Citas ziņas

Pasts atpirks no Mono kapitāldaļas par 24 tūkstošiem

Līva Melbārzde , Db, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Pasta nodaļas centīsies piepildīt ar precēm un pakalpojumiem.

To pēc valdības sēdes paziņoja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Aivars Veiss. Līdz ar to valdība atbalstījusi jau Latvijas Pasta valdes pieņemto stratēģiju par to, ka pasts centīsies savu nodaļu tīklu attīstīt saviem spēkiem, piesaistot vairākus stratēģiskos investorus.

Attiecībā uz noslēgtā līguma laušanu ar uzņēmumu Mono, A. Veiss norādīja, ka tam piederošās a/s Latvijas Pasta nodaļu tīkls kapitāldaļas tiks atpirktas par 24 tūkst. Ls, taču nekādi citi zaudējumi necelšoties un jau minētais līgumsods Mono 1 milj. Ls apmērā nebūs jāmaksā. Db jau rakstīja, ka SIA Mono decembra sākumā Rīgas rajona tiesā iesniedza prasību pret Latvijas Pastu saistībā ar pasta valdes oktobrī noraidīto ieceri uz pasta nodaļu tīkla bāzes veidot tā dēvēto Pasta banku. Sūdzība iesniegta par sadarbības līguma neizpildi

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdinga kompānija SIA «Mono» 2017.gadā palielinājusi uzņēmuma apgrozījumu par 38%, salīdzinot ar gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem pieaugusi par 4,891 miljonu eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

1991.gadā reģistrētā SIA «Mono» darbojas vairākās nozarēs - vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, finanšu pakalpojumi, muitas noliktavas pakalpojumi, kā arī telpu noma un transporta pakalpojumi. Tas ir vienīgais īpašnieks bankai AS «LPB Bank» un vēl trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī līdzīpašnieks pieciem uzņēmumiem.

2017.gadā SIA «Mono» apgrozījums sasniedza 8,018 miljonu eiro, bet kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bija 5,113 miljoni eiro.

Kompānija pērn nodarbināja 98 darbiniekus, savukārt tās kopējie maksājumi valsts budžetā bija 550 tūkstoši eiro.

SIA «Mono» vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības bizness aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu un ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātajkompānijām, plaša preču sortimenta iepirkšanu no minētajām kompānijām un preču piegādes partnerkompāniju beznodokļu (duty-free) veikaliem no SIA «Mono» muitas un akcīzes preču noliktavām Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans atcelts no Mono valdes priekšsēdētāja amata

LETA, 06.07.2022

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasta banka, šķiet, bijusi vairāku Latvijas pasta valžu klupšanas akmens

Lāsma Vaivare, Db, 08.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgadu pirms sadarbības izbeigšanas ar Mono, Satiksmes ministrija jau bija informēta par riskiem pasta bankas projekta īstenošanai. Vilcināšanās nav līdzējusi Latvijas Pastam ātrāk izķepuroties no zaudējumiem.

Latvijas Pasts jau pērnā gada jūnijā savam akcionāram – Satiksmes ministrijai – ziņojumā norādīja uz riskiem sadarbības turpināšanā ar holdingkompāniju Mono, lai gan galīgais lēmums pārtraukt Aināra Šlesera (LPP/LC) izloloto pasta bankas projektu tika pieņemts pusgadu vēlāk. To Db apliecinājuši vairāki avoti, tai skaitā tā brīža Latvijas Pasta valdes vadītājs Raitis Avots. Viņš bija viens no četriem Latvijas Pasta valdes vadītājiem pērn un valdes loceklis laikā, kad tika parakstīts konfidenciālais sadarbības līgums ar Mono, pamatojoties uz kuru bija iecerēta pasta bankas projekta īstenošana un kura izpildi šobrīd tiesā pieprasa Mono. Tiesas sēde Rīgas rajona tiesā nolikta uz 2011. gada 4. oktobri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānijas SIA Mono pamatkapitāls piektdien, 15.decembrī, samazināts no 10 miljoniem eiro uz 5,04 miljoniem eiro, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanas iemesls ir naudas izmaksāšana SIA Mono īpašniekiem. SIA Mono lielākais dalībnieks ir Mihails Uļmans, kuram pieder 49,43% daļu, Aleksandram Plotkinam pieder 32,67% daļu, bet Biomins Kajems ir 17,9% SIA Mono kapitāldaļu īpašnieks.

Šī ir jau trešā reize šogad, kad SIA Mono maina pamatkapitālu. Šogad 24.maijā SIA Mono palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 5,04 miljoniem eiro līdz 15 miljoniem eiro, tajā daļēji ieskaitot uzņēmuma iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un izlaižot jaunas daļas. Dažas dienas pēc tam uzņēmuma dalībnieki gan nolēma pamatkapitālu samazināt par pieciem miljoniem - līdz desmit miljoniem eiro, izmaksājot dzēstā pamatkapitāla vērtību SIA Mono dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieku, kā arī par daudznozaru uzņēmuma SIA "Mono" līdzīpašnieku kļuvis uzņēmējs Mihails Šuliks, liecina "Firmas.lv" informācija.

Šuliks kopš pagājušā gada nogales ir SIA "F 8", kura 2023.gada decembrī kļuva par "Tirdzniecības centrs "Mols"" īpašnieci, vienīgais dalībnieks. Iepriekš "F 8" vienādās daļās piederēja Šulikam un Kristīnei Šulikai-Melešai. Attiecīgās izmaiņas iegrāmatotas 2023.gada 22.decembrī.

Vienlaikus Šuliks pagājušā gada nogalē kļuvis arī par "Mono" vienu no īpašniekiem - "Mono" kapitālā Šulikam šobrīd pieder 20,94%. Attiecīgi ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins samazinājis līdzdalību "Mono" kapitālā no 32,67% līdz 23,46%, bet Biomins Kajems samazinājis līdzdalību no 17,9% līdz 6,17%.

Savukārt Mihailam Uļmanam "Mono" kapitālā joprojām pieder 49,43%. Ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2022.gada 30.maija lēmumu ir piemērots arests Uļmana mantai - "Mono" 1 235 746 kapitāldaļām, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasludināta Latvijas pasta nodaļu tīkla maksātnespēja

Gunta Kursiša, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pasludināta a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls maksātnespēja, kā arī apturēta pārvaldes institūcijas darbība un iecelts administrators, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

Latvijas Pastam piederošā uzņēmuma maksātsnespēju pasludināja Rīgas pilsētas Latgales pašvaldības tiesa. Par administratori ir iecelta Inese Rimdžus. Maksātnespēju pieprasīja SIA Lielupes pērle, pasludinātais spriedums nav pārsūdzams.

Latvijas pasta nodaļu tīkls tika izveidots Pasta bankas projekta īstenošanai, tomēr šo projektu realizēt neizdevās.

Pērn Latvijas pasta nodaļu tīkls strādāja ar 17,7 tūkstošiem latu zaudējumiem. «Latvijas pastam jāturpina procesu un izmaksu tālāka optimizācija,» iepriekš pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mono apgrozījums sarucis divas reizes

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Mono neto apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, samazinājās teju divas reizes, sasniedzot 7,719 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījums ievērojami saruka, Mono peļņa pērn palielinājās teju 70 reizes, sasniedzot 2,295 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

1991. gada maijā dibinātais SIA Mono iesniedzis gada pārskatu par uzņēma finanšu darbību 2014. gadā. Viens no Mono pamatdarbības veidiem ir vairumtirdzniecība, kas aptver sadarbību ar starptautiskām alkoholisko dzērienu, ekskluzīvu apģērbu, juvelieru izstrādājumu un aksesuāru piegādātāju kompānijām.

Mono darbība finanšu pakalpojumu jomā ir meitas uzņēmuma AS Latvijas Pasta banka darbības nodrošināšana.

Piegādes apjoma samazinājuma rezultātā sakarā ar sankcijām pret Krieviju, aizvadītajā gadā Mono pārorientējās uz Baltijas reģiona, kā arī Skandināvijas un ASV tirgiem. Jānorāda, ka patlaban uzņēmums analizē iespējas paplašināt darbību, izvēršoties jaunos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas pasta bijušais vadītājs aiziet pie pretiniekiem

Lāsma Vaivare, 14.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas pasts bijušā vadītāja Aivara Veisa kļūšana par SIA Ogres trikotāža vadītāju rada bažas par labu kāršu iespējamu iekrišanu Mono rokās, kurš sācis tiesāties ar valsts uzņēmumu, pirmdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Mono tiesas ceļā vēlas panākt, lai Latvijas pasts pilda 2008. gada beigās noslēgto sadarbības līgumu par pasta bankas projekta realizāciju, ar kuru speciāli izveidotais valsts un holdinga kopuzņēmums a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls pārņem pasta nodaļas.

Pirmā tiesas sēde paredzēta šā gada 4. oktobrī. Pēc ilgstošas nespējas vienoties par abām pusēm pieņemamiem nosacījumiem, Latvijas pasts sadarbību ar Mono pārtrauca pašās 2009. gada beigās, kad valsts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija A. Veiss. Tobrīd (intervijā DB 22.12.2009.) viņš sadarbības pārtraukšanu ar Mono dēvēja par nepieciešamību, jo bija izveidojies strupceļš, nespējot «atrast vienoto risinājumu, cik kurš kuram maksās, lai šis projekts būtu rentabls».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Pasts lauzis līgumu ar Mono

Sanita Igaune, 04.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts (LP) ir lauzis līgumu ar holdingkompāniju Mono, jo no savas puses ir izpildījis visus līguma nosacījumus, Db informēja LP sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

«Sadarbības līgums paredzēja LP pienākumu divu mēnešu laikā pēc sadarbības līguma izbeigšanas dienas atpirkt Mono piederošās LP nodaļu tīkls akcijas par to nominālvērtību. LP veica pārskaitījumu 24 tūkst. Ls uz Mono kontu bankā, līdz ar to izpildot visus sadarbības līguma nosacījumus,» skaidroja A.Tērauda.

Db.lv jau rakstīja, ka holdinga viceprezidents Biomins Kajems izteicies, ka pēc līguma laušanas ar Mono par pasta bankas projektu daudzmiljonu zaudējumus cietīs gan LP, gan valsts.

Paužot vilšanos par Ministru kabineta lēmumu lauzt līgumu ar Mono, viņš LP jauno biznesa plānu nosaucis par absolūti utopisku, jo tas pieņemts «pretēji ekonomiskiem aprēķiniem un veselajam saprātam». Zaudējumi valstij radīšoties, kompensējot visus Mono izdevumus, kas saistīti ar projektu. Tāpat B.Kajems uzskata, ka Latvija iegūs triecienu pa savu reputāciju starptautiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neizsola Naglim piederošās uzņēmumu kapitāldaļas

Elīna Pankovska, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu iemeslu dēļ nav notikušas uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošo uzņēmumu kapitāldaļu izsoles. Kopumā tika plānots izsolīt deviņu uzņēmumu kapitāldaļas.

Zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore DB norādīja, ka bijuši divi iemesli tam, ka izsoles nenotika. Proti, uz daļu no izsolēm nebija pieteicies neviens solītājs, savukārt attiecībā uz citām izsolēm esot tiesas lēmums par izsoļu atcelšanu, jo esot iesniegta sūdzība par A.Spora darbībām. Viņš gan nekonkretizēja, kādām.

A.Spore piebilda, ka būs tiesas sēde, kurā tiks skatītas šīs darbībām, un tad tiks lemts, vai atcelt lēmumu par izsoļu atlikšanu vai nē. Patlaban nav iespējams prognozēt, kad notiks kāda no izsolēm.

DB jau rakstīja, ka bija plānots izsolīt J.Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī visas viņam piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena bija 3 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Pasts, gan valsts cietīs daudzmiljonu zaudējumus pēc līguma laušanas ar holdingu Mono par pasta bankas projektu. Par to paziņojis holdinga viceprezidents Biomins Kajems.

Paužot vilšanos par Ministru kabineta lēmumu lauzt līgumu ar Mono, viņš Latvijas Pasta jauno biznesa plānu nosaucis par absolūti utopisku, jo tas pieņemts «pretēji ekonomiskiem aprēķiniem un veselajam saprātam». Zaudējumi valstij radīšoties, kompensējot visus holdinga Mono izdevumus, kas saistīti ar projektu.

Mono neatklāj savus plānus par turpmākajām darbībām, solot sarīkot īpašu preses konferenci 6 janvārī.

Jau ziņots, ka Latvijas Pasta jaunā valde nolēma neturpināt pasta bankas projektu, kura ietvaros tika nodibināts uzņēmums Latvijas Pasta banka, kas paredzēja darbību pasta nodaļās, nodrošinot arī bankas pakalpojumu klāstu un tādējādi mazinot pasta zaudējumus. Vēlāk Latvijas Pasts paziņoja, ka atteiksies no sadarbības ar Mono.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī plānots izsolīt uzņēmējam un bijušajam Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošās kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, tostarp arī SIA Baltic Taxi, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 3000 kapitāldaļas jeb 30% SIA Baltic Taxi. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 3000 latu.

Paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 156 kapitāldaļas jeb 24,45% kokapstrādes SIA Nordic bioenergy. Kapitāldaļu izsoles sākumcena ir 1560 lati.

Tāpat paredzēts izsolīt visas Naglim piederošās 500 kapitāldaļas jeb 12,5% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Zemgales attīstības fonds. Izsoles sākumcena ir 500 lati.

Izsolīt paredzēts arī visas Naglim piederošās 800 kapitāldaļas jeb 40% uzņēmējdarbības konsultāciju SIA Puzes karjers. Izsoles sākumcena ir 800 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mono iesniedz prasību tiesā pret Latvijas Pastu

Atis Rozentāls, Lāsma Vaivare, 07.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mono iesniegusi prasību Rīgas rajona tiesā par sadarbības līguma neizpildi, kas tika noslēgts starp holdinga kompāniju Mono un VAS Latvijas Pasts, dibinot kapitālsabiedrību AS Latvijas Pasta nodaļu tīkls (LPNT).

Līgums bija slēgts ar mērķi pārņemt Latvijas Pasta nodaļas, kas pastam nesa 3.9 miljonus latu lielus zaudējumus, un nodrošināt visā Latvijas teritorijā kvalitatīvus un visiem pieejamus pasta pakalpojumus.

2008. gada decembrī tika noslēgts Sadarbības līgums, ko atbalstīja Ministru Kabinets un uzdeva Satiksmes Ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus un kontroli par Sadarbības līgumā paredzēto saistību īstenošanu. «Pēc LPNT dibināšanas tika uzsākta Uzņēmuma pārejas līguma un tā pielikumu saskaņošana, kas ir pabeigta. Latvijas Pastam pa šo laiku ir nomainījušies vairāki Valdes sastāvi, kas katrs nāca ar citādāku viedokli un politiku par pasta tālāko attīstību. Esošais Valdes sastāvs patlaban novilcina šī līguma parakstīšanu, meklējot formālus iemeslus līguma nenoslēgšanai. Līdz ar to, lai aizstāvētu savas tiesības, esam spiesti vērsties tiesā,» norāda viens no Mono akcionāriem Biomins Kajems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SPI Group ietilpstošā ar a/s Latvijas balzams sasitītā holdingkompānija SIA SPV Distributor iegādājusies vairākus alkohola nozares uzņēmumus SIA S. Alko, SIA MONO M, SIA L.D.V un SIA S.D.V.

Par to liecina informācija biržai NASDAQ OMX Riga. Uzņēmumu iegāde veikta pēc tam, kad saņemta Konkurences padomes atļauja. «Apstākļos, kad valdība vairākas reizes strauji mainījusi nodokļus, recesijas dēļ kritusies iedzīvotāju pirktspēja, mazumtirdzniecības tīkli turpina koncentrēt savu iepirkuma varu, alkohola nozares koncentrācijas palielināšanās ir neizbēgama,» komentē SIA SPV Distributor pilnvarotā persona un AS Latvijas balzams Valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons.

Uzņēmumu iegāde atbilstot SPI Group izaugsmes stratēģijai, kas paredz grupas uzņēmumu piedāvāto dzērienu portfeļa paplašināšanu un distribūcijas tīkla nostiprināšanu Baltijā. Tādejādi patērētājiem tiks piedāvāti iepriekš jau zināmi un jauni zīmoli. Iegādātie uzņēmumi tiks apvienoti ar citiem SPI Grupas

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mono kāpinājis apgrozījumu, bet peļņa ievērojami sarukusi

Žanete Hāka, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums SIA Mono aizvadītajā pārskata gadā spējis palielināt savu apgrozījumu līdz 7,99 miljoniem latu, kas ir par 31,67% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, sarūkot līdz 90,5 tūkstošiem latu.

Pārskata gadā SIA Mono turpinājis sadarboties ar vairākām alkoholisko dzērienu ražotājkompānijām, kā arī pilnveidoti preču piegādes procesi beznodokļu tirdzniecības veikaliem uz Krievijas – Ukrainas robežas. Pērn īpaša uzmanība veltīta biznesa attīstībai Krievijas Tālajā Austrumu reģionā, Moldāvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Francijā.

Aizvadītajā finanšu gadā izveidots jauns virziens Duty-free jomā – internetveikals e-diplomatic.com, duty-free tirdzniecība diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Miesai, kas plašāku ievērību izpelnījies ar t-krekliem «Rīga», laidis klajā jaunu t-kreklu kolekciju «Mono», kas paredzēta galvenokārt eksportam, informē zīmola Miesai attīstītājs Jānis Barlo.

Patlaban krekli Mono tiek piedāvāti veikala Bang Bang produktu klāstā, un pirmā kreklu partija jau aizceļojusi uz Norvēģiju.

Tāpat ir sākta sadarbība arī ar uzņēmumu Uzvelc Kreklu, kas Mono kreklus piedāvās apdrukai saviem klientiem.

Miesai nākamgad iecerējuši pārdot 10 tūkstošus Mono kolekcijas kreklu, un lielāko daļu kreklu plānots eksportēt. Mono krekli tirgū tiks pozicionēti kā augstas kvalitātes Latvijas ražojums, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru