ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

ASV prezidents Baraks Obama vēl nav izlēmis, vai dot militārus triecienus Sīrijai, vienlaikus viņš arī brīdinājis Bašara Al Asada režīmu, ka tā darbībām būs «starptautiskas sekas».

Tāpat ASV amatpersonas nonākušas pie secinājuma, ka Sīrijas režīms veicis ķīmiskos uzbrukumus pret saviem pilsoņiem. B. Obama norādījis, ka nav ticams, ka uzbrukumus veikuši Sīrijas opozicionāri, kā to apgalvo valdošais režīms, jo to rīcībā nav nepieciešamo tehnoloģisko iespēju. Vienlaikus B. Obama uzsvēra, ka joprojām vēl nav izlēmis par militāru triecienu došanu Sīrijai, vēsta CNN.

Iepriekš Baltā nama amatpersonas norādīja, ka trieciens Bašara Al Asada militārajiem objektiem varētu sākties jau tuvāko dienu laikā, iespējams, pat ceturtdien. Pret Sīriju varētu tikt vērsti raķešu triecieni, kas ilgtu dažas dienas. Uzbrukumu mērķis nebūtu režīma krišana, bet piespiešana pārtraukt ķīmisko ieroču izmantošanu. Raķešu triecieni pret Sīriju varētu tikt vērsti no ASV un sabiedroto karaflotes kuģiem, kas atrodas Vidusjūrā.

ASV prezidents Baraks Obama ir aicinājis amerikāņus izdarīt spiedienu pret republikāņiem, lai piespiestu tos uz kompromisu sarunās par ASV parādu griestu pacelšanu, brīdinot, ka maksātnespējā valstī izraisītu «dziļu ekonomikas krīzi,» vēsta AFP.

Uzstājoties televīzijā, B. Obama norādīja, ka visa atbildība par sarunu strupceļu ir jāuzņemas republikāņiem. Republikāņi atsakās atbalstīt ASV parāda griestu pacelšanu, līdz tiks veikti plaši federālā budžeta cirpumi, bet netiks paaugstināti nodokļi bagātniekiem.

Nespēja panākt kompromisu radīs «dziļu ekonomisko krīzi, par kuru pilna atbildība būs jāuzņemas Vašingtonai,» norādīja ASV prezidents, kurš atkārtoti noraidīja republikāņu piedāvājumu par īstermiņa vienošanos. Tas neatrisinātu problēmu un tagadējā krīze pēc pāris mēnešiem atkārtotos, uzsvēra B. Obama.

«Tas nav veids, kā pārvaldīt zemeslodes dižāko valsti. Tā ir bīstama spēle, kuru mēs nekad iepriekš neesam spēlējuši, un mēs nevaram atļauties to spēlēt tagad - ne tad, kad ir apdaudēts tik daudzu ģimeņu darbs un dzīvesveids,» stāstīja ASV prezidents.

Vācijas kanclere Angela Merkele pošas mājās ar vēstījumu no ASV prezidenta Baraka Obama uzņemties vadību Eiropas parādu krīzes pārvaldīšanā, vēsta Bloomberg.

Uzņemot Merkeli Baltajā Namā, Obama darījis zināmu - viņš sagaida, lai politikas veidotāji Eiropas lielākajā ekonomikā novērstu «nekontrolētu defoltu spirāli» tādās valstīs kā Grieķija, lai izvairītos no «postoša» kaitējuma ASV ekonomikai.

«Mēs domājam, ka Amerikas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no saprātīgas šī jautājuma atrisināšanas,» Obama sacījis preses konferencē, kurā viņš piedalījās kopā ar Merkeli Vašingtonā.

Merkele, kura teikusi, ka Vācijas interesēs ir palīdzēt parādu nomāktajām valstīm, tomēr pastāv uz to, ka šādām valstīm apmaiņā pret palīdzību jāapņemas kļūt konkurētspējīgākām.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

ASV prezidents Baraks Obama nācis klajā ar gadskārtējo runu par situāciju valstī. Tajā viņš lielāko uzmanību pievērsis ekonomikas jautājumiem un nodokļu politikai.

B. Obama runā aicināja palielināt nodokļus bagātākajiem valsts iedzīvotājiem un sekot ASV bruņotajos spēkos valdošajai apņēmības gaisotnei, lai varētu atjaunot valsts ekonomiku, kā arī uzturēt dzīvu «amerikāņu sapni» - saglabāt valsts iedzīvotāju ticību tam, ka smagi strādājot iespējams gūt sekmes.

«Neviens cits izaicinājums nav tik vērtīgs. Nevienas citas diskusijas nav svarīgākas. Mēs varam dzīvot valstī, kur labi klājas mazai cilvēku daļai, bet vairumam amerikāņu ir grūtības «savilkt galus kopā». Vai arī mēs varam atjaunot ekonomiku, kur katram ir vienādas iespējas un visi spēlē pēc līdzīgiem noteikumiem,» uzstājoties Kongresa priekšā klāstīja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka Savienotās Valstis pastiprinās pret Krieviju vērstās sankcijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas sektoros, lai sodītu Maskavu par tās prettiesiskajām darbībām Ukrainā.

Sankciju pastiprināšana ir saskaņota ar Eiropas Savienību (ES), kuras jaunās sankcijas pret Krieviju stāsies spēkā piektdien.

Obamas paziņojumā teikts, ka sankciju pastiprināšana pret Krieviju vēl vairāk palielinās Kremļa politisko un ekonomisko izolāciju.

«Kopā ar G7 un Eiropas partneriem un citiem mūsu sabiedrotajiem mēs esam skaidri darījuši zināmu, ka esam gatavi likt Krievijai dārgi maksāt,» paziņoja Obama, piebilstot, ka sankcijas pastiprinātas, ņemot vērā Krievijas pēdējā mēneša darbības, lai vēl vairāk saasinātu situāciju Ukrainā, tostarp Krievijas armijas spēku ievešanu Austrumukrainā.

«Ja Krievija pilnībā izpildīs savas saistības, šīs sankcijas var tikt atceltas,» norādīja Obama, piebilstot, ka pretējā gadījumā, proti, ja Krievija turpinās uzvesties agresīvi un pārkāpt starptautiskās tiesības, cena, kas par to būs jāmaksā, kļūs arvien augstāka.

ASV pirmā lēdija Mišela Obama (Michelle Obama) pārspējusi valstu un kompāniju vadītājas, kā arī slavenības, kļūstot par pasaulē ietekmīgāko sievieti žurnāla Forbes veidotajā simts ietekmīgāko sieviešu sarakstā.

Saraksta, ko žurnāls veido katru gadu, otrajā vietā ierindota Kraft Foods vadītāja Irēne Rozenfelde (Irene Rosenfeld).

Top pieci noslēdz amerikāņu televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija (Oprah Winfrey), Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone (Hillary Clinton).

Sestajā vietā ierindota PepsiCo Inc. vadītāja Indra K. Noji (Indra K. Nooyi), septītajā - dziedātāja Lady Gaga, astotajā - Austrālijas bankas Westpac vadītāja Geila Kelija (Gail Kelly), bet devītajā - dziedātāja Bejonsa Noulza (Beyonce Knowles).

Forbes norādījis, ka M. Obama ir kļuvusi par paraugu jaunajai paaudzei visā pasaulē.

Esošais ASV prezidents Baraks Obama ir oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas ir paredzētas 2012. gada 6. novembrī, vēsta AP.

Pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas ASV Federālajā vēlēšanu komisijā demokrātus pārstāvošais B. Obama var uzsākt līdzekļu vākšanu 2012. gada pirmsvēlēšanu kampaņai. 2008. gadā B. Obamas kampaņas organizētājiem izdevās savākt 750 miljonus ASV dolāru. Kā uzskata daži analītiķi, B. Obama kampaņas izdevumiem šoreiz var iegūt pat vienu miljardu ASV dolāru.

Prezidenta kampaņu vadīs Džims Mesina (Jim Messina) un tās galvenais štābs atradīsies Čikāgas One Prudential Plaza.

ASV prezidenta nodomi ir izskaidroti video uzrunā, kura tika nosūtīta atbalstītājiem. Arī B. Obamas interneta vietne ir nomainījusi savu izskatu un tajā ievietoti prezidenta pašreizējās darbības reklamējoši materiāli. Vietnes apmeklētājiem tiek piedāvāts ziedot prezidenta kampaņai, kā arī tie tiek aicināti piesaistīt pirmsvēlēšanu aģitācijai savus draugus, radiniekus un kaimiņus.

ASV prezidents Baraks Obama atcēlis paredzēto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ASV prezidenta administrācija lēmumu skaidro ar vilšanos Krievijas nostājā Eduarda Snoudena lietā.

Kremlis tikmēr paziņojis, ka jūtas sarūgtināts par šādu ASV nostāju un norādījis, ka Vašingtona acīmredzot nav gatava attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzīgiem pamatiem. Baraks Obama gan joprojām plāno septembrī apmeklēt G20 valstu līderu sanāksmi Sanktpēterburgā. Iepriekš bija plānots, ka B. Obama ar V. Putinu tiksies pēc G20 valstu samita.

B. Obama norādījis, ka esot vīlies, jo, lai gan amerikāņiem ar krieviem nav līguma par izdošanu, parasti abas valstis centušās ievērot savstarpējās intereses, ja kādā no valstīm ir likumpārkāpējs vai iespējamais likumpārkāpējs. ASV prezidents arī uzsvēra, ka Krievijas lēmums par patvēruma piešķiršanu E. Snoudenam atspoguļo problēmas, ka pēdējā laikā radušās attiecībās ar Krieviju.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī savam ASV kolēģim Barakam Obamam privātā sarunā norādījis, ka Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir melis uz ko ASV prezidents atbildējis, ka viņam diemžēl ar B. Netanjahu darīšanas jākārto katru dienu, vēsta AP.

Abu valstu vadītāju saruna notikusi G20 sammita laikā, to nejauši noklausījās vairāki žurnālisti, jo saruna kļūdas dēļ tika pārraidīta pa tulkojuma aprīkojumu.

Francijas prezidents ASV prezidentam paziņoja, ka nevar vairs izturēt Izraēlas premjeru, kas esot melis, bet B. Obama atbildējis - «Tu viņu nevari izturēt, bet man ar viņu jāstrādā katru dienu».

Izraēlas eksperti norāda, ka šādi B. Obamas izteikumi varētu liecināt par atsalumu abu valstu starpā. Savukārt Izraēlā domas dalās. «Obama nerunā patiesību,» Izraēlas laikrakstam Haaretz norāda kāds valsts iedzīvotājs. «Mēs esam tie, kam jāpacieš Obama katru dienu».

ASV prezidents Baraks Obama atbalstīs senatoru grupas izvirzīto plānu valsts izdevumu samazināšanai, kas paredz nodokļu palielināšanu, apmaiņā pret valsts parāda griestu pacelšanu, kas nepieciešams, lai ASV neiestātos «tehniskais defaults», vēsta AP.

Senatoru grupas piedāvātais plāns ietver valsts budžeta tēriņu samazināšanu par 3,75 triljoniem ASV dolāru nākamo desmit gadu laikā, tostarp samazinot izdevumus sociālajai apdrošināšanai un medicīniskās palīdzības programmām Medicaid un Medicare.

Papildus tam jaunos nodokļos paredzēts iekasēt vienu triljonu dolāru. Plānam vēl jāiegūst ASV politisko spēku atbalsts un republikāņi to jau nosaukuši par «daudzsološu».

«Mums vairs nav laika nodarboties ar tukšu runāšanu, ir pienācis laiks rīkoties, lai atrisinātu šo problēmu,» pavēstīja B. Obama.

Tikmēr republikāņu kontrolētā ASV Pārstāvju palāta ir pieņēmusi citu taupības plānu, kas paredz pamatīgus federālā budžeta griezumus par 100 miljardiem ASV dolāru jau nākamajā gadā. Visticamāk, ka ASV demokrātu kontrolētais Senāts noraidīs šo plānu, un arī B. Obama ir paziņojis, ka izmantos savas veto tiesības, lai apturētu republikāņu plānu.

ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis Volstrītu, ka republikāņu ieņemtā pozīcija varētu lielvalsts ekonomikai radīt tālejošas sekas. Vienlaikus B. Obama negrasās piekāpties un atlikt veselības reformu ieviešanu, kuras pieprasa republikāņi.

B. Obama ticies ar lielāko finanšu institūciju – JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Bank of America vadītājiem, lai pārrunātu dažādus ekonomiskos jautājumus, kā arī situāciju ar ASV parādu griestiem.

Pēc tikšanās ar baņķieriem B. Obama norādījis, ka Volstrītai ir jāsaprot, ka valdības darba ierobežošana un parādu griestu problēmas atstās nopietnu ietekmi uz ASV ekonomiku.

ASV prezidents arī uzsvēris, ka negrasās risināt sarunas ar «vienas partijas ekstrēmistu spārnu» (tā saukto Tējas dzeršanas kustību), neskatoties uz to, ka tuvojas 17. oktobris, kurā, kā jau iepriekš izskanējis, ASV varētu nespēt pildīt savas saistības.

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Krievijas nesenās aktivitātes Ukrainā darbina Krievijas valsts «vājums, nevis spēks», ziņo BBC.

Viņš arī brīdināja par turpmākām sankcijām pret Krievija, ja tā paplašinās savas darbības Ukrainā.

Uzstājoties ar runu Hāgā, kur notika G7 valstu kodoldrošības jautājumiem veltīts samits, B. Obama pauda, ka viņu esot iedrošinājusi Eiropas Savienības (ES) valstu vēlme apdomāt arī tādas sankcijas, kas dažos gadījumos varētu kaitēt pašām ES valstīm.

B. Obama pauda bažas par ievērojamo Krievijas armijas apjomu, kas pašlaik izvietots pie Ukrainas robežas, taču arī norādīja, ka Krievijai ir tiesības izvietot karaspēku savā teritorijā. «Tas ir Krievijas ziņā, vai tā rīkosies atbildīgi un atkal piekritīs ievērot starptautiskās normas. Ja tā nenotiks, par to būs kaut kas jāmaksā,» norādīja B. Obama.

ASV Baltais nams ir piedraudējis, ka prezidents Baraks Obama izmantos savas veto tiesības, lai netiktu pieņemts republikāņu piedāvātais taupības plāns, kam kritiku veltījuši arī paši republikāņi, vēsta BBC.

Tikmēr republikāņu Pārstāvju palātas pārstāvis Džons Bēners un B. Obama krīzes eskalācijā ir sākuši vainot viens otru. ASV prezidents nedēļas sākumā vērsās pie valsts iedzīvotājiem ar aicinājumu izdarīt spiedienu uz republikāņiem, piemēram, sūtot republikāņu kongresmeņiem e-pasta vēstules.

Republikāņu piedāvātais plāns paredz apjomīgus federālā budžeta griezumus, kas ļautu ietaupīt vismaz 1,2 triljonus dolāru desmit gadu laikā.

Tomēr B. Obama uzstāj, ka nepieciešams palielināt arī ieņēmumus, ar lielākiem nodokļiem apliekot bagātniekus, kam, savukārt, nepiekrīt republikāņi.

Šīs viedokļu atšķirības nav ļāvušas galvenajiem ASV politiskajiem spēkiem vienoties par taupības pasākumiem, kuri nepieciešami, lai varētu celt parādu griestus.

Amerikas modes kritiķi un blogeri esot šokā. Mišela Obama (Michelle Obama), ASV prezidenta kundze, ieradusies uz NBC Today Show ģērbusies 34,95 ASV dolārus vērtā kleitā, kas pirkta mazumtirgotāja H&M veikalā, ziņo swedishwire.com.

Tā izrādījusies izcila Zviedrijas mazumtirgotāja reklāma.

«Mēs uzskatām - ir ļoti jautri un glaimojoši, ka Mišelai Obamai, kura ir tik stilīga un ar ļoti foršu stilu, skapī ir H&M apģērbi,» mārketinga žurnālam Resumé sacījis H&M pārstāvis Čārlzs Nemlins (Charles Nemlin).

Obama, kura nekad nav baidījusies no spilgtām krāsām, H&M apģērbu papildinājusi ar oranžu obi stila jostu un dzeltenām kurpēm.

ASV austrumkrastā durvis vaļā vēruši vēlēšanu iecirkņi, sākoties balsošanai valsts prezidenta vēlēšanās.

[Papildināta ar 1. un 2. rindkopu]

Iecirkņi atvērti Ņūhempšīrā, Virdžīnijā, Konektikutā, Indianā, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Luizianā, Menā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā un Ohaio. Aculiecinieki norāda, ka neskatoties uz agro rīta stundu (iecirkņi tika atvērti pukst. 6.00 pēc ASV laika), pie iecirkņiem jau bija izveidojušās rindas, vēsta BBC.

Saskaņā ar pēdējo sabiedrisko aptauju datiem – abi kandidāti var rēķināties ar praktiski vienādu vēlētāju atbalstu. B. Obamam ir neliels pārsvars svārstīgajos štatos. Gan B. Obama, gan M. Romnijs saņems 49% vēlētāju atbalstu, liecina CNN/ORC aptaujas. Savukārt NBC News/Wall Street Journal aptauja liecina, ka B. Obama saņemtu 48%, bet M. Romnijs 49% vēlētāju atbalstu.

Prezidenta piedāvātie budžeta samazinājumi viņam nedos īpaši daudz draugu – raksta Bloomberg.

Kamēr ASV prezidents Baraks Obama vēl tikai gatavojas 14. februārī Kongresam iesniegt ASV 2012. gada budžeta projektu, atklātībā nonākušas vairākas strīdīgas tā daļas, tostarp valsts plāns par palīdzību bezdarba likvidēšanas programmām, sistēmas izveidošanu, kas ļautu pircējiem atgūt 7,500 dolāru lielu nodokli par elektrisko transportlīdzekļu iegādi, plānu par šoseju tīkla izbūvi 53 miljardu ASV dolāru vērtībā, sešu gadu laikā un jaunus ieguldījumus ātrgaitas bezvadu tīklu nodrošinājumos. Tagad gan Demokrātu, gan Republikāņu partijas gaida Obamas skaidrojumu kā valsts grasās nodrošināt līdzekļus šiem plāniem, raksta izdevums Bloomberg.