Nav noslēpums, ka daudzi restorānu nozarē strādājošie par šī biznesa nākotni ir ļoti pesimistiski. Piemēram, Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis 14. janvāra Dienas Biznesā ir paudis īsti hamletiskas noskaņas: «Domājot par nozares nākotni, šis gads būs izšķirošs – būt vai nebūt Latvijas restorāniem…»
Ja raugāmies no tradicionālā biznesa skatupunkta, tad tā tas arī ir - Latvijā iedzīvotāju skaits nav liels, turklāt tas turpina samazināties, pirktspēja lielākajai daļai cilvēku nav augsta, tūristu arī varētu būt vairāk, un piedevām arī tie lielākoties ir ceļotāji, kas rūpīgi skaita naudu.
Rezultātā biznesa modelim, kas piedāvā tradicionālos augstu izmaksu gourmet restorānus, nav iespējas plaši attīstīties, jo Latvijā niša šādam biznesam ir šaura un tajā vieta ir ierobežotam skaitam šādu restorānu.
Taču tas, kas notiek nozarē, nav nekas unikāls. Apģērbus, sporta preces un pat optiku cilvēki aizvien vairāk iegādājas nevis dārgajos veikalos, bet outletos. Tāda pat tendence vērojama alkoholisko dzērienu tirdzniecībā. Aviosatiksmē tradicionālās lidsabiedrības vismaz tuvākos maršrutos izkonkurē low-cost aviokompānijas. Veiksmes pamatā ir iespējami liela apgrozījuma nodrošināšana, kas ļauj saglabāt pievilcīgu cenu.
Pasaule mainās, un arī biznesam tas ir jāņem vērā un jāpielāgojas klientu vēlmēm, jo cilvēki par to vai citu biznesa modeli balso ar saviem maciņiem. Taču nav arī jāatklāj jauna Amerika, jo restorānu nozarē klientu vēlmes ir stabilas. Cilvēki joprojām vēlas labi paēst, baudīt labus dzērienus un saņemt labu servisu par pievilcīgu cenu. Ja uzņēmums spēj to nodrošināt, tad tā bizness būs dzīvotspējīgs un pelnošs.
Cilvēki nāk uz restorāniem, apmeklētāju skaits aug, taču viņi rūpīgi seko līdzi saviem izdevumiem.
Esmu pārliecināts, ka mūsu uzņēmuma piedāvātais jaunais koncepts ir viens no modeļiem, kas piesaistīs apmeklētājus jau vistuvākajā nākotnē. Proti, jaunais restorāns Atvērts piedāvās ēdienus un dzērienus par pašizmaksu, bet peļņu galvenokārt nodrošinās ieejas maksa. Turklāt jāuzsver, ka kvalitātes latiņa tiks turēta augstu – izmantosim labus produktus, arī liela daļa piegādātāju būs tā pati kas daudziem citiem vadošajiem restorāniem.
Uzskatu, ka Vecrīgas restorāniem nav jāorientējas tikai uz ārzemju tūristiem, bet ir jārada pieejams un vienlaikus kvalitatīvs piedāvājums arī rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem no visas Latvijas – gan cilvēkiem, kas plašākā lokā vēlas atzīmēt jubileju, gan tādiem, kas vienkārši vakarā grib atnākt šurp ar ģimeni. Papildus maltītēm par pašizmaksu mēs piedāvāsim arī bērnistabu (restorānos pagaidām tādas ir reti), labu mūziku un citas pievienotās vērtības.
Mana pārliecība, ka šāds restorāna modelis veiksmīgi strādās, balstās pieredzē, kas gadu gaitā uzkrāta, darbojoties šajā biznesā. Mēs redzam, ka izejošo čeku ar salīdzinoši nelielām summām uz vienu personu kļūst aizvien vairāk. Tas apliecina iepriekš teikto, ka cilvēki nāk uz restorāniem, apmeklētāju skaits aug, taču viņi rūpīgi seko līdzi saviem izdevumiem. Starp citu, arī Rīgas restorānu nedēļas panākumi parāda, ka cilvēki labprāt izmanto laba līmeņa piedāvājumu par pievilcīgu cenu.
Tā kā Eiropas valstīs šāda koncepta restorānu pagaidām nav, mūsu mērķis pēc tā aprobēšanas Latvijā ir iekarot arī vairāku Rietumeiropas lielo pilsētu tirgus, kur, ja tā var teikt, jau esam ielikuši kāju ar saviem cita koncepta restorāniem. Ne tikai Latvijā, bet arī vecajā Eiropā pastāvēs tas, kas spēs iet līdzi laikam.
