SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Atklājot burāšanas sezonu, Rīgas plānošanas reģions (RPR) un jahtklubs Auda piektdien, 12.maijā atklāja vienu no desmit jaunizveidotās online rezervēšanas sistēmas HelloPorts info kioskiem, kas ir viens no elementiem, lai padarītu mazās ostas pieejamākas vietējiem un ārvalstu burātājiem.

Līdz šim burāšana Latvijā ir vairāk attīstījusies sporta nolūkiem, tomēr pakāpeniski pieaug to cilvēku skaits, kas burāšanu izmanto apceļošanai. Turklāt attīstoties piekrastes mazo ostu infrastruktūrai, tā kļūst pakāpeniski pievilcīga arī skandināvu ceļotājiem, kur burāšana ir viens no populārākajiem brīvdienu atpūtas veidiem.

«Mūsu mazajām ostām ir pietiekami augsts potenciāls piesaistīt vietējos un ārvalstu burātājus, kas tādā veidā no ostas uz ostu var apceļot Latvijas piekrasti. Tomēr svarīgs priekšnosacījums ir attīstīta un mūsdienīga ostu infrastruktūra. Šobrīd mums ir iespēja, visiem kopā sadarbojoties, veicināt burāšanas kā tūrisma veida attīstību Rīgas jūras līča un Kurzemes piekrastēs. Turklāt pateicoties starptautiskiem Baltijas jūras reģiona projektiem – arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas līmenī, ieinteresējot viņu burātājus doties brīvdienu maršrutā uz mūsu reģiona piekrasti,» saka Rīgas plānošanas reģiona un projekta SmartPort eksperts:Artūrs Dombrovskis.

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd to iespējams apmaksāt ne vien e-csdd.lv un degvielas uzpildes stacijās, bet arī ar vietējo kompāniju SMSvinjetes.lv un mobilās aplikācijas Viglat starpniecību.

«Esam dzirdējuši, ka ir radīti vēl citi risinājumi, taču ikdienā ar tiem neesam saskārušies,» teic Ģirts Zariņš, SMSvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Mobilās aplikācijas Viglat mārketinga vadītāja Anda Ozola norāda, ka konkurence Latvijā nav liela, risinājuma būtība ir atšķirīga. Valsts Policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata – jo vairāk iespēju iegādāties vinjetes, jo labāk. SIA Kurbads un Ko loģistikas speciālists Toms Hartmanis piedāvātās alternatīvas vērtē pozitīvi. «Jautājums - kas notiks nākotnē. Novēlu kādam no latviešu uzņēmumiem būt tam, kas šo darīs globāli,» viņš teic.

Paplašinot globālo tīklu, arī Latvijā ieviesta jauna, digitāla pašapkalpošanās sistēma "Printbox".

Tā ir A4 formāta dokumentu drukas pašapkalpošanās sistēma kas sniedz augstas kvalitātes drukas, kopēšanas un skenēšanas iespējas, nodrošinot ērtu un ātru piekļuvi saviem dokumentiem, stāsta SIA "Printbox Latvia" valdes loceklis Edgars Damalts.

Sistēma paredzēta izplatītāko dokumentu formātu - pdf, jpeg, png, tiff, xls, ppt, doc,gif - drukāšanai. Printboxpazīstams lietotājiem jau vairāk nekā 15 dažādās valstīs. Latvijā tie pieejami divās Latvijas Universitātes ēkās - Raiņa bulvārī 19 un Aspazijas bulvārī 5.

"Printbox" nosaka revolucionāru tendenci drukāšanas tehnoloģijā, jo piekļuve dokumentiem un arhivēšana tagad ir iespējama vienā ierīcē. Izmantojot "Printbox" risinājumu, attālināti ir iespējams saglabāt un pārvaldīt failus savā bezmaksas mākoņa kontā un izdrukāt tos jebkurā "Printbox" kioskā.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī, informē BVKB.

BVKB nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu.

Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.

Ātrās ēdināšanas gigants McDonald's atvēris savu jaunāko restorānu Čikāgā, kas vairāk līdzinās tehnoloģiju giganta Apple veikalam nekā ātrās ēdināšanas restorānam, vēsta Business Insider.

Jaunais restorāns ierīkots stiklotā ēkā un darbosies bez pārtraukuma 24 stundas diennaktī. Restorāns veidots tā, lai uzsvērtu McDonald's tēla pārveidi ilgtspējīguma virzienā – telpās ir vairāk nekā 70 koki un izvietoti arī saules paneļi.

Restorānu izveidoja Čikāgas arhitektu birojs Ross Barney Architects.

Restorānā tiek piedāvāti pašapkalpošanās kioski, apkalpošana pie galdiņiem, mobilais pasūtījums un apmaksa, kā arī piegāde - pakalpojumi, kas arvien vairāk tiek izmantoti McDonald's visā ASV.

Galdu serviss un palielinātas digitālās pasūtīšanas iespējas ir McDonald's tuvākās nākotnes mērķi. Uzņēmums paziņojis, ka pēc šāda koncepta līdz 2020.gadam iecerēts pārveidot gandrīz visus restorānus.

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja idejas autoram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, viņa idejā ir vērts investēt

Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā (Plašāk lasāms, klikšķinot šeit). Vaicāts, kādā uzņēmumā viņš pats būtu ar mieru investēt, SIA BranchTrack līdzīpašnieks Sergejs Sņegirjovs teic, ka galvenais izvēles kritērijs būtu idejas autors.

«Ja es investētu savus līdzekļus kādā startup, es ieguldītu nevis pašā uzņēmumā, bet gan dibinātājā, kuram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, nevis ir izlasījis internetā par Snapchat un tagad grib to klonēt. Cilvēki runā par otru Linkedin vai Facebook, bet nesaprot, ka tas reiz jau ir radīts, un pat tad, ja ir interesants koncepts, galvenā problēma ir ļoti daudz lietotāju. Jautājums ir par to, kā iegūt miljoniem lietotāju – viņi paši neatnāks,» viņš saka.

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Subway ir uzsācis zīmola atsvaidzināšanas procesu, lai vēl vairāk uzsvērtu savu orientēšanos uz svaigu un veselīgu pārtiku, kā arī ieviestu klientu apkalpošanā dažādus moderno tehnoloģiju risinājumus.

Nākamgad Latvijā tiks atvērti vēl vairāki Subway restorāni. Kopumā pasaulē jau darbojas vairāk nekā 44 000 Subway ēdināšanas vietas. Jaunajos restorānos būs muzikālais noformējums, bezvadu internets, ērtas un ergonomiskas sēdvietas, kā arī USB uzlādes porti, plānus ieskicē Subway Centrālās un Austrumeiropas reģiona direktors Martin Princ.

Tāpat jaunajos restorānos būs ekonomisks LED apgaismojuma risinājums un iekārtas ūdens taupīšanai. Celtniecības procesā restorānos ASV jau tiek izmantotas krāsas uz ūdens bāzes un dažādi apstrādes materiāli, kuru ražošanā izmantotas otrreizējas pārstrādes izejvielas.

Restorānos ASV jau darbojas kioski, kur klienti var pasūtīt ēdienu bez apkalpojošā personāla iesaistīšanās no digitālās ēdienkartes, saņemt iepriekš pasūtītās sviestmaizes, samaksāt ar Apple un Samsung Pay, kā arī ēdiena piegādi noformēt ar Facebook Messenger čatbota starpniecību. Drīz visas šīs iespējas tiek solītas arī Subway restorānos Eiropā.

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Ir atjaunota Saktas nama vēsturiskā fasāde Rīgā, Brīvības bulvārī, un sākta procedūra ēkas nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Neorenesanses stilā celtajam namam ārējā seja atjaunota, ievērojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) norādes un saglabājot nama autentiskumu.

Vēsturiskais uzraksts Sakta pēc darbu pabeigšanas saglabāts, atgādinot par nama raibo vēsturi, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Darbus veicis AS Būvuzņēmums Restaurators, līguma summa – 716 463 eiro, kura tiek segta no VNĪ kapitālieguldījumiem. Tuvākajos gados ēkai tiek plānots atjaunot arī vēsturiskos koka logus.

Lai arī nams Brīvības bulvārī 32 atrodas pašā Rīgas centrā un ir ar bagātu faktu un emociju vēsturi kopš pašiem pirmsākumiem, plašāk mūsdienu sabiedrībā tas vienmēr ir bijis populārs ar skanīgo nosaukumu Sakta, kas iegūts padomju laikos. Pie Saktas tiek norunātas tikšanās, iepretim pāri ielai joprojām ir brīnišķīgais Saktas puķu tirdziņš, un tepat ir Brīvības piemineklis. Laiki ir mainījušies, pirmajā stāvā kādreizējo eleganto parfimērijas veikalu Sakta ir aizstājusi Latvijas Pasta centrālā filiāle, citviet pirmajā stāvā iekārtojušies kioski un kafetērijas, bet augšējos stāvos kopš 2014. gada mitinās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, laipni aicinot viesos iepazīt mainīgās un pastāvīgās ekspozīcijas līdz brīdim, kad pēc VNĪ vadītās rekonstrukcijas tas atgriezīsies Rīgas pilī.

AS Citadele banka koncerns šī gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 7,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir līdzīgs rezultāts kā 2015. gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Pirmajā ceturksnī Citadele veica dažādas inovācijas un uzņēmējiem sāka piedāvāt kredītus, kas īpaši radīti, lai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem finansējums būtu pieejamāks.

«Neskatoties uz to, ka esam daudz investējuši, Citadelei ir arī labi peļņas rādītāji, jo ir pieaudzis klientu skaits. Šogad plānojam turpināt uzsākto attīstību un ieguldīsim mūsu stratēģijas īstenošanā, uzlabojot klientiem piedāvāto produktu klāstu. Mūsu vīzija ir aktivizēt reģionus – gan iedzīvotājus, gan mazos un vidējos uzņēmumus, radot viņiem jaunas iespējas un veicinot ekonomisko aktivitāti reģionos,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

"Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas," TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei.

I.Gulbe vērsa uzmanību, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši – lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāja I. Gulbe.

Lucavsalas atpūtas zonā atklāta Latvijā pirmo pludmales lasītava, informē Rīgas Centrālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāja Daina Ģeibaka.

Ideja par šāda veida lasītavas atvēršanu pieder Rīgas domes izpilddirektoram Jurim Radzēvičam.

Lasītavas krājumā iesākumā ir aptuveni 400 grāmatas pieaugušajiem un bērniem latviešu un krievu valodā no Rīgas Centrālās bibliotēkas Repozitārija dubletu un dāvinājumu krājuma. Būs arī iepriekšējo gadu žurnālu kolekcijas.

Lasītavas darbības noteikumi paredz, ka, atstājot pludmali, paņemtās grāmatas un žurnāli jāatstāj plauktā, lai arī citiem paliek, ko lasīt.

Lasītava strādās ik dienas no plkst.12 līdz 17.

Šādas pludmales bibliotēkas darbojas visā pasaulē. Tie var būt gan vienkārši plaukti vai kioski bez bibliotekāriem, kā, piemēram, Austrālijā, Dubaijas emirātā, gan koka namiņi, kuros darbojas bibliotekāri, kuri reģistrē paņemto un sazinās ar stacionāro publisko bibliotēku, ja tiek pieprasīts kaut kas īpašs.

Ātrās ēdināšanas tīkls "Kentucky Fried Chicken" (KFC) Rīgā, Dreiliņos, atvēris pirmo ēstuvi ar auto kasi Latvijā, informē kompānijā.

Tādējādi patlaban "KFC" Latvijā ir sešās vietās.

Investīcijas jaunajā ēstuvē netiek atklātas.

Dreiliņos "KFC" atrodas Juglas ielā. Ēstuvē ir 70 sēdvietu, kā arī ir uzstādīti digitālie kioski pasūtījumu veikšanai.

Patlaban Somijā ir pieci "KFC", bet Baltijas valstīs - kopumā 22.

Latvijā "KFC" pārvalda izklaides un ēdināšanas grupa "Apollo Group". "Apollo Group" pieder arī grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe", restorāni "O'Learys", "Valpiano", kā arī 51% daļa uzņēmumā "Lido".

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.