Bērnu apģērbu tirgū atradusi nišu ikdienai domātos trikotāžas izstrādājumos, SIA Hebe sāk eksperimentus ar skolas formām un pieaugušiem paredzētajām drēbēm

Dažos gados Hebe apģērbiem – SIA Hebe ražo trikotāžas drēbes bērniem, bet SIA Be Hebe tos pārdod – izdevies iegūt atpazīstamību vietējā tirgū un pat konkurēt ar līdzīgiem ārvalstu ražotājiem. Lai gan cenas ziņā šis produkts ir dārgāks nekā masu ražotāju, piemēram, H&M, Zara, Lindex izstrādājumi, vietējo mākslinieku veidotas apdrukas, īpašas atlaides, dalība tirdziņos un pop–up veikali dara savu. Kā saka uzņēmuma īpašniece un valdes locekle Inga Blumberga, īpašo akciju laikā cilvēki stāv garās rindās. Arī ikdienā, lai gan firmas veikals neatrodas pašā Rīgas centrā, ielā ar lielu cilvēku kustību, nav iespējams to slēgt ciet, lai koncentrētos tikai uz turpat blakus notiekošo ražošanas procesu. Uzņēmuma darinājumi nopērkami arī ārvalstīs, piemēram, Skandināvijā un Lielbritānijā, tomēr vietējais tirgus dominē. Uzņēmums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 startē kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Jau vairākas nedēļas Bērnu slimnīcas Ķirurģijas nodaļas pacienti uz operāciju dodas īpašās pidžamās, kas tapušas sadarbībā ar Latvijas bērnu apģērba zīmolu HEBE un pateicoties uzņēmuma Mikrotīkls ziedojumam, informē Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Ķirurģijas nodaļā katru gadu tiek operēti gandrīz 9000 mazāki un lielāki pacienti, kuriem līdz šim bija pieejamas baltas, vienkrāsainas operāciju pidžamas. Rūpējoties, lai bērni slimnīcā justos labi, būtiski pievērst uzmanību un uzlabot dažādas ar ārstniecību saistītas lietas, tāpēc pirms pusotra gada Bērnu slimnīcas fonds sāka īstenot ieceri par jaunām operāciju pidžamām, kas bērniem radītu prieku.

«Mums ir svarīgi, lai bērns HEBE radītajā apģērbā jūtas ērti, jo īpaši tādā dzīves situācijā, kad nākas doties uz operāciju zāli. Mazais prieks, ko var radīt mīļa pidžama, ir mazs solis uz bērna iedrošināšanu lielam, svarīgam darbam,» uzsver HEBE vadītāja Inga Blumberga.

Bērnu apģērbu zīmols Hebe no 2.jūlija līdz 4.jūlijam prezentēs pavasara/vasaras kolekciju Footprint vienā no nozares nozīmīgākajām izstādēm Playtime Paris.

2017. gada pavasara-vasaras kolekcijā Footprint, kas tirdzniecībā Latvijā būs pieejama no 2017. gada februāra, bērnu apģērba zīmols Hebe vērš uzmanību uz dažu dzīvnieku, iespējams, pēdējiem atstātajiem nospiedumiem. Tāpēc kolekcijas tērpus rotā reti sastopamu, apdraudētu vai izmirstošu dzīvnieku - pandu, degunradžu, ziloņu un tīģeru - apdrukas. Kolekciju papildina arī apģērbu līnija pieaugušajiem.

Hebe eksporta apjoms pēdējā gada laikā ievērojami audzis, vairākkārtīgi pārsniedzot plānoto. Zīmols savu produkciju pārdod Baltijas un Skandināvijas valstīs, Nīderlandē, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Krievijā, Kanādā, kā arī Austrālijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un drīzumā arī Japānā.

«Ātrās modes» solis vēl nekad nav bijis tik straujš! Diemžēl modes industrija joprojām ir otra lielākā pasaules piesārņojuma veicinātāja aiz naftas rūpniecības, tādējādi vēršot plašumā arī vispasaules nabadzību, sociālo nevienlīdzību un apkārtējās vides iznīcību. Mūždien mainīgās modes tendences un patērētāju iksezonas «pērc–uzvelc–izmet» attieksme liek «ātrās modes» mašinērijai skriet uz priekšu vēl negausīgāk. Izdabājot attīstīto rietumvalstu modes zīmolu un patērētāju nepieciešamībām un iegribām, masveida ražošanā vēl aizvien tiek nodarbinātas tieši Āzijas attīstības valstis.

Tūkstošiem legālu un nelegālu rūpnīcu jeb tā saukto «svetšopu» nodarbina maznodrošinātu, niecīgi apmaksātu un pārslogotu darbaspēku, un vairākumā gadījumu pārkāpj cilvēktiesības. Nemaz nerunājot par tekstila atkritumu un pārprodukcijas pārstrādes politikas neesamību! Beigu beigās šie atkritumi tiek sadedzināti vai atstāti izgāztuvēs, kur tie veicina pasaules ekoloģisko postažu. Savukārt patērētāji nemaz neapzinās, cik milzīga ir pārprodukcija – pilnīgi jauni apģērba gabali, kas ne reizi netiks uzvilkti vai pat uzmērīti. Realitāte ir skaudra – Lielbritānijas pircēji ik gadu iegādājas 2,15 miljonus tonnu jauna apģērba. Tikmēr ASV patērētāji katru gadu izmet 10 miljonus tonnu apģērba!

Jaunā «STOCKMANN» grupas biznesa stratēģija, kura tika ieviesta 2016. un 2017.gadā, uzrādījusi sekmīgu rezultātu – 2018.gadā SIA «STOCKMANN» peļņa veidojusi 1,27 miljonus eiro.

Kā norāda uzņēmumā, iegūtie rezultāti uzrāda, ka tiek realizēts konkurētspējīgs biznesa modelis. Arī 2019.gadā plānots īstenot izvēlēto stratēģiju.

«STOCKMANN» Baltijas noliktavas procesu pārcelšana uz jauno distribūcijas centru Somijā 2017.gada beigās, kā arī koncesijas biznesa modeļa uzsākšana 2018.gada sākumā ir bijuši nepieciešamie biznesa stratēģijas soļi, kas 2018.gada rezultātos uzrāda SIA «STOCKMANN» kopējā neto apgrozījuma samazinājumu par 13,9%, bet ļauj strādāt ar lielāku peļņu, koncentrējoties uz pamatdarbības attīstību.

Kā teic Dace Goldmane, universālveikala «STOCKMANN» direktore Latvijā: «Gan pieredze, ko esam guvuši Latvijā darbojoties jau vairāk nekā 15 gadu garumā, gan jaunās stratēģijas realizēšana apliecinājusi, ka veiksmīga biznesa īstenošanā vienlīdz svarīgi ir kā ilgtspējīgi risinājumi, tā progresīvas inovācijas. 2018.gadā turpinājām attīstīt četrus galvenos darbības segmentus – modi, kosmētiku, mājas preces un pārtiku. Tāpat ieviesām jaunus digitālos risinājumus darbības efektivizācijai, kā arī īstenojam veiksmīgu sadarbību ar universālveikala nomniekiem. 2018.gadā arī investējām vides aizsardzības pasākumos un sadarbojāmies ar Pasaules Dabas fondu.»

Atklāta pieteikšanās grantu programmai «Atspēriens» - šogad konkursam ir būtiski palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 eiro, kopumā tiks atbalstītas 3 inovatīvas idejas.

Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu «Atspēriens«, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti.

Kopš 2009. gada «Atspērienam» pieteikušies vairāk nekā 1700 dalībnieki, no kuriem 160 saņēmuši atbalstu. To vidū ir tādi populāri uzņēmumi kā dekoratīvo gaismas burtu ražotāji SIA «Piku», bērnu apģērbu ražotājs SIA HEBE, Latvijā izstrādātas audio sistēmas ražotāji SIA Certes Technologies, elektrisko skrejriteņu noma «ATOM» un citi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Rīgā ir noslēdzies starptautisks bērnu modes un stila festivāls L'OFFICIEL Winter Fairytale 2016, kas tika organizēts no vadošā bērnu modes žurnāla L’Officiel Newsletter Kids kopā ar pasākumu organizēšanas aģentūras starpniecību Shiko.

Festivāla ietvaros notika skaistu un stilīgu pasākumu sērija, savukārt festivāla noslēgumā krasainajā defilē piedalījās vairāk nekā 100 bērni no Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas modeļu aģentūrām.

Jaunās modeles no modeļu aģentūras SV Models (Latvija), Star Kids (Igaunija), Little Steps (Krievija) un Fashion Kids (Baltkrievija) demonstrēja apģērbu kolekcijas no populāriem pasaules zīmoliem: Lesy (Itālija), Dolce&Gabbana (Itālija), Monnalisa (Itālija), Fun&Fun (Itālija), Silvian Heach (Itālija), Guess Jeans (ASV), kā arī tādus Latvijas zīmolus kā Hebe, Peekaboo, Linden Leaf, un Petra, kā arī Billie Blush (Francija) un Lindex (Zviedrija).