RSA Insurance Group plc vienojusies ar Polijas apdrošināšanas kompāniju PZU par Baltijas un Polijas kompāniju pārdošanu, liecina RSA paziņojums.

PZU tiks pārdota Lietuvas kompānija Lietuvos Draudimas, Latvijas AAS Balta, Igaunijas Codan Forsikring un Polijas Link4 Towarzystwo Ubezpieczen Spolka Akcyjna.

Kopējā darījuma summa ir aptuveni 360 miljoni eiro.

RSA Group izpilddirektors Stefans Hesters norāda, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz grupas jau iepriekš paustajiem nodomiem samazināt ģeogrāfisko izplatību, koncentrējoties uz pamata uzņēmējdarbību Lielbritānijā un Īrijā, Skandināvijā, Kanādā un Latīņamerikā. Realizējot Baltijas un Polijas biznesu pārdošanu, lielā mērā tiek izpildīti RSA Group plāni par tās kapitāla stiprināšanu, saka uzņēmuma pārstāvis.

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums RSA Insurance Group (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību Balta, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) vēlētos iegādāties Baltas biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Balta gan tobrīd informēja, ka «pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības Balta pārdošanu ir spekulācijas».

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā Nozare.lv sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un BTA gribētu iegādāties Baltas aktīvus. «Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis,» skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu Baltas filiāļu tīklu. «BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un Baltas pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu,» sacīja Lucaus.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Group) padome par jauno kompānijas prezidentu un valdes priekšsēdētāju ir apstiprinājusi Sandi Šteinu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pirms tam no 2011.gada Sandis Šteins bijis Statoil Fuel & Retail Krievijas organizācijas vadītājs.

«Ar lielu interesi izmantošu savas zināšanas, lai Balta turpinātu jau uzsāktā kursa sasniegšanu, kā arī noteiktu jaunus mērķus. Šāds finanšu sektors man personīgi ir jauns izaicinājums profesionālajā karjerā, kur noteikti varēšu sniegt vērtīgu pienesumu arī no savas līdzšinējās pieredzes mazumtirdzniecības sfērā,» komentē S. Šteins.

S. Šteins kopš 2011.gada augusta ir strādājis Krievijā kā Statoil biznesa nodaļas vadītājs un viceprezidents. Viņam ir astoņu gadu pieredze, strādājot Statoil Latvia iekšējās kontroles direktora, finanšu un vadības direktora un ģenerāldirektora amatā. Profesionālā karjera tika uzsākta akciju sabiedrībā Preses nams ekonomista un vēlāk izdevniecības direktora amatā.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. un AAS Balta apvienošanās ziņojumu, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Sīvā konkurence apdrošinātāju vidū liek uzņēmumiem vairākos segmentos strādāt ar zaudējumiem. Apdrošināšanas polišu sadārdzinājums pagaidām netiek prognozēts, bet arī zemākas cenas nevar gaidīt, trešdien raksta laikraksts Diena.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā ir piesātināts - tajā strādā 16 kompāniju, kas aktīvi cīnās par klientu naudu. Ņemot vērā ierobežoto tirgus apmēru, iedzīvotāju skaita samazināšanos un sīvo konkurenci apdrošinātāju vidū, lai noturētu vai audzētu klientu skaitu, daļai kompāniju nākas sniegt pakalpojumus par tādu cenu, kas nespēj segt ar tiem saistītos izdevumus. Tā rezultātā daļa apdrošinātāju jau daudzus gadus strādā ar zaudējumiem.

Tirgus pamazām mainās - pēdējā laikā apdrošināšanas sektorā notikuši vairāki lieli darījumi, kuros kāda no lielajām starptautiskajām grupām iegādājusies Latvijā strādājošu apdrošinātāju. Pirms vairāk nekā gada viena no lielākajām Austrumeiropas apdrošināšanas grupām PZU iegādājās Latvijā strādājošo aa/s Balta. Tās mātesuzņēmums Lielbritānijas apdrošināšanas grupa RSA nolēma atbrīvoties no Baltijas valstīs un Polijā strādājošajām meitaskompānijām. Darījuma kopējā vērtība sasniedza 360 miljonus eiro. Šogad jūlija beigās tika paziņots par nākamo darījumu - Austrijas apdrošināšanas kompānija Vienna Insurance Group AG iegādājās Latvijā vecāko apdrošinātāju aa/s Baltikums. Vienna Insurance Group Latvijā nav jaunpienācējs, jo tai te jau darbojas gan dzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa Life Vienna Insurance Group SE, gan nedzīvības apdrošinātāja Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle.

Apkopojot statistiku par apdrošinātajos īpašumos notikušajām nelaimēm kopš 2008.gada, apdrošināšanas sabiedrība Balta ir secinājusi, ka viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem mājokļos ir šķidruma un tvaika noplūde jeb mājokļu nopludināšana.

Kopumā no visiem atlīdzību pieteikumiem 30% tiek iesniegti par mājokļu nopludināšanu, 16% - par zādzībām, 10% - par ugunsgrēkiem. Savukārt dabas stihijas kā nelaimes iemesls minētas 10% pieteikumu – vētras 7%, plūdi 2% un sniegs 1% gadījumu. Savukārt lielu daļu jeb 34% gadījumu no visiem pieteikumiem kā iemesls minēta kāda cita situācija, piemēram, krītošs sniegs sabojājis ventilācijas sistēmu, citi iekārtu bojājumi īpašumā, elektroapgādes traucējumi zibens dēļ, arī atlīdzības par mājdzīvnieku slimībām, traumām vai to likvidāciju u.c.

Balta atlīdzību datu no 2008.gada janvāra līdz 2013.gada augustam analīze liecina, ka visbiežāk mājokļi cieš no šķidruma un tvaika noplūdes jeb tā sauktās applūšanas. Tā ir gana zināma nelaime, kas nereti piemeklē daudzstāvu namu dzīvokļu saimniekus, bet tiek piedzīvota arī privātmājās, kad tiek appludināti zemākie stāvi. Vidēji šādos gadījumos tikusi izmaksāta 753 latus liela atlīdzība.

«Ja raugāmies uz atsevišķajām Baltijas valstīm, tad tie ir mazi tirgi, bet citādi – ja skatāmies uz Baltiju kopā, kā mēs to arī darām –, tas ir lielāks tirgus par, piemēram, Horvātiju. Mums ir liela spēlētāja attieksme, un tā atšķiras no tiem, kas fokusējas tikai uz vietējo tirgu,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka apdrošinātāja Vienna Insurance Group (VIG) valdes loceklis Francs Fuhs.

«Mūsu motīvs ir tirgus daļa – būt pirmajā trijniekā, izvēršot savu darbību un pārpērkot kompānijas. Pērn mēs esam pārpirkuši tirgus dalībniekus vairāk nekā jebkurš cits šai reģionā. Mēs šo tirgu pazīstam, tāpēc nolēmām augt strauji. Tagad mums ir Baltikums un BTA, un kopā mēs Baltijas tirgū esam skaidrā otrajā pozīcijā aiz PZU, kas pēc RSA aktīvu pārpirkšanas reģionā ir izteikta līdere. Mūsu ieskatā, mums tomēr ir plašāka pieredze, kā pārvaldīt biznesu jaunos tirgos, jo mēs darbojamies 25 valstīs.

Kopā tas reģionā šogad veidos 220 līdz 240 miljonus ieņēmumu no prēmijām, kas ir itin daudz, un šādā apjomā jau sāk darboties lielo mērogu ekonomika. Proti, liels apjoms samazina izmaksas, jo mums ir vienota IT sistēma u.c., kas dod konkurētspējas priekšrocības,» viņš skaidro.