Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaita Strēlnieku laukumā 1, Rīgā tuvojas finišam - aktīvi norit darbi iekštelpās, paralēli gatavojot ēku nodošanai ekspluatācijā.

Pabeigts un ekspluatācijā pieņemts vides objekts – memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla”, kuru plašākai sabiedrībai darīsim pieejamu 14. jūnijā, pieminot 80. gadadienu kopš traģiskā notikuma Latvijas vēsturē, kad 1941. gadā padomju režīms izsūtīja vairāk kā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju. Atceroties šo noziegumu, 14. jūnijā visā Latvijā notiks Valsts prezidenta kancelejas, Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un visu Latvijas pašvaldību organizēts virtuāls atceres pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14.jūnija deportācijām”, kurā no plkst. 11.00 vienlaikus visā valstī lasīs izsūtīto iedzīvotāju vārdus.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Strēlnieku laukuma seguma atjaunošanu līdz Strēlnieku piemineklim par 209 038 eiro veiks SIA "Kvinta BCL", informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

VNĪ un Rīgas pilsētas pašvaldības iepirkumā seguma atjaunošanai Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim starp 4 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Kvinta BCL" piedāvājums par 209 038,95 eiro. Darbus plānots uzsākt tuvāko mēnešu laikā un pabeigt līdz rudenim.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un Rīgas pilsētas pašvaldība aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam, lai uzsāktu seguma atjaunošanu Strēlnieku laukumā 3, Rīgā, kas atrodas līdzās topošajam Okupācijas muzeja kompleksam un memoriālam līdz Latviešu strēlnieku piemineklim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Daļa Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā renovēt pusi laukuma. Saskaņā ar iepirkumu Strēlnieku laukuma daļai līdz piemineklim tiks veikti labiekārtojuma darbi, t.sk. bruģa un lietus ūdens kanalizācijas sistēmas atjaunošana esošajai, bet otru pusi pašvaldība sola sakārtot pati tuvāko gadu laikā.

“Lai radītu iedzīvotājiem pievilcīgu un sakārtotu vidi, valstij svarīgi sadarboties ar pašvaldību. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. Paralēli sadarbojamies ar pilsētu arī Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanas projektā,” norāda R. Griškevičs.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Pabeigti demontāžas darbi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei un Nākotnes nama būvniecībai, tādējādi noslēdzot nozīmīgu būvniecības posmu. Šodien būvnieki Skonto Būve uzsāk pāļu izbūvi, informē projekta pasūtītājs VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Projekta darbu ietvaros ir jau veikta mūra un betona konstrukciju demontāža aptuveni 1540 tonnu apmērā. Lai nodrošinātu pēc iespējas mazāka materiālu daudzuma nonākšanu izgāztuvēs, otrreizējai pārstrādei nodotas aptuveni 50 tonnas metāla konstrukciju, kā arī lielākā daļa mūra un betona konstrukciju.

«Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams būvniecība ir valstiski nozīmīgs projekts un viena no VNĪ prioritātēm. 2017. nogalē darbu sākot jaunajai VNĪ valdei sadarbībā ar projekta uzraudzības padomi, projekta virzība pēc 11 gadu ieilgušas plānošanas un saskaņošanas īsā laikā ir nonākusi līdz būvniecībai. Vienlaikus tas ir arī ļoti tehniski sarežģīts projekts, tādēļ būvuzraudzību veicam paši. Tas mums ļauj sekot līdzi būvniecības procesa norisei un dod papildu pārliecību, ka būvdarbi tiks veikti termiņos un kvalitātē, kā esam solījuši sabiedrībai,» uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis, norādot, ka līdz šim būvniecības darbi norit pēc plāna un tiek veikti atbilstošā kvalitātē.

Tiks lemts par ēkas Brīvības ielā 61, Rīgā - Tetera nama - pārdošanu ar nosacījumu, ka jāsaglabā muzeja darbība, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Vēsturiskais Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums. Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.

"Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, nepieļaujot tās degradāciju, tāpēc meklējām valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nešķita saimnieciski pievilcīga, VNĪ virzīs īpašumu pārdošanai, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā," norāda A. Vārna.

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2.posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā, informē VNI Komunikācijas daļa.

2016. gada sākumā norisinājās būvdarbu iepirkuma konkursa 1. posms. Pēc izvērtēšanas tika pieņemts lēmums 2. posmā virzīt 14 pretendentus. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim.

Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Vienlaikus ar būvdarbu iepirkuma 2. posma izsludināšanu VNĪ 27. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīmes saņemšanai būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi iesniedza «Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā» būvprojektu.

Līdztekus Okupācijas muzeja pārbūvei un "Nākotnes nama" būvniecībai Strēlnieku laukumā 1, Rīgā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā SIA "Skonto būve" uzsāk darbu pie padomju Okupācijas piemiņas memoriāla- mākslas objekta "Vēstures taktīla" izveides, kurš piekļausies muzejam laukumā uz Daugavas pusi, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Memoriāla ideja ir pieminēt tautas upurus, iesaistot pilsētas ikdienas dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijās un arhitektoniskajā formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem. Metu "Vēstures taktīla" 2007. gadā par labāko atzina starptautiska žūrija. Tās autori ir arhitekte Ilze Miķelsone, komponists, sonologs Voldemārs Johansons un mākslinieks Kristaps Ģelzis.

"Šogad uzsāksim sagatavošanās darbus, nākamgad tiks ielikti piemiņas memoriāla pamati, kā arī strādāsim pie memoriāla ārējā veidola un mākslinieciskā noformējuma. Plānots, ka līdz ar pārbūvēto Okupācijas muzeju, piemiņas memoriāls tiks pabeigts līdz nākamā gada nogalei," norādīja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.

Simbolizējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu, nosvinēti Latvijas Okupācijas muzeja «Nākotnes nama» spāru svētki.

Šobrīd muzeja jaunajā daļā – «Nākotnes namā» - paveikti aptuveni 80% darbu, savukārt vecajā muzeja daļā – ap 20% darbu. Jaunajā daļā notiek inženiertīklu izbūve, bet vecajā daļā saskaņā ar tehniskās pārbaudes rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – arhitekta 2001. gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970. gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Noslēgusies solīšana par nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības ostas tuvumā, Ganību dambī 26, Rīgā. Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 m2 un 5 132,5 m2, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 m², informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Kopā ar ēkām tika pārdotas divas zemes vienības 6072 m2 platībā un 54 m2 platībā. Atklātajā e – izsolē ar sākumcenu 894 tūkstoši eiro un izsoles soli 5 tūkstoši eiro starp trim pretendentiem, par 909 tūkstošiem eiro, juridiskai personai ir nosolīta industriālā ēka, dodot tai iespēju gūt jaunu, perspektīvu nākotni. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēku kompleksu Ganību dambī 26, Rīgā, VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA “Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"”. Šobrīd ēkas kā noliktavas telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar valsts akciju sabiedrību ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atklājusi pieteikšanos trīs Rīgas centra biroju un administratīvo ēku izsolēm – Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Merķeļa ielā 11 un Raiņa bulvārī 7. Pieteikties izsolēm un īpašumu apskatei iespējams līdz 2023.gada 15.maijam, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamie īpašumi atrodas pašā Rīgas centrā. To vēsture un iespējamā nākotne saistīta ar biroja, administratīvo un dzīvojamo telpu attīstības iespējām.

Izsolēm var pieteikties līdz šā gada 15.maijam interneta vietnē izsoles.ta.gov.lv.

“VNĪ aktīvi strādā pie valsts nekustamo īpašumu portfeļa attīstības, sakārtošanas un pilnveides. Īpašumi, kas ilgtermiņā netiek un netiks izmantoti valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, tiek virzīti atsavināšanai. Tādējādi mums ir iespēja ne tikai sakopt īpašumus un revitalizēt vidi degradējošās teritorijas, bet arī dot gan ēkām, gan īpašumiem jaunas izaugsmes iespējas un atklāt to paslēpto potenciālu. Ņemot vērā augsto interesi par izsolē piedāvātajām, valsts īpašumā esošajām administratīvajām ēkām Rīgas pilsētas centrā, esmu pārliecināts, ka šīs ēkas radīs jaunas attīstības iespējas to nākamo īpašnieku rokās,” norāda A.Vārna.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

VAS «Valsts Nekustamie īpašumi» (VNĪ) saņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsniegto būvatļauju ar atzīmi par būvprojektā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Vienlaikus VNĪ uzsākusi Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta «Nākotnes nams» būvdarbu iepirkuma 2. posmu. Tajā savus piedāvājumus būvdarbu veikšanai iesniegt uzaicināti 14 pretendenti, kuri kvalificējās būvdarbu iepirkuma 1. posmā. VNĪ pretendentiem piedāvājumus konkursā aicinājis iesniegt līdz 2017. gada 29. decembrim. Uzaicinājumā VNĪ noteicis, ka būvdarbu īstenošanas termiņš ir ne ilgāk kā 12 mēneši no līguma par būvdarbu veikšanu noslēgšanas.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» saglabāta pasaules līmeņa arhitekta Gunāra Birkerta ideja - 2001. gadā G.Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Pārbūvējamais muzejs ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs, UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Vecrīgas arheoloģiskais komplekss teritorijā.

Desmit gadus kopš idejas par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, beidzot parakstīts līgums starp valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvniecības konkursa uzvarētāju SIA Skonto būve par būvdarbu uzsākšanu un projekta īstenošanu.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambli veidos restaurētais Latvijas Okupācijas muzejs, kura ēka tapusi 1970. gadā, un tā jaunā piebūve Nākotnes nams, kuras pamatā ir arhitekta Gunāra Birkerta ideja.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt jaunas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem, multimediāliem un interaktīviem objektiem. Jāmin, ka projekta laikā tiks realizēta arī ideja par vides objektu – Vēstures taktīla, kura autors ir Kristaps Ģelzis. VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis norāda, ka šo projektu VNĪ savā pārziņā pārņēma pirms desmit gadiem un beidzot no vārdiem ir nonākts līdz darbiem.

Finanšu ministrijai budžeta programmā Dotācija VNĪ par kapitālieguldījumiem Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībā paredzēti finanšu līdzekļi ar būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valsts budžetā dividendēs iemaksās 2,8 miljonus eiro jeb 64% no 2022.gada tīrās peļņas, atlikusī peļņas daļa tiks novirzīta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā pagājušā gada finanšu rezultātus varam vērtēt kā ļoti labus, VNĪ izdevās ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekš izvirzītos finanšu mērķus. Tas nozīmē, ka vienlaikus spējam gan pietiekami elastīgi piemēroties straujām izmaiņām būvniecības segmentā, gan arī veiksmīgi izmantot situāciju nekustamo īpašumu tirgū. Savukārt šogad iecerētā VNĪIS pilnveidošana ļaus būtiski uzlabot valstij piederošu īpašumu pārvaldību,” uzsver Griškevičs.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pērn ietekmēja finanšu rezultātus, bija paaugstināta klientu aktivitāte nekustamo īpašumu (ēku un zemju) pirkšanā. Atbilstoši apstiprinātajai darbības stratēģijai, VNĪ pārdod nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, tāpat uzņēmumam ir uzticētas darbības ar privātās apbūves zemi. Aizvadītā gada augstā inflācija lika sarosīties privātās apbūves zemes pircējiem, kuri, lai nezaudētu naudas vērtību, to ieguldīja valsts zemes izpirkšanā. Tā, piemēram, klienti pēc savas iniciatīvas iegādājās vairākus zemes gabalus, kurus iepriekš atpirkt nevēlējās.