ASV prezidents Baraks Obama otrdien, pirmo reizi uzrunājot Kongresu, paziņoja, ka Amerika no pašreizējās ekonomiskās krīzes izies stiprāka nekā jebkad iepriekš.

«Kaut arī mūsu ekonomika ir novājināta un mūsu ticība sev iedragāta, kaut arī mēs pārdzīvojam nenoteiktības laiku, gribu apsolīt visiem amerikāņiem, ka mēs atdzimsim un Savienotās Valstis kļūs spēcīgākas nekā iepriekš,» Obama teica runas sākumā. Pēc ekspertu domām, kuri klausījās prezidenta uzstāšanos valsts galveno ziņu kanālu studijās, «Obamas vēstījums bijis ambiciozākā no prezidentu runām ASV pēdējos gados».

Par jauno kreditēšanas fondu viņš skaidroja, ka tas ļaus cilvēkiem dabūt kredītus visdažādākajām dzīves vajadzībām. «Mēs veidojam jaunu kreditēšanas fondu, kas ir vēsturē vērienīgākais mēģinājums palīdzēt kredītu piešķiršanā auto iegādei, mācību apmaksai koledžā, kā arī nelieliem biznesa kredītiem pircējiem un mazajiem uzņēmējiem, kuri ļauj ekonomikai funkcionēt,» klāstīja Obama.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

ASV prezidents Baraks Obama noraidījis Ķīnas centrālās bankas ideju par jaunas rezerves valūtas ieviešanu, vēsta The Wall Street Journal.

B. Obama uzskata, ka starptautisko investoru acīs ASV joprojām saglabājusi varenākās ekonomikas un investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Tādēļ jaunas starptautiskās valūtas izveidošanai nav pamata.

Viņš arī pasmīkņājis par spekulācijām, ka ASV dolārs piedzīvo uzticības krīzi. «Dolārs šobrīd ir pārsteidzoši spēcīgs,» paudis ASV prezidents.

Arī Eiropas Savienības monetāro lieto komisārs Hoakins Almunja Ķīnas centrālās bankas ideju noraidījis, paužot viedokli, ka ASV dolārs arī nākotnē saglabās pasaules nozīmes valūtas statusu.

«Ikviens piekrīt, ka USD ir galvenā pasaules rezervju valūta un tāda paliks ilgu laiku,» teicis eirokomisārs.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Pirmais tumšādainais prezidents ASV vēsturē Baraks Obama apsteidzis pašu Jēzu Kristu popularitātes reitingā, vēstī foxnews.com, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu grupu Harris.

Ceturtajā un piektajā vietā ir bijušie ASV prezidenti Ronalds reigans un Džordžs Bušs, seko politiķi Ābrams Linkolns, Džons Makkeins, Džons Kenedijs, pilots Česlijs sallenbergers, kas nesen nosēdināja lidmašīnu uz Hudzonas upes, kā arī māte Terēze.

Aptaujā piedalījās 2634 amerikāņi. Tās rezultātus eksperti skaidro ar to, ka B. Obama iedvesis amerikāņiem un visai pasaulei cerību uz labākiem laikiem.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

Lai kurš kļūs par Baltā nama saimnieku, viņa lielākais izaicinājums jaunajā amatā būs izvest valsti cauri smagam un, iespējams, ilgam ekonomiskās lejupslīdes periodam. Finanšu krīze, mājokļu tirgus sabrukums un bezdarbnieku skaita pieaugums, kā arī tādi ilgtermiņa izaicinājumi kā veselības aprūpes sistēmas uzlabošana un atkarības no ārvalstu enerģijas mazināšana - visiem šiem jautājumiem vajadzētu kļūt par prioritāti nākamā prezidenta darbu sarakstā.

Ekonomika recesijā

Vēlēšanas, kurās par ASV prezidenta krēslu cīnās demokrātu pārstāvis Ilinoisas senators Baraks Obama un republikāņu Džons Makeins, Arizonas senators, notiek laikā, kad šīs valsts ekonomika saskārusies ar nopietnām problēmām. Pērnā gada vasarā sākusies riskanto hipotekāro kredītu krīze ir atstājusi pamatīgu iespaidu uz valsts attīstību. Db jau rakstīja, ka šā gada III ceturksnī ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) gada izteiksmē ir sarucis par 0.3%. Stagnē vai krītas visi rādītāji, ieskaitot biznesa tēriņus. Patērētāju izdevumi, kas veido apmēram 70% no Amerikas kopprodukta, gada izteiksmē ir sarukuši par 3.1%. Bezdarba līmenis sasniedzis 6.1% un, visticamāk, tuvākajā laikā turpinās augt, jo arvien biežāk par darbavietu samazināšanu paziņo lielās kompānijas. Grūtāk pieejami kļuvuši aizņēmumi. "Savienotās Valstis nonākušas dziļā recesijā, un ir iespējams, ka brīdī, kad amatā stāsies nākamais prezidents, viss izskatīsies tikpat slikti vai pat vēl sliktāk nekā šodien," norāda Hārvarda Universitātes ekonomists Kenets Rogofs.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar gadskārtējo runu par situāciju valstī. Tajā viņš lielāko uzmanību pievērsis ekonomikas jautājumiem un nodokļu politikai.

B. Obama runā aicināja palielināt nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un sekot ASV bruņotajos spēkos valdošajai apņēmības gaisotnei, lai varētu atjaunot valsts ekonomiku, kā arī uzturēt dzīvu «amerikāņu sapni» - saglabāt valsts iedzīvotāju ticību tam, ka smagi strādājot iespējams gūt sekmes.

«Neviens cits izaicinājums nav tik vērtīgs. Nevienas citas diskusijas nav svarīgākas. Mēs varam dzīvot valstī, kur labi klājas mazai cilvēku daļai, bet vairumam amerikāņu ir grūtības «savilkt galus kopā». Vai arī mēs varam atjaunot ekonomiku, kur katram ir vienādas iespējas un visi spēlē pēc līdzīgiem noteikumiem,» uzstājoties Kongresa priekšā klāstīja B. Obama.

Pasaule ir pieņēmusi Baraka Obamas ēru gan liekot uz viņu lielas cerības, gan brīdinot par gaidāmajām grūtībām, šodien raksta Dienas bizness.

Jaunā ASV prezidenta priekšgājējs Džordžs Bušs aiz sevis atstājis dziļā krīzē nonākušu ekonomiku — pussabrukušu banku sistēmu, pēdējos 16 gados lielāko bezdarbu, paralizētu mājokļu tirgu, izsīkstošus cilvēku ietaupījumus, gandrīz triljonu dolāru budžeta deficītu —, divus nepabeigtus karus, kā arī sabojātu valsts tēlu pasaulē. Kopš Frenklins Rūzvelts 30.gadu sākumā no Herberta Hūvera pārņēma Lielo depresiju, neviens ASV prezidents savam pēctecim nav nodevis tādu biedējošu problēmu gūzmu, kādu Bušs atstājis Obamam, secina aģentūra Reuters.

Baraku dēvē par jauno Linkolnu, jauno Rūzveltu, jauno Kenediju un visi šie salīdzinājumi tiek doti kredītā. No viņa gaida, ka līdzīgi Linkolnam viņš apvienos nāciju, līdzīgi Rūzveltam iedvesīs jaunu elpu smagā krīzē nonākušai rūpniecībai, līdzīgi Kenedijam iedvesmos amerikāņus strādāt visas sabiedrības labā, nevis aprobežoties ar personiskām egoistiskām interesēm. Proti, no jaunā prezidenta gaida milzīgu impulsu visai valstij un izskatās, ka viņam ir raksturs un temperaments, kāds nepieciešams šo mērķu sasniegšanā.

ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar ārstiem, sacījis, ka spirālveida veselības aprūpes izmaksas varētu novest ASV ekonomiku pie bankrota, ziņo BBC.

BBC norāda, ka pašlaik ASV ārsti ir sadalījušies divās grupās - vieni atbalsta prezidenta ieceres, citi - ir pret tām.

Uzrunājot ārstus, B. Obama ASV salīdzinājis ar valsts auto nozari: «Liela daļa no tā, kas noveda General Motors un Chrysler nepatikšanās, bija to milzīgās izmaksas, nodrošinot veselības aprūpi saviem darbiniekiem - šīs izmaksas padarīja viņus mazāk pelnošus un mazāk konkurējošus ar citiem pasaules autoražotājiem. Ja mēs nereformēsim veselības aprūpes sistēmu, ASV «varētu aiziet pa General Motors iemīto taciņu» - maksājot vairāk, saņemot mazāk, līdz beidzot sabruktu.»

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

"Baraka Obamas antikrīzes pasākumi atveseļos ASV ekonomiku gada laikā," paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomisko jautājumu padomnieku grupas vadītāja Kristena Romera (Christina Romer), ziņo RIA Novosti.

Prezidenta padomniece izteica pārliecību par to, ka antikrīzes pasākumi izdarīs savu darbu. "Mēs redzēsim, ka ASV ekonomika apgriezīsies pretējā virzienā un atkal sāks augt," uzsvēra K. Romera.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama intervijā telekompānijai CBS uzsvēra: "ASV pilsoņiem, uz kuru rēķina tiek glābtas bankas un finanšu iestādes, vajadzētu saprast, ka ASV ir jādara viss, lai finanšu iestādes strādātu normāli. Pretējā gadījumā gaidāmas lielas nepatikšanas."

B. Obama vairākas reizes atkārtoja, ka valstī ir tādas finanšu iestādes, kuras valsts ekonomikā spēlē ļoti lielu nozīmi. "Atļaut šīm iestādēm neizķepuroties, valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ja šīs finanšu iestādes sabruks vienā laikā, tad mēs varam gaidīt vēl lielāku recesiju," brīdināja B. Obama.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ar mērķi pārslēgt ASV ekonomikas lejupslīdes spirāles efektu reversā valsts prezidents Baraks Obama ir parakstījis rekordlielo 787 miljardus ASV dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu, ziņo Associated Press.

B. Obama arī gatavo papildus 50 miljardus ASV dolāru vērtu atbalstu, kas būs tēmēts tiem daudzajiem ASV iedzīvotājiem, kuri nespēj pildīt savas kredītsaistības un var zaudēt savus mājokļus.

Tikko parakstītais 787 miljardu ASV dolāru ekonomikas atbalsta plāns, kurš paredz ievērojamus nodokļu atvieglojumus valsts iedzīvotājiem, ir tēmēts uz to, lai samazinātu straujo štatu samazināšanu kompānijās, tādējādi glābjot miljoniem darba vietu. Lielākā daļa ASV algotā darbā strādājošo jau tuvākajā laikā savos algu izrakstos varēs redzēt, ka ir samazināti nodokļi, kas jāmaksā valstij.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.