Šodien konferencē Digital Freedom Festival uzņēmums Lattelecom paziņoja, ka 2017. gadā Rīgā plāno ierīkot jaunu infrastruktūru - pirmo specializētā lietu interneta tīklu Latvijā.
Jaunā tehnoloģija ir bezvadu, un tā ir īpaši pielāgota lietu interneta pakalpojumiem, ar kuriem var attālināti un automātiski pārvaldīt pilsētas infrastruktūru. Specializētais lietu internets ļaušot galvaspilsētai tuvāko gadu laikā kļūt par vienu no gudrākajām pilsētām Eiropā.
Jaunās tehnoloģijas priekšrocība salīdzinājumā ar citiem interneta veidiem esot pietiekami zemās uzturēšanas izmaksas, plašs teritoriālais pārklājums, iespēja pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu un minimāls enerģijas patēriņš.
«Jaunā infrastruktūra ļaus ierīces savienot vienotā tīklā, kā rezultātā vairs nebūs, piemēram, manuāli jānolasa ūdens skaitītāju rādījumi, jāmeklē bojājumi cauruļu sistēmās, manuāli jākontrolē ielu apgaismojuma ieslēgšana, izslēgšana un jātērē elektroenerģija, kad uz ielas nav cilvēku, vai pēc grafika jāizved vēl nepiepildītas atkritumu tvertnes,» stāsta Lattelecom attīstības un mārketinga direktore Kerli Gabriloviča.
Šobrīd jaunā tehnoloģija tiek testēta Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās. Uzņēmuma ambīcija nākamajā gadā ir ierīkot specializēto lietu interneta infrastruktūru galvaspilsētā un citviet Latvijā, atbilstoši pašvaldību un uzņēmumu izrādītajai interesei.
Viedā pilsētā iedzīvotājiem ir ērti un tiek īpaši domāts par viņu lietotāja pieredzi, diskusijā Digital Freedom Festival secina tās dalībnieki
«Tehnoloģijas ir domātas, lai palīdzētu cilvēkiem,» uzsver K. Gabriloviča. Viņa Rīgu sauc par Eiropas wi-fi galvaspilsētu un atklāj, ka vēlas, lai šis virziens attīstītos un Rīga būtu ne vien wi-fi galvaspilsēta, bet arī viedākā pilsēta Eiropā. Rīgas mērs Nils Ušakovs piebilst, ka šobrīd Rīgā jau ir vairākas viedās pilsētas sastāvdaļas, piemēram, plaši pieejams wi-fi, e-talons, kas lietojams ne vien braukšanai sabiedriskajā transportā, bet arī citiem mērķiem utt. Viņš uzsver, ka vajadzīga konsolidēta pieeja kopā ar partneriem. Piemēram, pirms septiņiem gadiem Rīgu gadā apmeklēja 600 tūkstoši tūristu, bet tagad tie ir divi miljoni, un tas panākts vienotas stratēģijas rezultātā.
Sidewalk Labs līdzdibinātājs un bijušais Google produktu dizainers Eric Baczuk norāda, ka viedā pilsēta uzlabo eksistējošo, iesaista iedzīvotājus un vienlaikus tā ir ilgtermiņa urbānā investīcija. Šodien digitālās tehnoloģijas dod iespēju urbānajai revolūcijai. «Lietotāja pieredze ir galvenais, kad fokusējamies uz digitālu produktu dizainu. Pilsētas konkurē par to, kura ir labāka, ērtāka. Problēmas lietotāju pieredzē ir labs veids, kā kļūt par viedo pilsētu,» uzskata E. Baczuk. Viedo pilsētu konsultants Marcelo Garcia piebilst, ka tad, ja pilsētas vadība neko nedara tā labā, lai pilsētu padarītu gudrāku, tad paši iedzīvotāji ar viedtālruņiem atradīs risinājumus ērtākai dzīvei, bet tas ne vienmēr ir efektīvākais veids. «Tāpēc vajadzīga struktūra,» viņš saka.
Diskutējot par ideālo pilsētu, K. Gabriloviča min Stokholmu, taču ne tāpēc, ka tā būtu īpaši vieda, bet tāpēc, ka īpaši domāts par lietotāju – iedzīvotāju – pieredzi. Viņa spriež, ka katrā pilsētā iedzīvotājiem piemērota sava – unikāla – pieredze.
«Mazākas pilsētas atļaujas būt eksperimentālākas, savukārt lielākās pilsētās vajadzīgs vairāk laika un pūļu, lai ieviestu jaunumus,» saka E. Baczuk. Arī N. Ušakovs piekrīt, ka pilsētas izmēram ir nozīme. Vaicāts par to, no kuras pilsētas Rīga ņem piemēru, lai būtu vieda pilsēta, viņš norāda, ka situācija katrā vietā ir atšķirīga, piemēram, infrastruktūra, iedzīvotāju skaits utt. Tāpēc N. Ušakovs uzsver, ka jāmācās gan no citu pozitīvās pieredzes, gan jāmācās no kļūdām.