UAB Palink, kas pārvalda Iki, Iki Express un Iki Cento veikalus Lietuvā un Latvijā, pagājušā gada konsolidētie ieņēmumi bez PVN) bijuši 636,9 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2010.gadā.
Savukārt Palink peļņa no pamatdarbības 2011.gadā sasniegusi 30,4 milj. eiro. Tie ir labākie rezultāti firmas 20 gadu pastāvēšanas laikā.
«Šis ir bijis veiksmīgākais gads Palink vēsturē, un mēs paredzam vēl lielākus panākumus 2012. gadā,» stāsta Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti.
Pērn Palink akcionārs REWE Group apstiprināja jaunu investīciju plānu Baltijas valstīs 173 milj. eiro apmērā. M.Harasti informē, ka investīcijas lielākoties tiks izmantotas, lai atvērtu jaunus veikalus un pārbūvētu esošos. Pagājušajā gadā uzņēmums atvēra astoņus jaunus veikalus Lietuvā un vienu veikalu Latvijā. Šogad Lietuvā paredzēts atvērt 11, bet Latvijā – trīs jaunus veikalus.
«Uzņēmuma veiksmīgā izaugsme rāda, ka akcionāru lēmums par investīcijām Lietuvā un Latvijā bija pareizs,» uzsver M.Haraszti. «Taisnība, ka patlaban uzņēmuma darbība Latvijā ir apgrūtināta, jo pret mūsu uzņēmumu ir uzsākta nepamatota maksātnespējas procedūra. Tāpēc uz brīdi esam apturējuši investīcijas Latvijā, bet esam pārliecināti, ka atbalsts no Latvijas amatpersonām mums ļaus šo problēmu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Tad attiecīgi varēsim paplašināt savus attīstības plānus,» piebilst Palink ģenerāldirektors.
Palink galvenais akcionārs REWE Group ir viens no vadošajiem uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Uzņēmuma apgrozījums 2010.gadā pārsniedza 53 miljardus eiro.
DB jau rakstīja, ka izveidojusies situācija, ap nu jau par maksātnespējīgu atzīto SIA Palink, izsaukusi arī starptautisku rezonansi un jautājuma risināšanā iesaistījušies diplomāti no visām valstīm, kuru kompānijām ir daļas Palink Lietuvas mātesuzņēmumā UAB Palink. Notikušas Vācijas, Šveices, Itālijas, Francijas, Beļģijas un Lietuvas vēstnieku savstarpējas tikšanās.
Savukārt šobrīd Tieslietu ministrijai līdz 14.februārim ir jāsniedz atbilde Eiropas Komisijai par to, vai Latvijas likumdošanā ir paredzētas uzņēmumu iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja tie pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpat tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš aicināts atbildēt uz jautājumu, vai tas ir normāli, kādu uzņēmumu pasludināt par maksātnespējīgu, ja tiesā tiek paralēli izskatīts saimniecisks strīds un auditoru secinājumi nedod iemeslu apšaubīt uzņēmuma maksātspēju. Uz minētās atbildes pamata komisāri lemšot par iespējamām sankcijām, tajā skaitā domājot arī par to, vai ES varētu mainīt savu finanšu palīdzības programmu Latvijai.
Iepriekš SIA Palink pārstāvji atzīmēja, ka esošā situācija ietekmējot uzņēmuma investīciju plānus, jo uzņēmuma normāla vadība esot paralizēta. M.Harasti uzsvēra, ka dara visu, lai turpinātu normālu darbību, taču Palink vadība sagaida ātrus lēmumus no Augstākās tiesas un citām institūcijām, lai situāciju nekavējoties atrisinātu, jo katra aizkavēšanās radot zaudējumus gan uzņēmuma, gan Latvijas ekonomikai.
Palink 10.janvārī vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu iesniegt protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika pasludināta uzņēmuma maksātnespēja. Ģenerālprokuratūra noprotestēja tiesas spriedumu. Protestu Augstākā tiesa saņēma 16. janvārī, un lietas dalībnieki mēneša laikā var iesniegt savus paskaidrojumus par šo protestu.
Jāatgādina, ka uzņēmuma maksātnespēja tika pasludināta pēc Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina maksātnespējas pieteikuma saistībā ar parādu 21 tūkst. Ls apmērā, ko viņš bija ieguvis cesijas ceļā.