Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu cēlusi apsūdzības trīs personām.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukcijas un restaurācijas jeb Rīgas pils būvniecības otrās kārtas metu konkursa uzvarētāju kļuvis arhitektūras biroju MARK arhitekti un Sudraba arhitektūra piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.

Arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš (Sudraba arhitektūra) uzsver, ka Rīgas pils kastelai ir ļoti bagāta vēsture, kas labi saglabājusies, tāpēc katram pārveidojumam jātiek rūpīgi izsvērtam. Vienlaikus muzejs prasa labas, pielāgojamas ekspozīciju telpas, kas atbilst mūsdienu apmeklētāju vajadzībām. Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.