Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Par Latvijas Mežizstrādātāju savienības izpilddirektoru ir apstiprināts Reinis Muižnieks, kuram ir vairāk nekā 15 gadu pieredze, strādājot ar meža nozares jautājumiem, informē Latvijas Mežizstrādātāju savienība.

Jaunais vadītājs par būtisku darba prioritāti uzskata ne vien mežizstrādātāju interešu pārstāvniecību attiecībās ar valsti, bet arī meža īpašnieku likumisko tiesību aizstāvību.

“Ar biedrības darbu mēs aktualizēsim ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi, noturot balansu starp ekonomiskām, saimnieciskām un uz dabas aizsardzību vērstām interesēm. Mežs visos laikos ir bijis iztikas avots, tieši tādēļ mums ir pārliecība, ka ikvienam privātā meža īpašniekam pašam jābūt lēmējam par sava īpašuma racionālu izmantošanu, kas nav pretrunā ar valstī esošu likumdošanu,” norāda R. Muižnieks.

Reinis Muižnieks meža nozarē strādā vairāk nekā 15 gadus. Šobrīd R. Muižnieks “PATA Strenči” vada meža resursu daļu. R. Muižnieks ieguvis mežsaimniecības inženiera kvalifikāciju Latvijas Lauksaimniecības universitāte (šobrīd - Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitāte).

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.