Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu vēl pieejamāku iespēju iegādāties savu mājokli, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgušas vienošanos par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei vai būvniecībai, informē bankas pārstāvji.

Swedbank, kura kā vadošā komercbanka Latvijā pērn piešķīrusi finansējumu 1774 mājokļu iegādei, apņēmusies samazināt ģimeņu izdevumus, nodrošinot bezmaksas mājokļa vērtējumu un kredīta izsniegšanu bez komisijas maksas.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 tūkstošiem eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir 15% - līdz 15 tūkstošiem eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 tūkstoši eiro.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu valsts atbalsta programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi simto galvojumu, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Galvojums piešķirts Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar vienu bērnu mājokļa iegādei Jelgavā. Līdz šā gada 15. aprīlim piešķirti 100 galvojumi par kopējo summu 590 tūkstoši eiro.

Līdz šim visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā un Jūrmalā – abās pilsētās kopā 44 galvojumi. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 8 galvojumi, Jelgavā – 7, Ogrē – 4. Mājokļi ar valsts galvojumu iegādāti arī Cēsīs, Valmierā, Salaspilī, Ozolniekos, Saldū, Engurē, Daugavpilī, Olainē, Bauskā, Lapmežciemā, Tukumā, Iecavā, Lielvārdē, Alūksnē, Mārupē un citās pilsētās un pagastos.

Lielākoties mājokļus ar valsts atbalsta programmas atbalstu iegādājušās ģimenes ar vienu bērnu. Ģimenēs, kuras izmantojušas valsts galvojumu mājokļa iegādei, kopā ir 159 bērni.

No marta vidus teju ir dubultojies Swedbank iesniegto pieteikumu skaits mājokļa iegādei, izmantojot valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. Šobrīd katrs piektais aizdevums Swedbank tiek izsniegts tieši mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, informē bankas pārstāve Vineta Savicka.

Iegādātais īpašums visbiežāk ir dzīvoklis ģimenei ar diviem bērniem tipveida projektā pilsētā vai arī privātmāja ārpus Rīgas, aizņemoties līdz 50 tūkstošiem eiro ne vairāk kā uz 20 gadiem. Kas būtiski – vienlīdz liels aizdevumu skaits tiek izsniegts gan īpašuma iegādei Rīgā, gan reģionos.

«Šobrīd novērojam, ka liela aktivitāte valsts atbalsta programmas ietvaros iegādātu mājokļu darījumos notiek proporcionāli - Rīgā un ārpus Rīgas. Turklāt mājokļi tiek iegādāti ne tikai tradicionāli 50 km rādiusā ap galvaspilsētu, bet arī novados un pilsētās, kas atrodas tālāk, piemēram, Liepājā, Valmierā, Talsos, Tukumā, Bauskā un pat Alūksnē. Tas daļēji saistīts ar pozitīvu lokālpatriotismu – ārpus Rīgas dzīvojošie novērtē sava novada sniegtās priekšrocības un jau ierasto infrastruktūru, tāpēc arī savu mājokli iegādājas dzimtajā pilsētā. Lielākā daļa mājokļu pircēju ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem – tātad, ieguvuši zināmu stabilitāti un pārliecību par rītdienu, lai varētu īstenot sapni par sava mājokļa iegādi, tai pat laikā saglabājot finanšu stabilitāti ilgtermiņā,» uzsver Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers.

Konsultācijām bankā Citadele par iespēju saņemt hipotekāro kredītu ar valsts galvojumu un atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai kopš 15. janvāra saņemti vairāk nekā 800 pieteikumi, informē bankas pārstāve Baiba Ābelniece.

Banka Citadele, iesaistoties valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, izsniedz hipotekāros kredītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm bijis būtisks šķērslis sava mājokļa iegādei. Atbalsta programmas ietvaros ģimenēm ir iespēja saņemt bankas finansējumu līdz 95% no mājokļa tirgus vērtības.

Par iespējām iegādāties mājokli valsts atbalsta programmas ietvaros interesējas gan iedzīvotāji Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās. Redzam, ka piesakās arī ģimenes bez bērniem, kurām valsts atbalsts pašreiz nav paredzēts. Tas nozīmē, ka mājokļa iegādes jautājums ir aktuāls ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka šī ir tikai pirmreizēja pieteikšanās uz konsultācijām, lai ģimenes detalizēti iepazītos ar valsts galvojuma un kredīta nosacījumiem un banka varētu izvērtēt klienta spēju kredītu atmaksāt, kā arī atbilstību valsts atbalsta programmā noteiktajiem kritērijiem hipotek ārā kredīta piešķiršanai. Ir pāragri prognozēt, cik no šīm ģimenēm, kas ir pieteikušās uz konsultācijām, atbildīs programmā izvirzītajiem kritērijiem valsts atbalsta saņemšanai un patiešām būs gatavas iegādāties mājokli, norāda bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas da ļas vadītāja Baiba Tētiņa.

Ministru kabineta 2015. gada 6. oktobra sēdē nolemts piešķirt vienu miljonu eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei. Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām, informē Ekonomikas ministrijā.

«Iedzīvotāju lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei apliecina ģimeņu vēlmi uzlabot dzīves apstākļus saviem bērniem. Ņemot vērā, ka daudzām ģimenēm pirmās iemaksas veikšana mājokļa iegādei rada finansiālas grūtības, valsts pieņemtais lēmums par atbalsta programmas ieviešanu ir bijis pareizs. Šodien piešķirtais papildu finansējums palīdzēs vēl vismaz 650 ģimenēm ar valsts atbalstu vieglāk saņemt kredītu mājokļa iegādei,» uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta šā gada janvārī. Līdz šim programmas ietvaros piešķirti 797 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug 1213 bērni. Kopējā piešķirtā galvojuma summa ir 4,932 milj. euro. Visvairāk galvojumu piešķirts mājokļu iegādei Rīgā – 334 galvojumi un Pierīgas novados – 131 galvojums. Mājokļa iegādei Liepājā piešķirti 50 galvojumi, Jelgavā – 36, Daugavpilī un Ventspilī – katrā 13, Jūrmalā – 12, Valmierā – 11, Rēzeknē – 8. Pārējā Latvijas teritorijā piešķirti 189 galvojumi, kas ir 24 % no kopējā skaita.

Aptuveni 110 tūkstoši šobrīd spēkā esošu aizdevumu līgumu ir noslēgti ar galvotāju - personu, kura uzņemas atbildību par aizņēmēja parādsaistībām, ja kredītņēmējs pats vairs nespēj par tām norēķināties.

Kā liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) dati, līgumu ar galvotāju kopējā summa sasniedz gandrīz 5 miljardus eiro.

“Lai gan pašlaik arvien mazāk aizdevuma līgumus slēdz ar galvotāju un biežāk kā nodrošinājumu izmanto līdzaizņēmēju, kurš atšķirībā no galvotāja atbildību par kredīta atmaksu uzņemas jau no līguma slēgšanas brīža, galvojums joprojām ir aktuāls, jo šie līgumi parasti ir slēgti ar garu atmaksas termiņu. Tā kā galvojumu galvenokārt izmantoja hipotekāro kredītu līgumos, kas tiek izsniegti uz vismaz 10 līdz 20 gadiem, tad galvotāju saistības vēl tik drīz nemazināsies. Šobrīd aptuveni 15% no visiem aizņēmējiem ir galvotāji,” skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) kopš programmas darbības uzsākšanas šā gada janvārī piešķīrusi jau 200 galvojumus. Divsimtais galvojums piešķirts 15. maijā aizdevumam ģimenei ar vienu bērnu mājokļa iegādei Ogrē, informē ALTUM pārstāve Sandra Eglīte.

Kopumā piešķirti galvojumi 1,1 miljona eiro apmērā. Vidējais piešķirtā galvojuma apjoms ir aptuveni 5600 eiro. 11% no visiem galvojumiem jeb 23 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem, 33% (66 galvojumi) – ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt lielākā daļa – 56% no visiem galvojumiem jeb 111 galvojumi piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu.

Valsts atbalsta programmas piedāvātos valsts galvojumus izmanto klienti visā Latvijā. 43% galvojumu jeb 85 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei Rīgā. Rīgai piešķirto galvojumu skaita ziņā seko Jelgava (15 galvojumi), Liepāja (14), Jūrmala (7) un Ogre (6). Salīdzinoši liela aktivitāte ir teritorijās ap Rīgu – mājokļu iegādei Baložos, Babītē, Mārupē, Carnikavā, Ādažos un citās galvaspilsētai tuvu esošās pašvaldībās piešķirti 12% no visiem galvojumiem (24 galvojumi). Mājokļa iegādei Daugavpilī piešķirti trīs galvojumi.

Šobrīd Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcijas ALTUM sadarbības programmā, kas paredz finansējuma piešķiršanu ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem, Swedbank ir apstiprinājusi jau vairāk nekā 200 aizdevumus. No marta vidus aizdevumos mājokļa iegādei ar valsts galvojumu izsniegti vairāk nekā 8 miljoni eiro, informē Swedbank pārstāve Vineta Savicka.

Lielākā daļa ģimeņu jau ir parakstījusi arī aizdevuma līgumus un saņēmusi finansējumu. Šobrīd katrs piektais aizdevums Swedbank tiek izsniegts tieši mājokļa iegādei ar valsts galvojumu.

60% iegādāto īpašumu, atbalsta programmas ietvaros, ir Rīgā un tai piegulošajās teritorijās, bet 40% īpašumu – Latvijas reģionu pilsētās un pagastos. Rīgā ģimenes ar bērniem biežāk iegādājas dzīvokļus (85% dzīvokļu iepretim 15% privātmāju pirkumu). Katrs trešais dzīvoklis tiek iegādāts kādā no jaunajiem projektiem. Savukārt ārpus Rīgas vienlīdz bieži tiek iegādātas gan privātmājas, gan dzīvokļi (pirkumu proporcijai sadaloties 50% pret 50%).

Valsts atbalsta programma ģimenēm, sniedzot valsts galvojumu aizdevumam mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, ir pierādījusi savu efektivitāti, tādēļ bankas aicina Saeimu iekļaut 2016. gada valsts budžetā konkrētu finansējumu šīs programmas turpināšanai, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

2016. gada valsts budžeta projektā, ko valdība ir apstiprinājusi un iesniegusi Saeimā, konkrēta finansējuma ģimeņu atbalstam nav.

Kopš programmas darbības sākuma valsts galvojums aizdevumam mājokļa iegādei piešķirts 754 ģimenēm par 4,6 miljoniem eiro. No tiem 422 gadījumos atbalsts sniegts mājokļa iegādei Rīgā un Pierīgā, bet 332 gadījumos – pārējos Latvijas reģionos, liecina Attīstības finanšu institūcijas Altum dati uz 28.septembri. 2015. gadam piešķirtā finansējuma, pēc Altum aplēsēm, galvojumiem varētu pietikt vēl tikai nākamā gada pirmajiem mēnešiem.

Valsts galvojums sniedz ģimenēm iespēju saņemt aizdevumu mājokļa iegādei ar mazāku pirmo iemaksu, jo daļu no pirmās iemaksas garantē valsts. Tieši pirmās iemaksas sakrāšana ir lielākais šķērslis aizdevuma saņemšanai jaunajām ģimenēm dzīves apstākļu uzlabošanai vai dzīvojamās platības paplašināšanai atbilstoši bērnu skaitam.

Lai sava mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum trešdien parakstīja līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē Citadele pārstāvji.

Ģimenes ar bērniem hipotekāros kredītus ar atvieglotiem nosacījumiem pirmajai iemaksai varēs saņemt bankā Citadele valsts atbalsta programmas mājokļu iegādei ietvaros.

Līdz ar līguma parakstīšanu Citadele ir pirmā komercbanka Latvijā, kas ir gatava izsniegt hipotekāros kred ītus Latvijas ģimenēm ar bērniem, atvieglojot nosacījumus par pirmo iemaksu, kas līdz šim ģimenēm ir bijis būtiskākais šķērslis sava mājokļa iegādei.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola uzsver: «Mājoklis ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Taču līdz šim dzīvokļa iegāde lielai daļai cilvēku bija finansiāli grūts vai pat neiespējams uzdevums. Tādēļ man ir īpašs prieks, ka 2015. gadu varam iesākt ar starta šāvienu šai valsts atbalsta programmai. Atbalstam dzīvokļu iegādei ģimenēm ar bērniem jau šogad esam paredzējuši 332,7 tūkstošus eiro.»

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums piešķirt 700 000 eiro papildu finansējumu Mājokļu galvojumu programmai, kuras ietvaros ģimenes ar bērniem var saņemt valsts galvojumu kredīta saņemšanai mājokļa iegādei, informē ministrijā.

Papildu finansējums novirzīts no ienākumiem, kas saņemti valsts budžetā saistībā ar piešķirtajām termiņuzturēšanās atļaujām.

Plānots, ka ar papildus piešķirto finansējumu 700 000 eiro apmērā kopumā varēs atbalstīt vēl aptuveni 600 ģimenes pirmā mājokļa iegādei. Līdz ar to programmas kopējais galvojumu apjoms sasniegs 2 668 000 eiro un nodrošinās atbalsta sniegšanu aptuveni 1 720 ģimenēm.

Mājokļa galvojumu programmas darbība tika sākta 2015. gada janvārī. Līdz 2015. gada 7. decembrim programmas ietvaros piešķirti jau 1112 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 1660 bērni. Kopējā piešķirtā galvojumu summa ir 6 914 724 eiro.

Attīstības finanšu institūcija Altum un ABLV Bank vakar, 16.jūnijā, parakstīja līgumu par sadarbību mājokļu galvojumu programmas īstenošanā, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

ABLV Bank ir nu jau piektā komercbanka, kas uzsākusi dalību Altum īstenotajā Mājokļu galvojumu programmā. Programmas ietvaros Altum sniedz galvojumus komercbanku izsniegtiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Klientiem, kas vēlas saņemt aizdevumu mājoklim ar valsts galvojumu, jāvēršas komercbankā, kas ar Altum noslēgusi līgumu par piedalīšanos programmā.

Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko informē, ka kopš programmas darbības sākuma šī gada sākumā Altum piešķīrusi jau vairāk nekā 300 galvojumus mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. «Galvojuma piešķiršanas procedūra Altum ir veidota klientiem un komercbankai iespējami ērta, jo visu galvojuma saņemšanai nepieciešamo klients var nokārtot bankā, kas piešķir aizdevumu mājokļa iegādei. Galvojuma pieteikumu uz Altum nosūta komercbanka, un tā izvērtēšana Altum aizņem ne vairāk kā piecas darbadienas.»

Valsts atbalsta programma pirmā mājokļa Latvijā vajadzīga, tomēr pašreizējā iecere ir pārāk vispārēja un jauno speciālistu atgriešanos reģionos tā īsti risināt nespēs

Ideja par to, ka pirmā mājokļa iegādi valstij vajadzētu atbalstīt, dzirdama jau ne vienu gadu vien, tomēr līdz reāliem projektiem un risinājumiem tā arī līdz šim nav tikts, jo ik reizi ir gadījies pa kādam nopietnam šķērslim. To, vai šoreiz, beidzoties priekšvēlēšanu maratonam, nebūs tas pats čiks, redzēsim jau šā gada nogalē gan tieši – vai konkrētie normatīvie dokumenti būs akceptēti, gan netieši – vai jau 2015. gada valsts budžeta projektā nauda šādam mērķim būs iezīmēta.

Tomēr var uzrakstīt vislabākās programmas, var paņemt vislabākos ārvalstu paraugus, tomēr tie nebūs dzīvotspējīgi Latvijas apstākļos. Kāpēc?! Lūk, tikai daži piemēri, uz ko DB norādījuši nekustamo īpašumu attīstītāji. Proti, valsts galvojuma apmērs tiek lēsts ap 5000 eiro, taču, piemēram, daudzos galvaspilsētas mikrorajonos vismaz jaunajiem dzīvokļiem šī summa nesasniegs 10% no ķīlas vērtības. Tas nozīmē, ka šie galvojumi «labi» varētu eļļot otrreizējo dzīvokļu tirgu. Nekustamo īpašumu attīstītājiem tādējādi parādās iespēja «iztīrīt» savus portfeļus no «atlikumiem». Tomēr ir vēl kāds «bet». Proti, bankas jau pašlaik vēlas, lai hipotekārā kredīta ņēmējs spētu pirmajā iemaksā nodrošināt vismaz 20% vai pat vēl lielāku apmēru no pirkuma summas. Ja šāda taktika netiek mainīta un netiek taisīts īpašs izņēmums valsts garantētajiem pirmā mājokļa iegādes kredītiem no bankām, tad arī šis mehānisms tā arī paliks labo ieceru līmenī. Vēl jo vairāk – ja Maksātnespējas likuma kontekstā šobrīd tiek virzīta ideja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmē, ka bankas varētu gribēt vismaz 30 – 40% lielu pirmo iemaksu, nevis valsts garantiju par 5000 eiro.

Lai iespēju iegādāties savu mājokli ģimenēm ar bērniem padarītu vēl pieejamāku, Swedbank un Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum parakstīs līgumu par sadarbību valsts atbalsta programmā mājokļu iegādei, informē bankas pārstāvji.

Pērn Swedbank bijusi vadošā komercbanka Latvijā finansējuma piešķiršanā privātpersonām kopumā 1774 mājokļu iegādei.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā mājokļa atbalsta programma paredz sniegt valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Galvojuma maksimālā summa atkarīga no bērnu skaita ģimenē. Ja ģimenē ir viens nepilngadīgs bērns, galvojums ir 10%, bet ne vairāk kā 10 000 eiro. Ja ģimenē aug divi nepilngadīgi bērni, maksimālais galvojuma apmērs ir līdz 15 tūkstošiem eiro. Ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu, galvojums ir 20%, bet ne vairāk kā 20 000 eiro.

Līgumu abas finanšu institūcijas parakstīs piektdien, 13. martā.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi tūkstoš galvojumus, informē Altum.

Tūkstošais galvojums piešķirts 16.novembrī aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavā. Kopējā piešķirto galvojumu summa ir 6,2 miljoni eiro.

Ģimenēs, kuras izmantojušas valsts galvojumu mājokļa iegādei, šobrīd kopumā 1r 1498 bērni. No galvojumu kopējā skaita 8% jeb 84 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem, 33% jeb 326 galvojumi – ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt lielākā daļa – 59% no visiem galvojumiem jeb 590 galvojumi piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu. Vidējais piešķirtā galvojuma apjoms ir 6200 eiro.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «Programmas īstenošanas temps apliecina, ka valsts atbalsta programma ir nozīmīgs atspaids ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Tāpēc esam gandarīti, ka ir panākta vienošanās arī turpmāk finansēt programmu. Novērtējam valsts sniegto finansējumu šai programmai un mūsu sadarbības partneru – komercbanku aktivitāti, piedaloties šīs valsts atbalsta programmas īstenošanā.»

Bankas aicina paplašināt pirmā mājokļa programmu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptuveni līdz nākamā gada martam ģimenes atkarībā no bērnu skaita var saņemt galvojumu, kas samazina līdzekļu apjomu aizņēmuma pirmajai iemaksai. Šos summu kreditē banka uz akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum piešķirtā galvojuma pamata. Tā strādā valdības atbalstītā pirmā mājokļa programma, kas tika iedarbināta šī gada janvārī un iemantojusi zināmu popularitāti. Programmai interesentu netrūkst, taču vēl joprojām liela daļa no viņiem nav iedziļinājušies būtībā un sapņo par gludāku ceļu uz jaunajām mājām.

Programmas īstenošanā iesaistītas sešas lielākās komercbankas. Piemēram, Swedbank vēsta, ka katrs trešais mājoklis tiek iegādāts ar Altum atbalstu, tāpēc būtu nepieciešams domāt par programmas paplašināšanu. Lielākoties pirmās iemaksas apmērs veido 5 tūkst. līdz 10 tūkst. eiro. Šogad Altum piešķīrusi 971 galvojumu komercbanku izsniegtiem aizdevumiem mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem visā Latvijā. Līdz 1.novembrim programmā piešķirto galvojumu apmērs ir 5,7 miljoni eiro.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 5000 galvojumus.

5000. galvojums piešķirts pirmdien, 10.aprīlī, SEB bankas aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Kopējā programmas darbības laikā, kopš 2015.gada, Altum piešķirto galvojumu summa ir 33,3 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 294 miljonus eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Mājokļu galvojumu programmas turpināšana ir Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm. Esmu gandarīts par valdības spēju rast finansējumu programmas turpināšanai šogad. Taču, lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties, tāpēc esam lūguši valsts budžetā paredzēt finansējumu šim mērķim. Esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai turpmākajos gados ik gadu kopumā nepieciešami 7 – 8 miljoni eiro, kas ļautu sniegt atbalstu 4 – 5 tūkstošiem ģimenēm ik gadu.»

2017. gada pirmajā ceturksnī SEB banka piešķīrusi par 16% vairāk mājokļu kredītu nekā attiecīgajā periodā 2016. gadā, savukārt piešķirtā finansējuma kopsumma pieaugusi par 30% līdz gandrīz 28,2 miljoniem eiro.

Mājokļa kredīta vidējā summa šogad ir 46 tūkstoši eiro (2016. gadā – 42 tūkstoši eiro), savukārt vidējais termiņš – 19 gadi (2016. gadā – 17 gadi). Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas iegādāties dzīvokli, kamēr māju iegāde vai būvniecība veido ap 10% darījumu.

SEB bankas dati liecina, ka aktīvākie aizņēmēji ir vīrieši 33-35 gadu vecumā. Viņi uzņems arī lielākas saistības – vidēja kredīta summa vīriešu vidū šī gada pirmajā ceturksnī bija 53,6 tūkstoši eiro, savukārt sieviešu vidū – 41,6 tūkstoši eiro.

«Jau 2016. gadā novērojām, ka palielinājusies privātpersonu aktivitāte un pieprasījums pēc finansējuma. Prognozējām, ka šī tendence turpināsies arī šogad. Iedzīvotāju pieprasījums pēc finansējuma – mājokļa kredītiem, kā arī cita veida kredītiem un līzinga – skaidrojams ar ekonomikas izaugsmi, algu palielināšanos, lielāku pārliecību par nākotni, pirktspējas uzlabošanos un līdz ar to arī velmi uzlabot savas dzīves apstākļus. Turklāt, ņemot vērā augstas īres cenas, kā arī vēl joprojām zemās procentu likmes, šobrīd ir izdevīgāk iegādāties mājokli un maksāt par kredītu, nevis īri. Šogad sagaidām arī lielāku aktivitāti būvniecības nozarē – augs pieprasījums pēc finansējuma no attīstītāju puses. Šeit runājām gan par dzīvojamiem projektiem, gan par tirdzniecības platībām, loģistikas centriem un biroju ēkām, kā arī par renovāciju un siltināšanu,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par finanšu instrumentu veidā īstenotajām valsts atbalsta programmām. Būtiskākās no programmām ir Ģimeņu mājokļu galvojumu programma un Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma.

«Esam panākuši, ka vairākas komercbankas jau iesaistījušās valsts atbalsta programmā pirmā mājokļa iegādei ģimenēm, atjaunojot kreditēšanu. Valsts atbalsta iespējas attīstības finanšu institūcijas īstenotajās programmās ir plašas. Tāpēc aicinu pašus atbalsta saņēmējus būt aktīviem, piesakoties šīm programmām, lai maksimāli izmantotu sniegtās iespējas un uzlabotu savu ģimeņu labklājību vai padarītu savu biznesu konkurētspējīgāku,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ģimeņu mājokļu galvojumu programmas darbība tika uzsākta ar 332 678 eiro finansējumu, bet janvāra beigās valdība nolēma programmas finansēšanai papildus novirzīt 635 295 eiro. Pašreiz programmai pieejamais finansējums ir 980 973 eiro. Paredzēts, ka galvojuma izsniegšanas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 10 gadus.

Arī DNB banka pievienojusies valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, preses konferencē informēja bankas Kvalitātes pārvaldes vadītājs Kaspars Anckalniņš.

Banka programmai pievienojusies jūnija vidū un patlaban jau saņemti pirmie pieteikumi.

Lai arī banka iepriekš bijusi aktīva hipotekāro kredītu tirgū, pēdējā pusgada laikā tā ievēroja salīdzinoši konservatīvus hipotekāro kredītu izsniegšanas noteikumus, taču tagad tos mainījusi.

«Pēdējo mēnešu laikā DNB banka, izskantot hipotekāro kredītu pieteikumus, kā būtiskāko faktoru ņēma vērā tieši īpašuma atrašanās vietu, savukārt turpmāk mēs orientēsimies uz klientu ienākumiem un īpašuma kvalitāti,» skaidro bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Db.lv jau rakstījis, ka atbilstoši valsts mājokļu atbalsta programmas nosacījumiem, ja komercbanka apliecina, ka aizdevums piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, galvojumu izsniedz Altum. Galvojuma apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: 10% (bet ne vairāk kā 10 000 eiro), ja ģimenē ir viens bērns; 15% (bet ne vairāk kā 15 000 eiro), ja ģimenē ir divi bērni; 20% (bet ne vairāk kā 20 000 eiro), ja ģimenē ir trīs un vairāk bērnu.

Ģimenes un personisko attiecību sarežģījumi ir otrs biežākais iemesls, kādēļ cilvēki nonāk finanšu grūtībās un nespēj norēķināties ar savām saistībām ar banku.

Vēl negatīvāka ietekme uz finanšu situāciju ir tikai ekonomiskajiem faktoriem – ienākumu samazinājumam un darba zaudēšanai, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Konsultāciju un mediācijas centra apkopotā klientu problēmu analīze par centra darbības pusgadu.

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC) piedāvā banku klientiem bezmaksas konsultācijas. KMC sāka darbību 2015. gada novembra sākumā, un pusgada darbības laikā sniedzis konsultācijas jau vairāk nekā 340 klientiem. Centrā vērušies gan banku klienti, kam radušās komunikācijas vai maksājumu grūtības bankā, gan nebanku kreditētāju klienti, kā arī klienti, kam sniegtas citas konsultācijas saistībā ar finanšu tēmām. Centrā ir sākti arī četri mediācijas procesi.