Uzņēmuma SIA Primekss apgrozījums pērn sasniedzis 5,418 miljonus eiro, kas ir par 4,4% augstāks rezultāts nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn uzņēmums turpinājis veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Pārskata gada beigās SIA Primekss pašu kapitāls sasniedza 207 tūkstošus eiro un bilances kopsumma - 5,3 miljonus eiro. Uzņēmuma finanšu situācija vērtējama kā stabila, kaut gan gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 486,085 tūkstošu eiro apmērā. Iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi sasniedza 396,094 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Primekss valdes priekšsēdētāja amatu ieņem viens no uzņēma sākotnējiem īpašniekiem Jānis Ošlejs, viņš darbojas vēl vairāku uzņēmumu valdē, kā arī ir vienīgais SIA PrimeThermo īpašnieks. SIA Primekss valdes locekles amatu ieņem Inita Hāne. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks kopš 2010. gadā ir SIA Prime Holding. SIA Primekss reģistrēts 1997. gadā un pērn nodrošinājis 109 darbvietas

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Betona grīdu ražotāja SIA «Primekss» īpašnieks SIA «Primekss Group» kopā ar Polijas uzņēmumu «FILIGRAN», kas ražo metāla režģus, vadus un armatūru betona konstrukciju stiprināšanai, Latvijā nodbinājis uzņēmumu SIA «Filigran Primekss», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tā īpašnieki vienādās daļās (pa 50% kapitāldaļu katram) ir SIA «Primekss Group» un «FILIGRAN SPOLKA AKCYJNA».

SIA «Filigran Primekss» valde sastāv no diviem locekļiem. Par valdes priekšsēdētāju iecelts SIA «Primekss Group» patiesā labuma guvējs Jānis Ošlejs, savukārt Jorg-Dietrich Albrecht Franz Freiherr von und zu Weiler iecelts par valdes locekli.

SIA «Filigran Primekss» juridiskā adrese ir Rīga, Gustava Zemgala gatve 76, kur reģistrēts SIA «Primekss Group» un tā citi meitas uzņēmumi.

SIA «Primekss Group» ir 2008.gadā reģistrēta holdingkompānija, kurai ir divi meitas uzņēmumi - SIA «Primekss», kas ražo betona grīdu un sienu apdari no īpaši izturīga betona, un SIA «Primeteh», kas nodarbojas ar pētniecību. Holdingkompānijai 2017.gadā nebija ieņēmumu, savukārt SIA «Primekss» neto apgrozījums 2016.gadā bija 14,797 miljoni eiro, un tās peļņa pēc nodokļiem bija 306 tūkstoši eiro.

Turpinot aktīvu sadarbību ar lielajiem komersantiem, ALTUM Kapitāla fonds 3.septembrī ir noslēdzis līgumu par aizdevumu 8 miljonu eiro apmērā ar Primekss.

Uzņēmums ir viens no pasaules vadošajiem betona tehnoloģiju uzņēmumiem un Latvijas eksporta flagmaņiem.

Kapitāla fonda finansējums, kas ir Latvijas valsts un privāto pensiju fondu resursi, palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz tālāku izaugsmi Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Līdz ar e-komercijas attīstību visā pasaulē ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc noliktavu telpām, loģistikas centriem un specializētām ražotnēm, kuriem Primekss grupa var nodrošināt inovatīvu un unikālu bezšuvju betona grīdu ieklāšanas tehnoloģiju, kas izceļas ar īpašu izturību un samazina CO2 izmešu daudzumu līdz pat 70 %.

“Primekss grupas finansēšana ir jau ceturtais Kapitāla fonda noslēgtais darījums, fonda darījumu kopējai summai sasniedzot gandrīz 23 miljonus eiro. Primekss ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums Covid-19 pandēmijas radītās izmaiņas izmanto savai izaugsmei, operatīvi pielāgojoties izmaiņām pieprasījumā un piedāvājot zaļus un ilgtspējīgus risinājumus betona ražošanā, kas ir viena no vides piesārņojošākajām nozarēm. Primekss grupa vairāk nekā 90 % ienākumu gūst no eksporta un ir zināšanu ietilpīgs uzņēmums, tāpēc šī refinansēšana ir būtisks solis arī vietēja kapitāla uzņēmuma stiprināšanai,” komentē ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Betona grīdu ražotājs SIA "Primekss" pērn strādāja ar 45,034 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmuma peļņa samazinājās par 15,4% - līdz 3,346 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Primekss" sniedza pakalpojumus Latvijā, Skandināvijas valstīs, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Izraēlā, kā arī pārdeva būvniecības materiālus ASV.

Pērn uzņēmums turpināja veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Šogad uzņēmums turpinās ieguldīt produktu un ražošanas procesu kvalitātes uzlabošanā, kā arī pārdošanas veicināšanā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka "Primekss" nav būtisku sadarbības partneru Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, taču kopējā ietekme uz pasaules ekonomikas norisēm var ietekmēt uzņēmuma darbību. Uzņēmuma vadība seko līdzi norisēm ekonomikā un pārorientē darbību, piemēram, mainot materiālu piegādātājus.

Ādažu pagasta Eimuros atklāta Primekss jaunā betona piedevu ražotne, kurā darbojas divas jaunas zīmola "PrīmX" ražošanas līnijas - inovatīvā ūdensnecaurlaidīgā un pašatjaunojošā betona tehnoloģijas, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēma.

Ražotnes izveidē ir ieguldīti 1,5 miljoni eiro.

“Ražošanas procesa izveides ceļš ilga divus gadus. Taču tehnoloģijas, kas slēpjas aiz tā, izstrāde prasīja vairāk nekā astoņus gadus. Mēs sadarbojāmies ar zinātniekiem un partneriem no Dānijas, Francijas, Indijas, Vācijas un citām valstīm. Šī ražotne ir tikai sākums, un, ņemot vērā augsto pieprasījumu, mēs jau esam palielinājuši ražošanas apjomu, lai tuvākajos mēnešos pārceltos uz jaunu ražošanas telpu,” komentē Primekss īpašnieks un ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Primekss tehnoloģiju direktors un Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes (NTNU) asociētais profesors Dr. Rolands Cepurītis lepojoties ar uzņēmuma veikumu teic: "Gadu gaitā mēs esam attīstījušies kā komanda, un ar lepnumu varam prezentēt mūsu darba rezultātu — kopā mēs esam radījuši tehnoloģisku risinājumu, kas pārspēj nozares standartus un paver jaunas iespējas būvniecībā.”

Betona grīdu ražotāja SIA «Primekss» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 25,438 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa bijusi 294 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 37,8% jeb 6,984 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par 1,4%. SIA «Primekss» ieņēmumi no celtniecības projektu realizācijas pērn veidoja 15,935 miljonus eiro, bet ieņēmumi no materiālu pārdošanas veidoja 9,306 miljonus eiro.

Latvijā gūti ieņēmumi 21,319 miljonu apmērā, bet pārējie ieņēmumi gūti ārpus Latvijas, liecina uzņēmuma gada pārskats. SIA «Primekss» pagājušajā gadā turpināja veikt ieguldījumus eošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 226 darbiniekus, kas bija par 109 darbiniekiem vairāk nekā 2017. gadā.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Primekss grupas uzņēmums AS Primeteh ir vērsies tiesā pret diviem būvniecības uzņēmumiem par AS Primeteh patentētā izgudrojuma - kompozītbetona sastāva prettiesisku izmantošanu noliktavas grīdas būvniecībā objektā Rīgā, Ulbrokas ielā, informē Sorainen Latvijas biroja partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

AS Primeteh ir Latvijas un Eiropas patentu īpašnieks izgudrojumam kompozītbetona sastāva grīdu un pamata plātņu ieklāšanai, kas ļauj ieklāt sevišķi plānas bezšuvju grīdas, kas saglabā tādu pašu slodzes nestspēju kā tradicionālās grīdas.

Kopumā visā pasaulē Primekss izgudrojums ir patentēts 47 dažādās pasaules valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Ķīnā, Indijā un citviet.

Uzzinot, ka objekta Ulbrokas ielā 48 būvniecībā, iespējams, tiek izmantots AS Primeteh patentētais izgudrojums, AS Primeteh vērsās tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas - aizliegumu diviem būvniecības uzņēmumiem sniegt pakalpojumus, kas ietver kompozītbetona grīdas vai bezšuvju grīdas ieklāšanu, tostarp minētajā objektā.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Ādažu pagastā "Eimuros" SIA "Primekss" 11.oktobrī atklās jauno betona piedevu ražotni un divas jaunas zīmola “PRIMX” betona piedevu ražošanas līnijas: inovatīvo ūdensnecaurlaidīgo un pašatjaunojošo betona tehnoloģiju, kā arī rukuma stabilizēšanas sistēmu.

Plānots, ka šis solis ne tikai stiprinās uzņēmuma pozīcijas globālajā tirgū, bet arī ievērojami veicinās būvniecības nozares attīstību, nodrošinot tehnoloģiski modernus risinājumus, kas palielinās ēku ilgtspējību un pagarinās to dzīves ciklu.

Ūdensnecaurlaidīgais betons ir augstas kvalitātes materiāls, kas piedāvā ilgtspējīgu aizsardzību pret mitrumu un ūdens iekļūšanu, nodrošinot izcilu hermētiskumu un paaugstinātu izturību. Šis risinājums ir ideāli piemērots rūpniecisko ēku, kā arī infrastruktūras objektu būvniecībai, kur īpaša nozīme ir ūdensnecaurlaidībai. Rukuma stabilizējošs sistēma ir divkomponentu betona maisījums, kas īpaši izstrādāts, lai samazinātu autogēno un žūšanas rezultātā rukumu betona maisījumos. Šis maisījums uzlabo rūpniecisko betona grīdu veiktspēju, efektīvi samazinot plaisāšanu un rozīšanos.

Jaunās Teikas rajons top par Rīgas IT un tehnoloģiju centru - par tā biroju ēkas Teodors enkura nomnieku ir kļuvis lielākais biznesa un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā Accenture, informē Jaunās Teikas attīstītāja Hanner uzņēmumu grupas pārstāve Līga Ansone.

Biroja telpas Jaunajā Teikā nodrošinās 450 vietas darbam, paredzot arī uzņēmuma attīstības iespējas nākotnē, nodarbinot līdz pat 1500-2000 cilvēkiem Latvijā. Accenture centrālais birojs turpinās darbu Brīvības ielā, Jaunajā Teikā tiks apvienoti kompānijas pagaidu biroji, kas līdz šim izvietoti dažādās vietās Rīgā.

«Meklējot jaunās biroja telpas, mēs iepazināmies ar aktuālākajiem pētījumiem par modernu darba organizāciju un darba vidi. Mūsdienīga biroja pamatā ir izpratne par produktivitāti ietekmējošiem faktoriem, darba tirgus tendencēm un tā saucamās Z paaudzes darba stilu, modernajām tehnoloģijām un ergonomiku,» stāsta Inga Zvaigzne, Accenture Nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

"Ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Eirozonas centrālā banka plāno cīnīties ar inflāciju, paaugstinot naudas cenu — sadārdzinot kredītus, bet tas nozīmē, ka vēl bez sadārdzinātajiem būvmateriāliem un būvdarbiem, visi esošie un nākotnes hipotekāro kredītu maksājumi kļūs vēl lielāki, kas savukārt potenciālo pircēju loku Latvijā vēl vairāk samazinās.

Skaudra patiesība. Domāju, ka ir tikai viena izeja — celt būves, kas cilvēkus padara bagātākus. Proti, ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes. Šaubos, vai, piemēram, Ilonam Maskam ir nozīme tam, cik lielu procentlikmi viņš maksās par māju, ja tādu gribēs uzbūvēt. Bet cilvēkam, kurš saņem 1000 eiro mēnesī un maksā hipotekāro kredītu, ECB lēmums palielināt procentlikmes būtiski ietekmēs rocību. Aktuālākais jautājums, kā mēs, valsts, varam ātri rīkoties, lai kļūtu bagātāki, vēlams, strauji.

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Pasaulē lielākajā un prestižākajā Interneta samitā (Web Summit) Latviju Eiropas Savienības #InvestEU stendā pārstāvēja SIA Primekss – inovatīvs ilgtspējīga kompozītbetona jeb viedbetona ražotājs – un Ēberliņu drava – sociālajos medijos aktīvs medus un bišu maizes ražotājs no Dienvidkurzemes, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Samitā #investEU stendā klātesošie varēja iepazīties ar vairāku Eiropas Savienības valstu uzņēmumu pieredzi, kuru izaugsmi ir būtiski ietekmējušas Eiropas fondu investīcijas. Ar divu Latvijas uzņēmumu biznesa stāstiem digitālā veidā varēja iepazīties ikviens no 12 tūkstošiem pasaulē lielākā uzņēmējdarbības un tehnoloģiju pasākuma dalībniekiem.

«Eiropas Savienības mērķis ir palīdzēt nelieliem uzņēmumiem no dalībvalstīm, tostarp – Latvijas, kļūt lielākiem un inovatīvākiem, bet Eiropas inovatīvākajiem uzņēmumiem – kļūt par pasaules līderiem. Latvijas uzņēmumu klātbūtne šīgada Interneta samitā palīdzēs šiem uzņēmumiem attīstīt savu eksporta potenciālu, bet pasākuma dalībniekiem – atrast uz kartes Latviju,» stāsta Eiropas Komisijas ekonomists Mārtiņš Zemītis.

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Riska kapitāla investīciju uzņēmums BaltCap ieguldīs 1,5 miljonu latu Latvijas kosmētikas preču ražotājā Stenders.

BaltCap investīciju projekts tiek īstenots ar privāto investoru ieguldījumu un Eiropas Savienības Struktūrfondu finansējumu, ko administrē Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Stenders vadītājs un valdes loceklis Jānis Bērziņš, komentējot darījumu, stāsta, ka uzņēmums stratēģisku partneri meklējis jau divus gadus. «Jau ilgāku laiku esam centušies piesaistīt investoru, lai uzņēmums veiksmīgāk un efektīvāk sasniegtu savus ambiciozos mērķus jaunu tirgu iekarošanā un jaunu produktu līniju attīstīšanā. Lai to izdarītu, nepieciešami lieli ieguldījumi. Gandrīz divu gadu darbs ir noslēdzies un esam gandarīti par stratēģiskā partnera piesaistīšanu,» norādīja J. Bērziņš.

Nākamā gada pirmajā pusgadā uz HANNER uzņēmumu grupas attīstīto Jaunās Teikas rajona biroja ēku Teodors pārcelsies lielākās Norvēģijas bankas DNB Bank ASA klientu servisa centrs.

Šobrīd DNB Bank ASA klientu servisa centrs strādā no Luminor (kādreizējās DNB) ēkas Skanstes ielā.

DNB Bank ASA servisa centrs, kurš atradīsies Jaunajā Teikā, apkalpos lielākās Norvēģijas bankas - DNB - klientus tieši no Rīgas.

Birojs tiks izvietots trijos stāvos, kopumā iekārtojot 292 darba vietas.

Pēdējo desmit gadu laikā Jaunajā Teikā investēti vairāk nekā 85 miljoni eiro. Biroju ēku Valters, Teodors un Henrihs kopējā platība pārsniedz vairāk nekā 50 tūkstošus kvadrātmetru. Jaunajās ēkās (Teodors un Henrihs) nomas maksa ir no 12 līdz 14 EUR/kvadrātmetrā.

Šobrīd Jauno Teiku par savu mājvietu izvēlējušās aptuveni 400 ģimenes un vairāk nekā 16 uzņēmumi, starp tiem – Accenture, Tieto, Solvay, Primekss, Henkel un citi.

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Septiņi Latvijas uzņēmumi izvirzīti Eiropas biznesa konkursa «European Business Awards» finālam, informē konkursa rīkotāji.

Nacionālā uzvarētāja titulu ieguvuši dizaina uzņēmums «H2E»,atkritumu apsaimniekotājs «Getliņi Eko», alus ražotājs «Cēsu alus», inovatīvā betona ražotājs «Primekss», kokapstrādes uzņēmums «Staļi», dzelzsbetona paneļu ražotājs «Skonto Prefab» un informācijas tehnoloģiju uzņēmums «X Infotech».

Eiropas biznesa balva tiek pasniegta kopš 2007. gada un tās mērķis ir stiprināt biznesa kopienas un atbalstīt veiksmīgu uzņēmējdarbību dažādās nozarēs visā Eiropā. Konkursa žūriju pārstāv pieredzējuši biznesa līderi, politiķi, akadēmiķi no vairākām Eiropas valstīm.

Šogad konkursā kopumā piedalās uzņēmumi no 34 valstīm. Svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks šā gada 23.maijā Varšavā, Polijā.

2021. gada sākumā Latvija eksportēja preces uz 179 valstīm, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos eksports ir pieaudzis par 14% jeb 590 miljoniem eiro iepretim šādam periodam pērn.

Apmēram piektā daļa no visām precēm eksportētas uz valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības un NVS. Tieši uz šo tālāko tirgu paplašināšanu lielā mērā būs vērsta Latvijas dalība Pasaules izstādē EXPO 2020 Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kurā piedalīsies arī Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" biedri, apgūstot jaunus izaugsmes ceļus pēc Covid-19 pandēmijas uzspiestās piebremzēšanas.

Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" mērķis ir panākt tādu ekosistēmu un atbalsta sistēmu, kas Latvijas eksportētājiem ļautu darboties starptautiskajos tirgos ar izaugsmi 30% gadā. Asociācijā uzsver – iespēja pozicionēt sevi pasaulei caur EXPO prizmu ļauj ne tikai iegūt atgriezenisko saiti, meklēt sadarbības partnerus un pircējus, bet arī izcelt Covid-19 laikā tapušos produkcijas jaunumus, apgūstot jaunus tirgus visā pasaulē, piesaistot investīcijas un veicinot Latvijas eksporta izaugsmi.