Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Pašreizējā E. coli izplatība skar tikai Ziemeļvāciju un tāpēc nav nepieciešams ieviest «viseiropas kontroles», norādījis Eiropas Savienības (ES) veselības komisārs Džons Dalli, vēsta BBC. Komisārs ir brīdinājis arī par nepārbaudītas informācijas izplatīšanu, kas izraisa bailes un nodara zaudējumus lauksaimniekiem.

E.coli izplatība skar tikai Hamburgas apgabalu, tāpēc nav nekāda iemesla ieviest ES līmeņa pasākumus pret jebkuru produktu, komisārs norādīja savā uzrunā Eiropas parlamentam (EP).

Runājot par krīzes attīstību, viņš norādīja, ka sākumā esot bijis nepareizi to saistīt ar Spānijas gurķiem. Ir svarīgi, lai valsts iestādes rūpīgi pārbaudītu infekcijas avotus pirms izplatītu informāciju. Pretējā gadījumā tas rada bailes un zaudējumus pārtikas ražotājiem, skaidro komisārs.

Runas laikā kāds Spānijas parlamenta deputāts turēja rokā gurķi, lai izsakoties viņa vārdiem - «atjaunotu gurķa godu».

Joprojām turpinās mēģinājumi atrast E.coli izplatības avotu; infekcija jau ir nogalinājusi 22 cilvēkus, bet aptuveni 2,2 tūkstoši ir slimi. Visi nāves gadījumi, izņemot vienu, ir notikuši Vācijā. Infekcija ir izplatījusies divpadsmit valstīs, ar to ir saslimuši cilvēki, kas nesen bijuši Vācijā.

Ferma Uelzenā, Vācijas ziemeļos, šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli, kas paņēmusi 22 cilvēku dzīvības, perēkli, vēsta BBC. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ferma ārpus Vācijas produktus neizplata un Latvijas patērētājiem nevajadzētu satraukties, ka diedzētās sēklas ir nonākušas Latvijas tirgū.

PVD no Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšana sistēmas ir saņēmis informāciju par iespējamo atrasto infekcijas avotu – diedzētām sēklām: lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas, grieķu trigonella (grieķu āboliņš, ko pievieno karijam), kas ir izraisījis enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu Vācijā.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas stādaudzētava, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem.

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Šovasar Eiropā atklātās E.coli infekcijas dēļ būtiski sarukušas dārzeņu cenas Latvijā.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja un z/s Galiņi līdzīpašniece Edīte Strazdiņa stāsta, ka ražotāju cenas sarukušas visiem dārzeņiem – kāpostiem, burkāniem, bietēm, izņemot kartupeļus, kam cenas sarukušas nedaudz. Situāciju ietekmējis jūnijā pieņemtais Krievijas lēmums E.coli izraisītās infekcijas uzliesmojuma dēļ slēgt robežas dārzeņu importam no Eiropas Savienības. Lai arī Krievija jau atļāvusi dārzeņu importu, E. Strazdiņa skaidro, ka Eiropas noliktavās ir lieli uzkrājumi un kamēr tirgus nenostabilizēsies, cenu līmenis būs zems. Importa aizlieguma laikā arī pašmāju uzņēmēji saņēmuši piedāvājumus iepirkt importa dārzeņu apjomus par transporta cenu un, visticamāk, šie dārzeņi nonākuši apritē. To atzīst arī asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, sakot, ka visā Eiropā cenas nokritās un «gurķus un tomātus meta pakaļ», kas ietekmēja situāciju arī Latvijā. Lai arī Krievija aizliegumu atcēlusi, tirgus, visticamāk, stabilizēsies palēnām.

SIA Dobeles Dārzeņu saimniecība ir gatava pilnībā sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai novērstu PVD konstatētās nepilnības uzņēmuma darbībā, norāda uzņēmuma īpašnieks Kaspars Linde.

«Nav noslēpums, ka konkurence dārzeņu ražošanā un tirgošanā Latvijā ir ļoti asa un visasākā tā ir no dažādiem ārvalstu dārzeņu uzpircējiem, kuri nodarbojas nevis ar dārzeņu audzēšanu, bet iepirkšanu ārzemēs un pārdošanu Latvijā,» stāsta dārzeņu audzēšanas uzņēmuma īpašnieks.

«Mūsu uzņēmums ir nolēmis savu darbību izvērst Rīgā, un, ja pagājušajā gadā bijām apstādījuši tikai 11 hektārus ar dažādām dārzeņu kultūrām, tad šogad jau 100 hektārus, un daudzi ārvalstu dārzeņu spekulanti sāk mūs uztvert kā bīstamus konkurentus,» uzsver K.Linde, piebilstot, ka attiecībā uz konkrēto gadījumu viņš vispirms grib izteikt cerību, ka PVD netiek izmantots kā ierocis melnā PR kampaņā pret vietējiem ražotājiem, līdzīgi kā tas ir bijis gadījumos vietējiem gaļas un zivju ražotājiem.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Krievijas valdības un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji trešdien Maskavā parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru «ir atļauts nekavējoties atjaunot» Eiropā audzētu dārzeņu importu Krievijas teritorijā, vēsta RIA Novosti.

ES valstīm, kuras eksportē dārzeņus uz Krieviju, noteiktu laika posmu vajadzēs sertificēt produkta izcelsmi un pierādīt to, ka dārzeņi nav saindēti ar E.coli baktēriju.

20. jūnijā Krievija bija paziņojusi, ka tā vēlas saņemt E. coli paraugu, lai tās speciālisti to uzmanīgi izpētītu. Parauga saņemšana bija viens no galvenajiem Krievijas priekšnoteikumiem, lai atceltu dārzeņu importa aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Krievija 2. jūnijā ieviesa Eiropas dārzeņu importa aizliegumu, lai izvairītos no E.coli epidēmijas, par kuras upuriem jau kļuvuši 40 cilvēki.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dārzeņu audzētājs Latgales dārzenu loģistika plāno trīskāršot siltumnīcu kompleksa Mežvidi platību, kā arī būvēt dārzeņu pārstrādes cehu, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Edgars Romanovskis.

Viņš norādīja - lai arī siltumnīcu kompleksa platību plānots palielināt divu gadu laikā, uzņēmums to cer paveikt ātrāk - līdz nākamās tomātu audzēšanas sezonas sākumam 2015.gada septembrī. «Šobrīd mēs strādājam pie siltumnīcas paplašināšanas projekta līdz pusotram hektāram. (..) Patlaban platība, ar ko mēs sākam trešo sezonu, ir pieci tūkstoši kvadrātmetru. Ceram, ka ceturto sezonu [2015.gada septembrī] sāksim tādā lielākā sastāvā - plānojam palielināt platības par hektāru, gandrīz trīskāršojot,» sacīja Romanovskis.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums patlaban audzē sešas dažādas tomātu šķirnes, tostarp četras eksperimentālā kārtā, un nākotnē neizslēdz iespēju papildināt produkcijas klāstu ar jauniem tomātu veidiem.

Visi ierobežojumi dārzeņu eksportam no Eiropas Savienības (ES) uz Krieviju tiks atcelti no 9. augusta, paziņojis Krievijas sanitārā dienesta vadītājs Genādijs Oņiščenko.

Šāds lēmums ticis pieņemts, jo ES ir beidzies E.coli infekcijas uzliesmojums – pēdējais slimības gadījums reģistrēts 27. gada jūlijā, vēsta Interfax.

Iepriekš Krievijas masu mediji ziņoja, ka visi ES dārzeņu eksporta aizliegumi tiks atcelti jau 8. augustā. Iemesli, kāpēc eksporta atļaušana tika pārcelta vienu dienu vēlāk, netiek nosaukti.

Paredzēts atļaut dārzeņu eksportu uz Krieviju bez speciāliem sertifikātiem, kas apliecinātu produkcijas drošību. Šādi sertifikāti bija nepieciešami iepriekš.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada jūnijā, pēc tam, kad Eiropā izcēlās E.coli epidēmija, Krievija ieviesa svaigu Eiropas dārzeņu eksporta aizliegumu. Par Krievijas aizliegumu protestēja ES varasiestādes. Jūlija sākumā vairākām ES dalībvalstīm tika atļauts eksports, bet tām bija jāuzrāda speciāls sertifikāts, kas apliecināja dārzeņu drošību.

Ukraina ir ieviesusi pagaidu aizliegumu dažādu dārzeņu importam no Eiropas Savienības (ES) līdz netiks saņemts oficiālas izmeklēšanas rezultāti par E.coli baktērijas epidēmiju, vēsta LIGA.

Aizliegto dārzeņu sarakstā iekļuvuši kartupeļi, tomāti, sīpoli, kāposti, burkāni, bietes, gurķi un pupas. Saskaņā ar Ukrainas lauksaimniecības politikas ministrijas un Galvenās augu karantīnas Valsts inspekcijas norādīto, valstīm, kas uz Ukrainu eksportē dārzeņus, jāiesniedz dokumenti par veiktajām pārbaudēm, kas apliecinātu, ka produkcija nav inficēta.

Jūnija sākumā Ukraina bija norādījusi, ka neredz vajadzību aizliegt dārzeņu importu, jo uz Ukrainu netiek eksportēts ievērojams daudzums dārzeņu. Tomēr patlaban valsts savas domas ir mainījusi.

Jau vēstīts, ka, pateicoties nāvējošās E.coli infekcijas uzliesmojumam Eiropā, Krievija jūnijā bija aizliegusi dārzeņu importu no ES. Tas izsauca plašus ES protestus – bloks norādīja, ka importa aizliegums ir nesamērīgs un pieprasīja to nekavējoties atcelt.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi ieguldīs 1,168 miljonus Ls jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Burkānu pirmapstrādes līniju KS Baltijas Dārzeņi piegādās Alsungas puses uzņēmums SIA Goldingen Invest. Savu dalību iepirkumu konkursā pieteica arī Tallinā bāzētais Atsit OU.

Šī gada laikā KS Baltijas Dārzeņi ir veikuši vairākus apjomīgus iepirkumus. Viens no lielākajiem šogad veiktajiem iepirkumiem ir 1,237 milj. Ls vērtā dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājuma iegāde, un arī šajā iepirkumu konkursā uzvarēja SIA Goldingen Invest. Tāpat Baltijas Dārzeņi šā gada maijā noslēdza 1,198 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma iegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, bet aprīlī tika slēgts iepirkums par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājuma piegādi, ko saskaņā ar konkursa rezultātiem veica SIA Piche.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa: «Ir pilnīgi skaidrs, ka būs uzņēmumi, saimniecības, kas šajā krīzē neizdzīvos»

«Pašlaik jārunā par dārzeņu nozares kā tādas pastāvēšanu, cik tā vispār ir perspektīva – līdzīgi kā par piena nozari. Man šobrīd šķiet, ka tas var būt diezgan liels apjoms uzņēmumu, kas krīzi nepārvarēs,» bez optimisma raugās E. Strazdiņa. Dārzeņu cenu lejupslīde sākās vairāk nekā pirms gada. Zemnieki saņēma lielu triecienu, Latvijā ieviešot eiro – lielveikali, lai nebaidītu pircējus ar lieliem skaitļiem, nolaida dārzeņu cenas skaitliski līdz latu līmenim. «Tas notika uz piegādātāju rēķina. Mēs nācām pretī, lai cilvēkiem nebūtu histērija, lai pirkšana saglabātos,» skaidro E. Strazdiņa. Pašlaik dārzeņu cenas ir zemas, salīdzinot ar gadu iepriekš, piemēram, sīpoli ir pat par 40% lētāki. Katastrofāla cenu lejupslīde ir kartupeļiem – vairumtirdzniecības cena ir 10 centi, kas nenosedz pat pašizmaksu. «Bet mēs iepriekš pat par desmit santīmiem nekad neesam tirgojuši. Te vairs nav runa par peļņu, bet par to, ka netiek nosegta pat pašizmaksa,» atzīmē E. Strazdiņa. Kopumā pret pagājušā gada februāri un martu dārzeņu cenas pašlaik ir 20 līdz 40% zemākas.

Eiropas Savienības augļu un dārzeņu tirgus joprojām nav atguvies no Krievijas aizlieguma importēt ES lauksaimniecības produktus, kas stājās spēkā 2014.gada augustā, jaunākajā apskatā norāda Zemkopības ministrija.

Tas bija smags trieciens ES ražotājiem, jo 2013.gadā 30% no visiem ES eksportētajiem augļiem un dārzeņiem nonāca Krievijā.

Nelabvēlīgo klimatisko laika apstākļu dēļ, kas piemeklēja Polijas augļu un dārzeņu ražotājus 2015.gada vasarā, augļu un dārzeņu cenas pašlaik joprojām ir augstākas nekā iepriekšējā sezonā. Vairākus mēnešus tirgū ir neraksturīga situācija, kad Latvijas ražotāju dārzeņu cenas ir zemākas nekā Polijas, tas nodrošina lielāku konkurētspēju tirgū Latvijas ražotājiem.

Spānijā un Itālijā 2016.gada janvāris bija ar neraksturīgi silts, tādēļ dārzeņi nogatavojās ātrāk un lielākos apjomos. Tādejādi dārzeņu piedāvājums tirgū ES dienvidu daļā krietni pārsniedz pieprasījumu. Spānijas un Itālijas ražotāji, tirgus līdzsvarošanas nolūkos ir īstenojuši krīzes pasākumus - produktu nenovākšanu un produktu izņemšanu no tirgus, informē ZM.

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Dārzeņu imports no Baltijas valstīm nav atjaunots nepietiekamās dokumentācijas dēļ, citējot Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas Rospotrebnadzor vadītāju un valsts galveno sanitāro ārstu Genādiju Oņiščenko, vēsta Interfax.

«Pienācīgi aizpildītus dokumentus līdz šim neesam saņēmuši,» runājot par dārzeņu importu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, norāda Oņiščenko.

Patlaban Krievijas sarakstā uz dārzeņu importa atjaunošanu gaida piecas Eiropas Savienības (ES) valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija un Vācija.

Krievija dārzeņu importu no ES valstīm aizliedza jūnija sākumā. Tam par iemeslu bija bīstamās E.coli baktērijas uzliesmojums Eiropā.

Kā norāda Krievijas ārsti, līdz šim valstī neesot novērota cilvēku saslimšana, ko būtu izraisījušas bīstamās E.coli baktērijas, kas bija sastopamas dārzeņos ES valstīs.

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.