Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Šodien valdībā iepazīstinot ministrus ar Valsts kancelejas (VK) audita ziņojumu, VK direktors Mārtiņš Krieviņš rosināja likvidēt paša kādreiz vadīto Pārresoru koordinācijas centru (PKC).

Krieviņš ministriem skaidroja, ka PKC izveidošana bija iepriekšējās Valsts kancelejas direktores darbības sekas, atsakoties no tām funkcijām un uzdevumiem, kas laikā no 2000.līdz 2010.gadam nodrošināja iestādes starptautisko atpazīstamību.

Pēc viņa domām, īstermiņā būtu nepieciešams pārcelt atpakaļ uz Valsts kanceleju trīs funkcijas ar visiem resursiem, kas savulaik tika nodotas PKC papildus sākotnējam funkciju sadalījumam - valdības rīcības plāna sagatavošana un tā izpildes kontrole, Ministru prezidenta un viņa biroja ikdienas uzdevumu izpilde, kā arī atbalsts dažādu Ministru prezidenta vadītu padomju darbības uzraudzībā. Tieši kanceleja var nodrošināt labāku un precīzāku uzskaiti, teica Krieviņš.

No 2023.gada 1.marta plānots likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru (PKC), pievienojot to Valsts kancelejai (VK), lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, paredz VK sagatavotais rīkojuma projekts.

Kā norāda VK, izvērtējot iestāžu funkcijas, secināms, ka tās ir līdzīgas un saistītas, tāpēc ir jāskata, kā padarīt efektīvāku minēto funkciju veikšanu valstī kopumā, apvienojot resursus un esošās iestrādes vienā iestādē, tādējādi arī samazinot valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinot valdības centru.

Ņemot vērā VK radniecīgo funkciju veikšanu, PKC esot pievienojams Valsts kancelejai. Iecerēts, ka tādējādi tiks stiprināts valdības centrs, lai tas spētu sniegt efektīvu atbalstu Ministru prezidentam lēmumu pieņemšanā, nodrošināt Ministru kabineta nosprausto mērķu sasniegšanu un vienlaikus nodrošināt starpresoru darba koordināciju, modernu stratēģisko plānošanu, valsts pārvaldē nozīmīgu reformu ieviešanu un to īstenošanas uzraudzību.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem", informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

"Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis PKC veikt neatkarīgu novērtējumu," teikts Kariņa paziņojumā, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz LVM valdes locekļu amatiem.

PKC arī uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par nesen amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt nesen valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Ministru kabinets šodien, 3. aprīlī atbalstīja ierosinājumu (apstiprinot informatīvo ziņojumu) noteikt nozarei atbilstošu valsts kapitāla atdevi katrai valsts kapitālsabiedrībai, kā arī turpmāk uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģijās iekļaut plānotos pētniecības un attīstības , projektus, informē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne pamato izmaiņas: «Valdības lēmums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībai jāapzinās izvirzāmie kapitāla atdeves mērķi, kā arī pētniecības un attīstības nozīme ilgtspējīgai attīstībai, tādēļ šādi plāni jāatspoguļo arī vidēja termiņa darbības stratēģijā. Ņemot vērā plānoto ieguldījumu apjomu un ietekmi, stratēģija jāpapildina gan ar attiecīgiem nefinanšu mērķiem, gan informāciju par pētniecības un attīstības projektu termiņiem, iespējamiem riskiem vai zaudējumiem un salīdzinošiem datiem par šāda veida investīcijām citos nozares uzņēmumos (vietējos vai ārvalstu).»

Atbilstoši Ministru kabineta sēdē lemtajam, PKC papildinās esošās vadlīnijas par valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi ar informatīvajā ziņojumā minētās metodikas izmantošanas pieeju un tās skaidrojumiem kapitāla atdeves mērķu noteikšanai, kā arī nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām iekļaut stratēģijās skaidrojumu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, plānojot ieguldījumu apjomus, kā arī nosakot nefinanšu mērķus.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Par iespēju nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem; šobrīd bankas nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus – tikai viena izdod attiecīgu karti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai valstij, pašvaldībām un pārvadātājiem būtu pilnīgāka aina par pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bāreņiem un politiski represētajiem paredzēto līdzekļu vai dažādu pašvaldības piešķirto atlaižu izlietojumu, liela loma paredzēta bezskaidas naudas pakalpojumiem, kas fiksē katru gadījumu, kur un cik bieži nauda tiek izmantota. Bezkontakta maksājumu karšu izmantošanas iespēju sabiedriskajā transportā paredz martā pieņemtie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Līdz šim šajā jomā vērojamas diezgan lielas kaislības, un lielākoties bankas vēl nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus. No vienas puses tas ir saprotams, jo tās ir noteiktas izmaksas un nav pārliecības par investīciju atpelnīšanās laiku, no otras puses – tas varētu dot pienesumu kopējā klientu skaitā, tādējādi atņemot konkurentiem klientus, kuri ikdienā izmantotu konkrētās bankas pakalpojumus. Šobrīd šādu karti izdod tikai viena banka, lai gan šajā virzienā darbojas arī citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi.

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Pēc pirmās sarunas ar personālatlases kompāniju, kas uzrunā iespējamos kandidātus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aina nav īpaši iedvesmojoša, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Daļa uzrunāto kandidātu norādot, ka nevēlas saņemt publisku nosodījumu, kā arī nevēlas, lai viņu ģimenes un radinieki ciestu no pārlieku lielas publicitātes.

Krieviņš uzskata, ka ir sasniegta zināma «kritiska robeža», kad visas neizdarības tiek noveltas tikai uz ierēdniecību. Ir nepieciešams ļoti aktīvi stāstīt, ko valsts pārvalde dara, jārunā par klientu apkalpošanu un jāveic citi pasākumi, lai šo situāciju labotu, uzsvēra Krieviņš.

Valsts kanceleja 6.septembrī izsludināja otro atklāto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pieteikties konkursā var līdz 7.oktobrim.

Lai nodrošinātu sekmīgu atlases procesu, Valsts kanceleja piesaistījusi personālatlases kompāniju SIA Eiro personāls.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija šodien pēc pirmās sēdes lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus, šodien preses konferences laikā žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš klāstīja, ka komisija vērtēja 19 kandidātu atbilstību noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to pieņēma lēmumu uz nākamo konkursa kārtu virzīt astoņus pretendentus. Mutvārdu intervijas ar šiem cilvēkiem norisināsies jau tuvākajā laikā.

Krieviņš norādīja, ka 11 noraidītie kandidāti nebija vai nu iesnieguši visus prasītos dokumentus, vai arī neatbilda pēc izglītības parametriem. Tāpat noraidīto vidū ir tie, kuriem nebija pieredzes, vadot vismaz 40 cilvēkus lielu kolektīvu.

Valsts kancelejas direktora ieskatā starp astoņiem izvēlētajiem pretendentiem ir arī ļoti spēcīgi kandidāti, kā arī izteikti līderi. Pārsvarā šie kandidāti ir privātā biznesa pārstāvji, kuriem ir liela iepriekšējā pieredze.

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Patlaban nosaukt valsts pārvaldē atlaižamo darbinieku skaitu būtu populistiski, šodien pēc iecelšanas Valsts kancelejas direktora amatā žurnālistiem sacīja Jānis Citskovskis.

Jaunais Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka viņa prioritārais uzdevums būs valsts pārvaldes reforma. Šis uzdevums arī kalpojis kā iemesls, kas motivējis atsaukties Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) piedāvājumam vadīt Valsts kanceleju.

Lēmums ieņemt amatu nebija viegls un termiņš, lai par to izlemtu, tiešām bija īss, bet es saskatīju iespēju savā karjeras attīstībā, turklāt paveikt valsts pārvaldē to, par ko pats iepriekš esmu domājis un runājis. Es saredzu iespēju, ka varēšu būt valsts pārvaldes reformu virzītājs, norādīja jaunieceltais Valsts kancelejas direktors.

Citskovskim neesot bažu par to, ka viņš nevarētu sastrādāties ar premjeru, jo pēc sarunas ar Kučinski abi secinājuši, ka viņiem ir līdzīgs redzējums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Apzinoties, ka augstākā līmeņa vadītājus būs grūti piesaistīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, ir cerība piesaistīt otrā līmeņa vadītājus no privātā biznesa.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka nav pārliecināts par valsts pārvaldes pārstāvju ieinteresētību kandidēt uz šo amatu, ņemot vērā vēsturi ar iepriekšējo kandidāti - Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu.

Vaicāts par personālatlases kompāniju piesaisti VID ģenerāldirektora amata meklēšanā, viņš norādīja, ka daļa šo personālatlases kompāniju jau ir skaidri pateikušas, ka neredz jēgu startēt konkursā par tiesībām uzņemties šos pienākumus, jo apzinās, ka nepierunās augsta līmeņa vadītājus, zinot, kāds ir piedāvātais atalgojums.

«Cilvēki nelauž krēslus, lai nokļūtu ērtajā postenī. Konkurences nav, un tas ir visbiedējošākais,» noteica Krieviņš.

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Ar augstu varbūtību rudenī gaidāms saslimstības ar Covid-19 ievērojams pieaugums, kura ierobežošanai valdībai būs jāsper nopietni soļi, šodien Covid-19 pandēmijai veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē prognozēja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.

Pašlaik situācija ar saslimstību ir relatīvi laba, bet Latvijā jārēķinās ar to, ka prognozes par rudeni "nav rožainas", norādīja amatpersona.

Valdība 6.jūlijā ir vienojusies par scenāriju rudenim, ka labāk ir rīkoties izlēmīgi un pieņemt stingrus pasākumus uz īsāku laiku, skaidroja PKC vadītāja vietnieks. Savukārt pretēja jeb pakāpeniska pieeja noved pie tā, ka saslimstība nekrītas un sabiedrībai ilgi jāsadzīvo ar ierobežojumiem, norādīja Vesperis.

Vesperis valdības sēdēs ir vadošais ziņotājs par akadēmiskās ekspertu grupas viedokli rīcībai Covid-19 pandēmijā. Arī šodien komisijas sēdē viņš skaidroja ekspertu grupas lomu.

PKC vadītāja vietnieks norādīja, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām eksperti netika uzklausīti jautājumā par tirdzniecības vietu atvēršanu, kas profesionāļu grupas redzējumā notika par strauju un veicināja saslimstības pieaugumu aprīlī un maija sākumā.

Valsts civildienesta reformu vīzija var apmigloties līdz ar Mārtiņa Krieviņa aiziešanu no Valsts kancelejas direktora amata

Varbūt paša rosinātā reforma Valsts kanceleju skārusi pašu pirmo, jo, neskatoties uz Krieviņa profesionālajām dotībām, daudziem varētu būt grūti atbildēt uz ļoti konkrētu jautājumu – kādas īsti ir (bija un būs) šīs iestādes funkcijas un cik pamatots tās 5,237 milj. eiro lielais budžets?

Klusuciešana par notikuma apstākļiem gan no jau no bijušā darba ņēmēja, gan tiešā darba devēja puses liek domāt par darba attiecību pārtraukšanas savādajiem apstākļiem. Acīmredzot, kāda no iesaistītajām pusēm ir rīkojies ļoti impulsīvi. Izskanējuši vien daži minējumi par to, ka premjera vaigs «jau ilgstoši nav bijis apmierināts ar Krieviņa darbu». Diemžēl premjers ir izvēlējies taktiku šo krīzi pārvarēt, iebāžot galvu smiltīs un neskaidrojot, kas tieši izraisījis premjera tik auglīgas dusmas, kas spēja nosvilināt darba attiecību tiltu ar valsts augstāko ierēdni. Nesaprašanās abu kungu starpā gan esot gruzdējušas jau iepriekš, un iemeslu jau netrūka, piemēram, KNAB priekšnieka neauglīgie meklējumi. Zīmīgi, ka pēc nedēļas beigsies pieteikumu pieņemšana jaunajā konkursā uz KNAB vadītāja amatu. Arī VID ģenerāldirektora konkurss nebija personāla atlases paraugstunda, bet pēc Maksātnespējas administrācijas vadītāja lūkoja pat trīs kārtās.