Rīgas centrālajās ielās turpinās apjomīgi remontdarbi, kas saistīti gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu, gan brauktuvju un ietvju remontu. Nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, atsaucoties uz būvnieku solījumiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Rīgas dome. Tomēr atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš esot pagarināts vai tie tiks pabeigti nākamajā gadā.

Seguma atjaunošanas darbi tiks pabeigti:

Brīvības iela posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai: ietves līdz 15. Septembrim, brauktuve līdz 10. septembrim.

Brīvības iela posmā no Bruņinieku ielas līdz VEF tiltam: strādā Rīgas siltums, asfaltēšanas pēdējo kārtu veiks nākamajā gadā.

K. Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Zirņu ielai: ietves līdz 20. septembrim, brauktuve – 8. septembrim.

Duntes iela: ietves līdz 10. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Elizabetes iela posmā no Eksporta ielas līdz E.Birznieka-Upīša ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Dzirnavu iela posmā no Marijas ielas līdz Gogoļa ielai: ietves līdz 15. septembrim, brauktuve – 1. septembrim.

Sākot no 6.jūlija pēcpusdienas, uz autoceļa A2 Rīga-Sigulda -Igaunijas robeža (Veclaicene) posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnes pārvadam, kur turpinās asfaltbetona segas rekonstrukcija, satiksmei abos virzienos tiks atvērta brauktuve virzienā no Rīgas, kur ieklāta asfaltbetona apakškārta, bet satiksmei tiks slēgta brauktuve virzienā uz Rīgu, jo tur sāksies remontdarbi, informē uzņēmuma Binders pārstāve Vita Noriņa.

Tā kā satiksmei atvērtajā brauktuvē ir ieklāta tikai asfaltbetona segas apakškārta un tā joprojām ir būvdarbu zona, tad šajā brauktuvē saglabāsies objektā noteiktie ātruma ierobežojumi.

Satiksme uz blakus brauktuvi jūlijā pakāpeniski tiks pārorganizēta arī atlikušajā remontdarbu posmā no Garkalnes pārvada līdz remontdarbu posma beigām.

Binders atvainojas par sagaidāmajām neērtībām un lūdz satiksmes dalībniekus ievērot rekonstrukcijas laikā spēkā esošos brīdinājumus un norādes.

Līdz darbu tehnoloģiskajam pārtraukumam rudenī visās ceļa joslās abos virzienos jābūt ieklātām seguma apakškārtām. Ceļa segas rekonstrukcijai pilnībā jābūt pabeigtai 2016.gada ceļu būves sezonā.

Nākamnedēļ, 13.aprīlī uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) ceļu būves firma SIA Binders sāks sagatavošanās darbus pirms asfalta segas rekonstrukcijas šā ceļa posmā no 15,40. līdz 25,50. km jeb no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē kompānijas pārstāve Vita Noriņa.

Nākamās nedēļas laikā uz šosejas tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, izveidotas pagaidu pārbrauktuves satiksmes plūsmas novirzīšanai, veikti citi ceļa segas rekonstrukcijas uzsākšanai nepieciešamie priekšdarbi.

Sākot ar 20.aprīli, satiksmei pilnībā tiks slēgta brauktuve virzienā no Rīgas visā rekonstrukcijai paredzētā posma garumā. Satiksme abos virzienos tiks organizēta blakus brauktuvē, kur šobrīd ir ceļa divas joslas virzienam uz Rīgu. Satiksmes organizēšanai netiks izmantoti luksofori, taču būs noteikti ātruma ierobežojumi.

Uz blakus brauktuvi tiks pārceltas arī virzienā no Rīgas esošās sabiedriskā transporta pieturvietas, bet pieturvieta Remberģi tiks pārcelta apmēram 600 m uz priekšu Siguldas virzienā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Uz Vidzemes šosejas (A2) turpinās remontdarbi posmā no "Sēnītes" līdz Siguldai, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Darbi notiek labās puses brauktuvē virzienā uz Siguldu, to laikā satiksme organizēta par kreisās puses brauktuvi, kur noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 kilometri stundā.

Labās puses brauktuvē pašlaik darbi notiek no "Sēnītes" līdz Egļupei, bet atlikušā labās brauktuves posma izbūvi plānots uzsākt tuvākajā laikā. Posmā sakārto ūdens atvadi, rok grāvjus un ceļa nodalījuma joslu atbrīvo no krūmiem. Vietās, kur paredzēta ceļa segas pilnā pārbūve, izbūvē drenējošo slāni. Citur notiek reciklētās kārtas izbūve, un pie Egļupes iesākta asfalta apakškārtas izbūve.

Gaujas ciematā atjauno gājēju un velosipēdistu tuneli zem Vidzemes šosejas, kur paredzēts sākt tuneļa hidroizolācijas un jauno dzelzsbetona atbalstsienu izbūvi. Paralēli šiem darbiem pie tuneļa notiek lietus kanalizācijas izbūve.

Pavasarī sāktie būvdarbi Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvēm no dzelzceļa pārvada Garkalnē turpinās. Lai arī satiksmes organizācija ir mainīta, un tagad tā notiek pa vienu joslu katrā virzienā kreisajā brauktuvē virzienā uz Siguldu, darbi labajā brauktuvē vēl nav pabeigti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uz labās brauktuves virzienā no Rīgas uz Garkalni ir uzklāta saistes jeb seguma vidējā kārta, bet asfalta virskārta vēl nav uzklāta, tāpēc arī horizontālais marķējums – joslu sadalošās līnijas – uz ceļa ir dzeltenā krāsā. Virskārtu paredzēts klāt vēlāk, secīgi abās brauktuvēs.LVC informē, ka darbi uz Siguldas šosejas turpināsies līdz nākamajam gadam.

Arī posma turpinājumā no Garkalnes Siguldas virzienā darbi ir pavirzījušies līdz saistes kārtai, un pēc laika satiksme tiks pārkārtota, un darbi turpināsies uz kreisās brauktuves.

Šodien tiks sākti 28 miljonus eiro vērtie "Rail Baltica" integrēšanas projekti Rīgas centra infrastruktūrā, sākot pārbūves darbus Ģenerāļa Radziņa krastmalā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Līdz ar to iedzīvotājiem būšot jārēķinās ar nopietniem satiksmes ierobežojumiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, 11.novembra krastmalā un 13.janvāra ielā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) stāstīja, ka pirmos četrus "Rail Baltica" integrēšanas projektus Rīgas centra infrastruktūrā jāpabeidz jau šogad, piebilstot, ka kopumā paredzēti 40 projekti.

Darbi notiks paralēli "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem, kā arī "Rīgas satiksmes" tramvaja sliežu pārbūves darbiem.

Beigušies rekonstrukcijas darbi valsts reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža (P104) posmā no Auces līdz Vītiņiem. Visi satiksmes ierobežojumi kopš sestdienas tur ir atcelti un tranzīta ceļš no Auces līdz pat Lietuvas robežai ir atjaunots kopumā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Aautoceļš P104 savieno Tukumu caur Jaunpili ar Liepājas šoseju (A9) un tālāk caur Auci ved uz Lietuvu. Jau iepriekš Auces pilsētas pašvaldība atjaunoja šī autoceļa posmu Auces pilsētā – Vītiņu ielu. Šogad pirms Jāņiem ar ERAF līdzfinansējumu tika pabeigta rekonstrukcija ceļa posmam no Zebrenes līdz Lielaucei, augustā par valsts budžeta līdzekļiem tika veikta virsmas apstrāde posmā no Jaunpils līdz Bikstu dzelzceļa stacijai, bet pērn, arī ar ERAF līdzfinansējumu, rekonstruēts posms no Vītiņiem līdz Lietuvas robežai.

Auces–Vītiņu posma rekonstrukcijas projektu izstrādāja a/s Ceļuprojekts, būvēja a/s Ceļu pārvalde. Līgumcena bija viens miljons eiro, un arī šos būvdarbus līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Jaunajā Ceļu satiksmes noteikumu projektā paredzētās izmaiņas nebūt nenozīmē piespiedu kārtā likt velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību. Kā piemērus gadījumiem, kad būtu pieļaujama braukšana pa ietvi var minēt Kr.Valdemāra un Čaka ielas (intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība), Miera, Matīsa un Kr.Barona ielas (bruģēta brauktuve, būtiski apgrūtināta braukšana).

Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.

Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu. Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos. Tostarp jaunie noteikumi arī paredz ērtus jaunievedumus velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs attiecīgas ceļa zīmes.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs autoceļus ar pretslīdes materiāliem apstrādā, lai uzlabotu braukšanas apstākļus un satiksmes drošību, tomēr brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta.

Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties, skaidro LAU.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras galvenokārt izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitro sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti, sīkšķembām vai veic rievošanu. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Šobrīd sniegs apgrūtina braukšanu galvenokārt uz valsts galvenajiem autoceļiem rietumu un centrālajos rajonos, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Plkst. 12 valsts ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 230 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, kas veic sniegoto ceļa posmu tīrīšanu un kaisīšanu.

Tas, ka braukšanas apstākļi ir apgrūtināti, nenozīmē, ka nav veikti ziemas dienesta darbi. Tas ir atgādinājums satiksmes dalībniekiem par to, ka ir ziema, braukšana nav tāda, kā citos gadalaikos, to apgrūtina snigšana un apledojums, un ceļa klātnes stāvoklis var mainīties diezgan strauji. Līdz ar to satiksmes dalībniekiem jāievēro drošas braukšanas pamatprincipi, skaidro kompānija.

Šobrīd braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti sekojošos ceļa posmos: Ainažu virzienā visā posmā no Berģiem līdz Tūjas krustojumam; Veclaicenes virzienā no Rīgas līdz Līgatnei; Valmieras virzienā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam; Uz Rīgas apvedceļa no Baltezera līdz Saulkalnei un no Salaspils līdz Babītei; Daugavpils virzienā visa posmā no Rīgas līdz Daugavpilij, kā arī no Jēkabpils līdz Varakļāniem; Bauskas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Bauskai; Jelgavas virzienā visa posmā no Rīgas līdz Meitenei; Liepājas virzienā no Rīgas līdz Anneniekiem un no Saldus līdz Grobiņai; Ventspils virzienā no Rīgas līdz Strazdei un no Ugāles līdz Ventspilij.

Valstij piederošie lauku ceļi ir braukšanai bīstami. Sabiedriskā transporta šoferi ir apņēmības pilni pēcpusdienas un vakara reisos nebraukt, šodien vēsta reģionālais portāls «Bauskas Dzīve».

SIA «Bauskas autoosta» vadītājs Jānis Kļaviņš portālam pastāstījis, ka pēc rīta reisiem vairāku lauku maršrutu šoferi atteikušies pēcpusdienā doties ceļā. Lauku ceļos uz Ziedoņiem, Strēlniekiem, Skaistkalni, Brunavu un Budbergu brauktuves ir kā spogulis. Autobusu vadītāji nevēlas uzņemties risku par savu un pasažieru dzīvībām.

«Esmu šoferiem devis rīkojumu izbraukt no Bauskas un turpināt braukt tik tālu, kamēr tas neapdraud braucējus un tehniku. Esmu pats izbraucis vairākus valsts pārziņā esošos grants ceļu posmus. Tie nav ceļi, bet spoguļvirsmas,» tā situāciju raksturo J. Kļaviņš. Vienīgā brauktuve, kas tiek uzturēta, ir ceļš A-7.

Pēc Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada būvdarbu apturēšanas, veikta konstatēto defektu apsekošana un veikts nestspējas aprēķins, lai pārliecinātos par pārvada drošību.

Būvobjekta tehniskā apsekošana un nestspējas aprēķini bojāto balstu rīģeļiem un kolonnām liecina, ka satiksmes pārvadu pār dzelzceļu A.Deglava ielā var slogot ar transportlīdzekļu satiksmes slodzēm līdz 30 tonnām, tai skaitā sabiedrisko transportu (autobusu un trolejbusu), informē Rīgas domē.

Pārvadam nav konstatētas un novērotas balstu nosvēršanās, nosēšanās vai citas deformācijas, kas liecinātu par pārvada vispārējās noturības pazemināšanos. Turklāt, brauktuve ir sašaurināta un atļauta kustība tikai pa divām joslām.

Rīgas domes Satiksmes departamenta speciālisti šobrīd aktīvi sadarbojas ar Būvniecības valsts kontroles biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes atbildīgajiem speciālistiem, lai izstrādātu padziļinātu būves apsekošanas uzdevumu, uz kura pamata sertificēts, neatkarīgs eksperts veiks pārvadā konstatēto nesošo konstrukciju defektu izpēti, laboratoriskos izmeklējumus, analīzi un aprēķinus, lai sniegtu norādījumus par turpmākajiem veicamajiem pārbūves darbiem.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis iepirkumu par Aleksandra Čaka ielas seguma atjaunošanas būvdarbiem, taču izveidot velojoslu ielas atjaunošanas projekts neparedz.

Iepirkums paredz veikt ielas seguma atjaunošanu Marijas ielā un Aleksandra Čaka ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Pērnavas ielai. Pieteikties iepirkumam pretendenti var līdz 6.maijam.

Kā pastāstīja Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, atsevišķas veloinfrastruktūras izbūve seguma atjaunošanas darbu laikā gan nav plānota, jo tās ierīkošanai būtu nepieciešama ielas pārbūve, sašaurinot ietvi.

"Šī būs tikai seguma atjaunošana, jo, ja ielu rekonstruētu pilnībā, tas izmaksātu par vairākiem, iespējams, pat desmitiem miljoniem eiro vairāk, jo būtu jāpārbūvē arī visi inženierkomunikāciju tīkli," sacīja Dimante.

Tomēr pēc seguma atjaunošanas uz ielas plānots veikt labiekārtošanas darbus ar velostatīvu izbūvi, soliņiem un zaļās zonas labiekārtošanu, kas gan notiks tikai nākamgad. Labiekārtošanas laikā plānots iestādīt kokus, piemēram, uz Aleksandra Čaka ielas sadalošās joslas no Ērgļu ielas līdz Pērnavas ielai.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Valmierā velo infrastruktūra organizēta veidojot gājēju-velosipēdistu ceļus, nevis iezīmējot velo joslas brauktuvē.

Šobrīd Valmierā velo satiksme ir nodrošināta vairāk nekā 11 kilometru garumā. «Valmiera ir izvēlējusies velo infrastruktūras attīstības ceļu kompleksā risinājumā ar maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektiem. Uzsākot maģistrālo pilsētas ielu rekonstrukcijas projektus 2009. gadā, velo infrastruktūras attīstība vietās, kur to atļauj ielu parametri, notiek izveidojot vienvirziena vai abu virzienu gājēju - velosipēdistu ceļus,» db.lv pastāstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Kristīne Melece.

Toms Treimanis, kurš Valmierā pārvietojas ar velosipēdu, klāstīja, ka dažviet veloceliņi Valmierā negaidīti beidzas, tomēr kopumā izveidotā sistēma viņu apmierina. «Tas, kas ir iesākts, tas ir ļoti labi, bet kaut kā nav pabeigts līdz galam. Nav izveidots kopīgs tīklojums,» sacīja T. Treimanis.

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Saskaņā ar meteorologu prognozēm šodien Latvijas austrumu rajonos var izveidoties 6-8 mm ledus kārta. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir gatavs operatīvai darbu veikšanai, lai mazinātu apledojuma un slīdamības iespējamību, informē uzņēmums.

Šobrīd uz valsts autoceļiem Latvijas austrumu daļā ir apgrūtināti braukšanas apstākļi, galvenokārt tie ir uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem. Tiek veikta atkārtota brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem. Darbu veikšanā ir iesaistītas 88 tehnikas vienība no tām Vidzemes reģionā - 49, Latgalē – 38 un Centra reģionā viena tehnikas vienība.

Uzņēmums atgādina, ka brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, negarantē vasaras sezonai pielīdzināmus braukšanas apstākļus. Autoceļa brauktuve joprojām var būt slidena, kā arī apledojums var veidoties atkārtoti gaisa temperatūras, mitruma un citu laika apstākļu ietekmē. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties.

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Jau devīto reizi pasniegtas balvas par labākajām pērnā gada ceļu būvēm valsts ceļu tīklā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Uz gada balvām pretendēja pagājušajā gadā paveiktais tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības, segumu atjaunošanas un autoceļu pārbūves grupās.

Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA Viadukts par veikumu uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) ceļa 132,51. km. Būvdarbu laikā tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas ir palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve - sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena bija 720 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.

Veidojot Siguldas iedzīvotājiem un apmeklētājiem drošāku un draudzīgāku pilsētas centra vidi, Siguldas centrā iezīmēta ātruma ierobežojošā zona, kurā braukšanas ātrums nevarēs pārsniegt 30 km/h.

Zonas ieviešana īstenota saskaņā ar iedzīvotāju ierosinājumiem, satiksmes drošības un plānošanas ekspertu ieteikumiem, kā arī ņemot vērā Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma vadlīnijas, kas paredz visiem satiksmes dalībniekiem - gājējiem, riteņbraucējiem, motobraucējiem un autobraucējiem - vienlīdzīgu un drošu pārvietošanos pilsētvidē.

Iecerēts, ka ātruma ierobežojošās zonas ieviešana pilsētas centra vidi veidos mazāk piesārņotu, klusāku.

Tāpat automašīnu ātruma ierobežojošas ceļa zīmes 30 km/h kopā ar informatīvajām ceļa zīmēm "Viens ceļš visiem" tiks uzstādītas vairākās pilsētas ielās un ielu posmos, kur nav gājēju ietves vai veloceļa. Pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" speciālistu dizainētas informatīvās zīmes "Viens ceļš visiem" nosaka, ka ielā/tās posmā kājāmgājējam, velosipēdistam un autobraucējam vienlīdzīgi jādala brauktuve, netraucējot un neapgrūtinot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.