādātājs tehnisku iemeslu dēļ, skaidrots IUB mājas lapā.

«Līguma ietvaros Latvenergo iegādājās dažādas Microsoft programmatūras licences un to jauninājumus. Līgums aptver visai plašu produktu loku - darbstaciju operētājsistēmas, produktivitātes rīki, serveru operētājsistēmas, cita serveru programmatūra, infrastruktūras pārvaldības rīki, u.c. Tas nodrošina, ka Latvenergo rīcībā nākamos trīs gadus būs jaunākās programmatūras versijas, būs pieejamas ražotāja konsultācijas, ja šāda nepieciešamība rastos, diennakts tehniskais atbalsts, kā arī apmācību iespējas,» Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāvje Ivita Bidere.

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Policija Vācijā cenšas notvert garnadžus, kas no baznīcas nozaguši «populāru relikviju» - mumificētu melim nocirstu roku, pametot nelielo draudzi sērojot, vēsta thelocal.de.

Roka speciālā kastē baznīcā tika glabāta kā relikvija vairāk nekā gadsimtu. Leģenda vēsta, ka roka tika nocirsta kādam melim, tomēr nav skaidrības, kas ir bijis šis cilvēks un ar ko viņš noziedzies, saņemot šādu sodu.

Patlaban policija cenšas notvert zagļus un atrast mumificēto roku, tomēr likumsargiem nav nojausmas, kas un kādēļ varētu būt paņēmis relikviju.

Zādzība notikusi neilgi pēc tam, kad draudze ziedojumos savāca pietiekamu naudas summu, lai nosūtītu roku uz Diseldorfas Universitāti, kur bija plānots veikt testu, vai roka piederējusi sievietei vai vīrietim.

Mistiskā roka pirmo reizi tika atrasta pēc veca torņa izjaukšanas aptuveni pirms simts gadiem. Roka tika glabāta krītainā kaļķakmenī, un pēc tam tās uzglabāšanu uzņēmās minētā baznīca.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014.gada, daudzi uzņēmumi Latvijā nav padomājuši par problēmām, ko varētu radīt izmaiņu veikšana grāmatvedības programmatūrā. Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī apgrūtināt uzņēmumu darbību. No valsts puses patlaban nav skaidri noteikts, kā sakarā ar eiro ieviešanu mainīsies grāmatvedības dokumenti, kas raisa bažas, vai programmatūru nomaiņa uzņēmumiem neradīs stresu un sarežģījumus, līdzīgi kā 2009. gadā pēc PVN likmes palielināšanas no 18% līdz 21%.

Uzņēmējiem jāatceras, ka grāmatvedības programmatūru pielāgošana eiro nenotiks automātiski vai pati no sevis, par to laikus jārūpējas pašiem, neatliekot izmaiņu veikšanu uz pēdējo brīdi. Paredzamās izmaksas grāmatvedības programmatūras nomaiņai uzņēmumiem būs atšķirīgas un atkarīgas no sadarbības formas ar tās izstrādātāju. Ja noslēgtais līgums paredz pilnu apkalpošanas servisu, programmatūras nomaiņa var notikt esošā līguma ietvaros. Taču daļai uzņēmumu par programmatūras nomaiņu būs jāmaksā papildus. Paredzamās izmaksas ir 20% līdz 30% no iegādātās programmatūras licences vērtības. Piemēram, uzņēmumam ar 10 darbiniekiem programmatūras nomaiņa varētu izmaksāt ap 400 - 500 latu, izmaiņu veikšanai vidēji lielā uzņēmumā nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.

SIA TestDevLab programmatūras testēšanā saskata milzīgu nākotnes potenciālu

Latvijas uzņēmums SIA TestDevLab, kas nodarbojas ar programmatūras testēšanu un kuru 2011. gadā dibināja Ervins Grīnfelds un Andrejs Frišfelds, nospraudis sev ambiciozus gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus.

TestDevLab specializācija ir programmatūras testēšana, programmatūras testu automatizācija, drošības, lietojamības un audio/video kvalitātes testēšana, kā arī tas izstrādā programmatūras, ko piedāvā saviem klientiem. «Piemēram, Skype mums iedod produktu iPhone, lai to notestējam. Mēs pārbaudām, vai programmatūra strādā perfekti, vai audio/video zvani strādā kvalitatīvi. Tāpat pārbaudām drošību, vai nav kāda ievainojamība produktos, kā arī to, vai lietojamība ir laba un saprotama gala lietotājam. Veicam arī testu automatizāciju, jo bieži vien tas nav praktiski - visu laiku testēt manuāli, tad izmantojam speciālu sarežģītu programmatūru. Vajadzības gadījumā izstrādājam arī savus programmatūras produktus vai testa automatizācijas rīkus,» stāsta E. Grīnfelds.

Latvijas IT uzņēmums “TestDevLab” atklājis savu Jelgavas biroju, kurā šobrīd strādā 19 darbinieki un esošās telpas ļauj palielināt darbinieku skaitu šajā pilsētā.

Tas jau ir sestais uzņēmuma birojs Latvijā un radīts ar mērķi Jelgavā un tās apkārtnē dzīvojošiem IT speciālistiem piedāvāt ērtu darba vidi un perspektīvas darba iespējas.

“Jelgavā mēs esam atvēruši mūsu sesto biroju Latvijā un no tā pieredzējuši programmatūras testēšanas inženieri strādā pie dažādiem starptautiskiem projektiem. Birojā esam izvietojuši modernas audio/video kvalitātes testēšanas laboratorijas, kuras tiek izmantotas pasaulē zināmāko komunikācijas produktu kvalitātes uzlabošanai. Gadu gaitā esam izveidojuši labu sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Jelgavas birojā strādā šīs augstskolas studenti un absolventi. Studentiem piedāvājam prakses un darba iespējas, kā arī cenšamies ar vieslekcijām parādīt programmatūras testēšanas teorētiskās un praktiskos aspektus. Darba ir ļoti daudz un meklējam papildspēkus,” sacīja “TestDevLab” līdzīpašnieks Andrejs Frišfelds.

SIA Programmatūras testēšanas laboratorija, ko Eiropas Savienības fondu atbalstīta projekta ietvaros izveidojusi IT nozares SIA DPA, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultāti, noslēgusi 3,5 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksa piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Lai izveidotu lielas informācijas sistēmas, piemēram, banku sistēmas, to izveidotājam jau programmatūras izstrādes sākuma stadijā ir jāiegulda apjomīgi līdzekļi datortehnikā, bet parasti šādu apjomīgu sistēmu izstrāde ilgst vien aptuveni gadu - pēc tam sistēmas testēšanai iegādātā datortehnika vairs nav nepieciešama. Tādējādi sistēmu izstrādātāji nereti neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to, ieguldot lielus līdzekļus, Db.lv skaidroja SIA DPA vadītājs Juris Vilders.

Viņš norādīja – patlaban «tuvākajā apkārtnē programmatūras testēšanas pakalpojumi tiek sniegti maz». «Mēs domājam piedāvāt testēšanas pakalpojumu, samazinot programmas izstrādātāju izmaksas, tādēļ ceram, ka testēšanas laboratoriju izmantos daudzi,» norādīja J. Vilders.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa lēmusi, ka ir pieļaujams tālāk pārdot programmatūras licences, pat, ja programma lejupielādēta no interneta, izriet no tiesas sprieduma strīdā starp Vācijas uzņēmumu un ASV tehnoloģiju gigantu Oracle, vēsta AFP.

Lēmumā ES Tiesa norādījusi, ka lietotas programmatūras pārdošana ir atļaujama arī gadījumos, ja tā iepriekš piegādāta ne tikai ar fizisku datu nesēju, bet arī lejupielādēta. Šajā jautājumā nesaskaņas bija izcēlušās starp ASV kompāniju Oracle un Vācijas uzņēmumu UsedSoft, kura biznesa modelis ir saistīts ar lietotas programmatūras licenču pārdošanu.

Tiesa tomēr spriedumā uzsver, ka ikvienam, kurš tālāk pārdod lietotu programmatūru, pēc darījuma ir jāiznīcina visas saglabājušās kopijas.

Kompānija Oracle Vācijas uzņēmumu iesūdzēja tiesā, tādējādi cenšoties ierobežot to, ka klienti, kuri iegādājas lietotu programmu licences, var lejupielādēt programmatūras jaunākās versijas un dažādus atjauninājumus.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.