Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Ārkārtas situācijas izsludināšana galvaspilsētā atkritumu apsaimniekošanas jomā ir nepieciešama, ņemot vērā, ka visi iedzīvotāji līdz 15.septembrim nepagūs parakstīt jaunos līgumus, izriet no Rīgas mēra Oļega Burova (GKR) trešdien sacītā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

«Ja tādas nebūs, mēs varam sākt sarunu procedūru, parakstīt līgumu, pieņemt lēmumu par saistošajiem noteikumiem, bet mēs nevaram nodrošināt to, ka 15.septembrī pakalpojuma sniedzējs sāks izvest atkritumus bez līguma,» sacīja Burovs.

Ja valdība nepieņems lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, Rīgas pašvaldība, visticamāk, pieņems lēmumu sākt sarunu procedūru un parakstīt līgumu, nodrošinot to, ka atkritumus sāks izvest svētdien, turpināja Rīgas mērs. «Bet mēs varam sagaidīt strīdus par to, ka vēlāk kāds kādam piestādīs rēķinus,» pauda Burovs.

«Ja tagad es sapratīšu, ka valdības sēde būs vakarā, tās nebūs vispār vai būs negatīvs lēmums, mēs rīkosimies paši. Mēs esam pirmskrīzes situācijā, mums nevar būt dienas bez atkritumu izvešanas,» sacīja mērs.

Rīgas dome pašreizējiem galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotājiem piedāvājusi turpināt darbu arī pēc līguma termiņa izbeigšanās, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka atbildes no uzrunātajiem četriem operatoriem tiek gaidītas šorīt. Domes priekšsēdētājs gan pauda bažas par to, ka divi mazie operatori, kas apsaimnieko aptuveni 12% no galvaspilsētas atkritumiem, varētu nebūt gatavi turpināt darbu arī pēc līguma beigām.

«12% [no Rīgas atkritumu apjoma] ir Daugavpils pilsēta. Tas arī Rīgai ir liels apjoms. Viņi jau stāsta, ka ir pārdevuši savu tehniku,» atsaucoties uz SIA «Pilsētvides serviss» pārstāvja stāstīto, «Rīta panorāmā» klāstīja Burovs, piebilstot, ka otrs no mazajiem operatoriem - SIA «Lautus» - nemaz nebija deleģējis savu pārstāvi uz tikšanos.

Rīgas mērs uzsvēra, ka esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji būtu gatavi turpināt pakalpojumu sniegšanu tad, ja tiktu izsludināta sarunu procedūra un noslēgts jauns līgums par jauniem izcenojumiem. Pašvaldība to varot nodrošināt dažu dienu laikā, taču problēma tajā, ka iedzīvotāji nespēs noslēgt jaunus atkritumu apsaimniekošanas līgumus. Tad, ja galvaspilsētā tiktu izsludināta ārkārtas situācija, tā kalpotu par tiesisku pamatu, lai iedzīvotājiem ļautu līgumus noslēgt arī vēlāk - jau pēc pakalpojuma saņemšanas, skaidroja Burovs.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

Ņemot vērā, ka pašvaldībā ir pieņemts lēmums par izsoles atcelšanu, "Sirin Development" cer, ka pēc iespējas ātrāk tiks sākts arī par zemi samaksātās naudas - 5,7 miljonu eiro - atgriešanas process.

Kuzavs informēja, ka detalizēti tiks aprēķināti arī radītie zaudējumi, jo pēc zemes iegādes "Sirin Development" visu laiku maksāja zemes nodokli un procentus bankām, kas aizdeva naudu zemes iegādei, kā arī bijuši citi izdevumi. Kolīdz "Sirin Development" saņems oficiālu paziņojumu par izsoles atcelšanu, uzņēmums pieprasīs atlīdzināt arī radušos zaudējumus.

"Mēs respektējam institūciju lēmumus un tos ievērosim. Tomēr ar nožēlu jākonstatē, ka Latvijas institūciju nesaskaņas grauj gan Rīgas, gan visas valsts tēlu, kļūstot par šķērsli ārvalstu investīciju piesaistei, jaunu darba vietu radīšanai un budžeta ieņēmumu palielināšanai. Vēl jo vairāk, tas notiek brīdī, kad ārvalstu investori jau tā ir ļoti piesardzīgi un izvairīgi investēt Baltijas valstīs," pauda Kuzavs.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Rīgas dome apstiprinājusi vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem - Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam.

Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.