“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa,” uzskata lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.
Viņš ir pierādījums tam, ka, gudri saimniekojot, var arī labi nopelnīt, un, kā pats atzīst, tad pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir pieredze un zināšanas. Tiesa, lai veiksmīgi darbotos, ir jāpārvar arī dažādi šķēršļi.
Fragments no intervijas
Jūsu saimniecības peļņa pērn būtiski pieaugusi un pārsniegusi divus miljonus eiro. Kas sekmēja labos rezultātus?
Varētu jau visu ko samānīties, bet īstenībā nekas tāds pārdabisks tur nebija. Tā ir viena daļa no iepriekšējā gada peļņas. Mums kā lauksaimniekiem apgrozījums pa mēnešiem ļoti atšķiras. Kad pārdodam savu ražu, tas ir liels. Šajā gadījumā vēl iepriekšējā gada lielākā daļa no produkcijas tika pārdota pagājušajā gadā. Tāpēc arī uz papīra parādījās liela peļņa. Patiesībā tā bija mazāka. Covid-19 laiks daudziem uzņēmējiem bija cīņa par izdzīvošanu.
Kā jūs raksturotu šo periodu?
Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji izjuta cenu kāpumu pilnīgi visam. To izjūtam arī tagad. Biržā mūsu produkcijai – rapsim, graudiem, visam citam, ko audzējam – cenas uzkāpa un ļoti ievērojami. Daļēji arī tādēļ būtiski palielinājās ieņēmumi. Tomēr ieguldījumi nākamā gada ražā arī ir ļoti būtiski palielinājušies. Kādu bišķīti nopelnījām, bet mums trīs reizes vairāk jāiegulda nākamajā ražā. Piemēram, minerālmēsli pagājušajā gadā maksāja 200 eiro, tagad tie jāpērk par 800–900 eiro. Mums izdevās ražu ilgāk saglabāt. Grūtāk ir tiem lauksaimniekiem, kuri savu ražu uzreiz novāca un pārdeva. Viņi neguva to cenu, piemēram, graudiem, kas bija šajā kāpumā. Tagad ieguldījumi ir daudz dārgāki – degviela, mēslojums, pilnīgi viss. Tā ka es nākamgad peļņu paredzu ievērojami mazāku.
Kur ieguldāt nopelnīto?
Galvenokārt turpat augkopībā. Ļoti daudz plānots ieguldīt arī siltumnīcu attīstībā. Ar biogāzes ražošanu esam aizgājuši prom no obligātā iepirkuma. Mums ir noslēgts pastāvīgs līgums par elektroenerģijas iepirkšanu. Cenai svārstoties, mēs nedaudz svārstāmies līdzi ar jaudu, un siltuma, ko atdodam savām siltumnīcām, tuvākajā laikā varētu sākt pietrūkt. Tādēļ ļoti ievērojami līdzekļi jāiegulda konkrēti apkures pilnveidošanā. Tur plānots šogad ieguldīt tuvu pie miljona eiro. Arī augkopībā tie būs 600-700 tūkstoši eiro. Piemēram, ir vajadzīgs jauns graudu kombains, jauni traktori un cita tehnika.
Visu rakstu lasiet 23.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!