Pagaidām vēl ir pāragri runāt par E-veselības projekta neveiksmi - tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies, intervijā laikrakstam Diena saka Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane-Umbraško.
Fragments no intervijas
Sākšu ar aktuālo. Valsts kontrole ir paziņojusi par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu projekta E-veselība ieviešanā. Konkrēti Nacionālajam veselības dienestam tiek pārmesta 760 000 eiro nelietderīga izlietošana. Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir paziņojis, ka NVD ir jāuzņemas pilna atbildība par neveiksmīgo projekta īstenošanu. Kāda ir jūsu kā iestādes vadītājas atbildība par minētajām neveiksmēm?
Pagaidām mēs vēl nevaram runāt par neveiksmīgu projekta ieviešanu, jo tā īstenošanas termiņš vēl nav beidzies. Tas ir tikai 2016. gada 1. janvāris. Pašreiz mēs strādājam pie tā, lai projektu pabeigtu. Tikai 2016. gada 1. janvārī mēs varēsim pateikt, vai projekta īstenošana ir veiksmīga vai neveiksmīga. Pašreiz arī Valsts kontrole, runājot par iespējamo naudas līdzekļu atmaksu, lieto jēdzienu «var nākties atmaksāt», nevis «būs jāatmaksā». Protams, kā katram projektam, arī šim ir neizdošanās riski, taču mēs strādājam pie tā, lai tos mazinātu.
Runājot par norādītajiem 760 000 eiro, mūsu rīcībā diemžēl nav pilnas informācijas, kā Valsts kontrole šo summu ir aprēķinājusi. Tā mums to nesaka viņiem vien zināmu iemeslu dēļ. Taču no tās informācijas, kas mums ir pieejama, ir redzams, ka 250 000 eiro no minētās summas ir izlietoti projektam, kuru īstenoja Stradiņu slimnīca, līdz ar to tas vispār nav attiecināms uz NVD. Valsts kontrole uzskata, ka mums nevajadzēja veikt vairākas pārbaudes, kā sistēma strādā, mēs uzskatām, ka vajadzēja. Tur mūsu viedokļi atšķiras. NVD nepiekrīt, ka minētie 760 000 eiro ir iztērēti nelietderīgi. Tas ir tikai Valsts kontroles viedoklis, kuram mēs nepiekrītam, bet Latvijas Republikā katrs var paust savu viedokli.
Vai jūs apstrīdēsiet Valsts kontroles atzinumu?
To var darīt tikai Veselības ministrija, kurai šis atzinums tika sniegts. Taču, es pieļauju, ka Veselības ministrija to nedarīs.
Vai jūs pati uzskatāt, ka projekta E-veselība ieviešana norit veiksmīgi?
Es neuzskatu, ka simtprocentīgi veiksmīgi, ir bijuši daudzi klupšanas akmeņi. Projekts iet ilgi, bet jāsaprot, ka tas ir ticis mētāts no iestādes uz iestādi, kas tā ieviešanai par labu nav nācis. Projekta ieviešanā ir bijuši vāji brīži, kad nav bijis labas pārvaldības. Bet pēdējos gados, kopš tas ir NVD pārziņā, domāju, ka projekts tiek pārvaldīts vairāk vai mazāk veiksmīgi. Jāsaprot, ka šis ir milzīgs projekts un to ieviest nav viegli ne mums, ne izpildītājiem. Zināšanu, kā to izdarīt vislabāk, reizēm pietrūkst gan mums, gan izpildītājiem.
Vai ir pārliecība, ka 2016. gadā projekts E-veselība būs ieviests pilnā apmērā?
Ko jūs saprotat ar «pilnā apmērā»?
To, kas rakstīts projekta līgumā.
Tas, kas ir paredzēts līgumā un tiek finansēts no Eiropas struktūrfondiem, visticamāk, simtprocentīgā apmērā netiks ieviests. Bet pamata lietas (e-receptes, elektroniskās darba nespējas lapas, elektroniskie nosūtījumi un portāls) tiks palaistas, taču, vai šos pakalpojumus varēs lietot visi iedzīvotāji, pašlaik es nevaru pateikt.
Cik, jūsuprāt, ir liels risks, ka Eiropas naudu var nākties atmaksāt?
Es uz to nevaru atbildēt.
Kāpēc šis projekts iet tik smagi?
Viens no iemesliem ir projekta milzīgais apmērs. Otrs - mēs nekoncentrējāmies uz konkrēta viena pakalpojuma ieviešanu, bet uzreiz atvērām visu fronti. Ar to mēs diemžēl izceļamies visās nozarēs. Reizēm mums pietrūkst arī zināšanu. Ne vienmēr gatavi pārmaiņām ir mūsu sadarbības partneri - ārsti un ārstniecības iestādes -, jo šī sistēma daudz ko padarīs caurspīdīgāku, kam ne vienmēr visi ir gatavi. Tomēr es nedomāju, ka mēs uz kaimiņu fona kaut kā īpaši negatīvi izceltos. Igaunija E-veselību ieviesa 13 gadus, mums rit devītais. Nevienā valstī tas nav gājis viegli.
Plašāk lasiet rakstā Naudas visam nepietiek trešdienas, 16.septembra laikrakstā Diena (3.lpp)!
