Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, kura būvdarbus 2024. gadā uzsāka atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy. Pērnā gada nogalē uzņēmums noslēdzis veiksmīgu darījumu, nododot pusi Tārgales parka īpašumtiesību savam ilggadējam sadarbības partnerim - Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension.

European Energy jau vairākus gadus sadarbojas ar Sampension atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā, veiksmīgi attīstot saules un vēja parkus. Sadarbība ietver Sampension starptautisko ieguldījumu pārvaldību vēja enerģijas parkos, kā arī ieguldījumus zemes iegādē enerģijas parku attīstībai Dānijā, Zviedrijā un tagad arī Latvijā.

Thorvald Spanggaard, European Energy izpilddirektors un projektu attīstības vadītājs: “Esam gandarīti sadarboties ar Sampension, lai izveidotu Latvijā lielāko saules enerģijas parku. Šis solis ir mūsu partnerības turpinājums, un mēs ar prieku gaidām iespēju kopīgi ar Sampension veicināt atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā.”

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Runājot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Grozījumi ir veidoti visām iesaistītajām pusēm aktīvi diskutējot un vienojoties par kompromisu, kas, risinot tīkla jaudas pieejamības jautājumus, nodrošinātu straujāku atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu. Klimata un enerģijas ministrijas uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi nodrošina taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus, respektē uzņēmumu atšķirīgās līdzšinējās pieejas un projektu attīstības fāzes, ļaujot gan pārejas periodā atteikties no rezervētajām jaudām, gan pielāgot nākamo projektu attīstīšanas stratēģijas. Tomēr jāatzīst, ka panāktais kompromiss joprojām ir trausls, tādēļ ir svarīgi saglabāt un nesamazināt hibridizācijas procesiem nepieciešamos minimālos laika termiņus. Šobrīd darbs ar grozījumiem ļauj Saeimas deputātiem dziļi izprast tiesiskā regulējuma nozīmi nozares attīstībā. To mērķis ir sniegt skaidrību visām iesaistītajām pusēm par tālāk veicamajiem soļiem projektu ieviešanas procesā. Turklāt šie grozījumi sasaucas arī ar nesenajām Valsts kontroles rekomendācijām samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Ja viena no izteiktākajām 2023. gada iezīmēm bija energoresursu cenu krīze, tai skaitā elektroenerģijas tirgus cenas rekordi, tad 2024. gadā varējām novērot energoresursu cenu stabilizēšanos, kas spēlē lielu lomu ekonomikas augšupejā. AS "Sadales tīkls" šogad esam turpinājuši ieguldījumus infrastruktūrā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, un šos darbus turpināsim arī 2025. gadā.

Skatoties uz energoapgādes nozari kopumā, kā būtiski uzdevumi arī nākamgad saglabāsies sabalansēta valsts kopējā energoresursu portfeļa veidošana un ražošanas un patēriņa jaudu salāgošana, paturot prātā, ka saules enerģija ir sezonāla un nenodrošinās elektrību visa gada garumā vai naktīs, tāpēc portfelī "vieta jāparedz" arī citu, mazāk svārstīgu enerģijas resursu attīstībai.

Jau novembrī kopējā sadales sistēmai pieslēgto saules paneļu (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) ražošanas jauda sasniedza 600 megavatus (MW) – šādu rezultātu 2024. gada sākumā prognozējām vien gada beigās. 2024. gada nogalē kopējā saules ģenerācijas jauda jau sasniegusi 660 MW. Saules ģenerācijas jauda Latvijā turpinās pieaugt arī nākamgad – prognozējam, ka sadales sistēmā 2025. gada izskaņā tā varētu sasniegt 900 MW (t. sk. hibrīdās elektrostacijas vai mikroģeneratori ar akumulācijas risinājumiem). Prognoze izteikta, ņemot vērā pieteiktos projektus un to attīstības statusus. Tas ir vairāk nekā vasaras sezonā mums ir nepieciešams patēriņa nodrošināšanai, vismaz skatoties uz šā brīža datiem. Labā ziņa – tas nozīmēs zemas vai pat negatīvas elektroenerģijas cenas saulainos laikapstākļos. Savukārt izaicinājums būs – kur likt saules saražotās elektroenerģijas pārpalikumus.

Igaunijas atjaunīgās enerģijas grupa "Enefit Green" meklēs iespējas aiziet no Somijas tirgus un koncentrēsies uz darbību Baltijas valstīs un Polijā.

Izvērtējot situāciju galvenajos tirgos, uzņēmuma tuvākās attīstības portfeļa un esošā darbības portfeļa atbilstību pašreizējā tirgus situācijā, kā arī finansējuma iespējas, "Enefit Green" vadība nolēmusi meklēt iespējas aiziet no Somijas tirgus un pārdot dažus nestratēģiskus attīstības projektus, ja būs pieejami atbilstoši piedāvājumi.

Turpmākajā "Enefit Green" attīstībā uzņēmuma valde vēlas koncentrēties uz lielākiem vēja un hibrīda parku projektiem tās galvenajos tirgos Baltijā un Polijā, uzņēmums paziņoja Tallinas biržai.

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Juhans Aguraiuja sacīja, ka pašreizējā tirgus situācijā katram ražošanas apjoma megavatam jārada maksimāla vērtība.

Citadele piešķīrusi 3 585 000 eiro aizdevumu Lietuvas investīciju grupas uzņēmumiem trīs saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 9,56 MWp būvniecībai Talsu un Siguldas novados.

Finansējums piešķirts Eiropas Investīciju bankas atjaunojamo energoresursu programmas ietvaros, kā arī izmantojot Altum garantiju no Eiropas fondu resursiem.

Elektrostacijas vairāk nekā 17 ha platībā tiks būvētas Talsu novada Upeslejās un Ievkalnos, kā arī Siguldas novada Vecļugās. Plānots, ka spēkstacijas ar kopskaitā 13 650 saules paneļiem gada laikā saražos aptuveni 11 545 MWh. Pēc aprēķiniem tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju aptuveni 2900 mājsaimniecībām gadā un ietaupītu ap 4620 tonnas CO2. Būvniecības darbi spēkstacijās jau ir uzsākti, un plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijā tiks nodotas šī gada otrajā ceturksnī.

“Kopā ar profesionālo Citadeles komandu varam īstenot šo projektu ātri un gludi. Viņu pieredze un padziļinātās zināšanas atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī uz sadarbību vērstā pieeja ļāva ļoti viegli vienoties par finansējuma nosacījumiem. Esam gandarīti, ka šie projekti būs vēl viens solis uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā Latvijā, kas ir viena no līderiem atjaunojamo energoresursu jomā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā,” saka investīciju kompānijas LV PV direktors Domas Kačinskas.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital, investējot 20 miljonus eiro, Rīgā, Ulbrokas ielā ir pabeigusi biznesa centra Versum ēku izbūvi.

Nākamais solis ir jauna saules enerģijas parka izbūve, ko plānots pabeigt aprīlī. Tas Versum ļaus kļūt par pirmo enerģijas ziņā neatkarīgo biznesa centru Rīgā, kas saulainā laikā pilnībā spēj sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģiju.

Versum biznesa centru kopumā veido trīs ēkas, kas vienuviet piedāvā biroju, izstāžu zāļu un noliktavu telpas. Tostarp pirmo divu Versum ēku būvniecība tika pabeigta pagājušā gada vasarā un to kopējā platība ir 8000 kvadrātmetru. Savukārt otrās kārtas ietvaros tikko pabeigtās trešās ēkas biznesa telpu platība sasniedz 3700 kvadrātmetrus.

Estmak Capital izpilddirektore Tatjana Arhipova: “Papildus vides ieguvumiem, jaunais saules enerģijas parks ļaus samazināt ikmēneša komunālo pakalpojumu izmaksas īrniekiem. Saules parka kopējā platība būs 1420 kvadrātmetri, kas ir aptuveni trīsarpus basketbola laukumi. Tā kopējā jauda būs 320 kW, kas ir pielīdzināma aptuveni 50 mājsaimniecību enerģijas patēriņam. Tā kā saules gaismas maksimuma stundās parks saražos vairāk enerģijas, nekā komplekss patērē, viedo akumulatoru sistēma uzkrās enerģijas pārpalikumu vēlākai izmantošanai”.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

"Vindr Latvia" ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. "Vindr" šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.

Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.

Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat "Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.

2024. gadā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Eiropas tirgos bija zemākas nekā gadu iepriekš, kas ietekmēja arī Latvenergo koncerna finanšu rezultātus, kopumā samazinot ieņēmumus no enerģijas pārdošanas, informē uzņēmums.

2024. gadā koncerna ieņēmumi ir 1 704,0 miljoni EUR, kas ir par 16 % mazāk nekā gadu iepriekš. Latvenergo koncerna EBITDA samazinājusies par 2 % un ir 588,9 miljoni EUR, bet peļņa ir par 21 % mazāka nekā pirms gada – 276,8 miljoni EUR.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads. Šobrīd mērķtiecīgi tiek attīstīts trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfelis, esošo hidroenerģijas izmantošanu papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu EUR, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No kopējām koncerna investīcijām 345 miljoni EUR ieguldīti tieši jaunajos AER elektroenerģijas ražotņu projektos visā Baltijā. Jaunas jaudas stiprina valsts drošību un konkurētspēju, un Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs "Vindr" plāno investēt divus miljonus eiro saules enerģijas parka izveidē pie Līvāniem, informē "Vindr" pārstāvji.

Saules parka attīstītājs ir saņēmis būvatļauju un atļauju veidot pieslēgumu AS "Sadales tīkls" elektrotīklam. Plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti līdz rudenim un elektrības ražošana sāksies šā gada otrajā pusē.

Topošā saules parka jaudas kapacitāte būs 4,3 megavatstundas (MWh).

"Vindr" vadītāja Latvijā Baiba Zauere norāda, ka paralēli šim saules parkam uzņēmums turpina darbu arī pie vairākiem vēja parkiem dažādās Latvijas vietās.

"Vindr" ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs, kas īsteno 72 saules un vēja enerģijas projektus četrās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā "Vindr" attīsta vēja un saules enerģijas parkus ar 1,2 GW kopējo kapacitāti.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables" ieguldījis 270 000 eiro Latvijas reģionu kopienu attīstības projektos, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums īsteno atbalsta programmu vietējām kopienām, kas atrodas "Ignitis Renewables" topošo saules un vēja enerģijas parku tuvumā. Kopš 2024.gada atbalsta programma tiek īstenota arī Latvijā.

"Ignitis Renewables" Latvijā atbalsta astoņus projektus Bauskas, Kuldīgas un Saldus novados.

Kompānijas atbalsta programmas finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā nozīmīgiem vietējo kopienu projektiem dažādās jomās, kas veicina ekonomisko un sociālo labklājību, stiprina sporta un kultūras daudzveidību, kā arī atbalsta vides aizsardzības, ekoloģijas un ilgtspējas risinājumus reģionā.

Bauskas novadā "Ignitis Renewables" finansējumu projekta realizācijai piešķirs trīs projektiem labklājības un aktīva dzīvesveida atbalstam. Tostarp "Fizisko aktivitāšu fondam" videi draudzīgu fizisko aktivitāšu veicināšanai un popularizēšanai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju izglītošanu, veselības stiprināšanu un socializēšanos.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

Uzsākti būvlaukuma sagatavošanas darbi Ventspilī, Saules ielā 122, kur līdz 2026.gada vasarai tiks uzbūvētas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ar 60 īres dzīvokļiem, informē PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

Pašlaik zemesgabalā Saules ielā 122 norit zemes priekšizpētes darbi. Ir noņemta augsnes kārta, lai veiktu grunts izpēti. Tuvākajā laikā tiks ieurbti četri testa pāļi. Vienlaikus ar būvlaukuma sagatavošanas darbiem teritorijā tiek veikta arheoloģiskās uzraudzības darbi, ko nodrošina pašvaldības iestāde "Ventspils muzejs".

Paralēli zemes priekšizpētes darbiem turpinās būvprojekta saskaņošana, tiek veikta būvprojekta ekspertīze. Būvdarbus objektā ir plānots uzsākt šajā pavasarī - martā beigās vai aprīļa sākumā. Ar projektētāju un būvnieku SIA "Pillar Contractor" noslēgtais līgums paredz, ka abas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Saules ielā 122 tiks uzbūvētas līdz 2026.gada vasarai.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – A/S “European Energy ”, SIA “Eolus”, SIA “EWE Neue Energien”, SIA Enery” un AS “Latvenergo” – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Par izstāšanos no VEA uzņēmumi nolēmuši pēc ilgstošiem centieniem mainīt VEA nedemokrātisko un necaurspīdīgo pārvaldi, kas nav savienojama ar starptautisko investoru un Latvijas vadošo atjaunīgās enerģijas (AER) attīstītāju atbildību pret saviem investoriem un ESG (environment, social, government jeb vides, sociālajiem un pārvaldības) standartiem, kas ir šo uzņēmumu darbības pamatā.

Uzņēmumi, respektējot Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vēsturi un citus tās biedrus, vairākkārt ir vērsušies pie asociācijas vadības ar mērķi uzlabot asociācijas pārvaldības modeli, iesaistot tās pārvaldībā biedrus un mazinot atsevišķu nozares spēlētāju nesamērīgo ietekmi uz visas vēja nozares attīstības jautājumiem. Šobrīd vēja enerģijas asociācijā varu un nozares pārstāvniecību ir pārņēmusi padome, kas ievēl un atceļ pati sevi un kura var bloķēt jebkādus demokrātiskā procesā izvirzītus biedru ierosinājumus vai jaunu biedru uzņemšanu. Tādā veidā atsevišķi uzņēmēji, kas darbojas asociācijas padomē, ir nodrošinājuši tikai savu interešu pārstāvību, darbojoties it kā visas nozares vārdā.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.

Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.