Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Latvijā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus, liecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG ikgadējais Eiropas līmeņa neatkarīgais pētījums par nelegālo cigarešu patēriņu Eiropā un Latvijā.

Tas ir otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,1 miljardi vienību, kas ir faktiski līdzvērtīgs 2019. gada patēriņam. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas veido 19,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,41 miljards cigarešu. No šī apjoma 68 % bija tā sauktā "baltā kontrabanda", 12% – viltotās cigaretes, savukārt 20% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija. Jāatzīmē, ka iepriekšējos trijos gados Latvijā bija vērojama pastāvīga nelegālo cigarešu īpatsvara samazināšanās, pērn sasniedzot 14,1% - vēsturiski zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Latvijā joprojām saglabājas visaugstākais kontrabandas un viltoto cigarešu īpatsvars Eiropas Savienībā, Šveicē un Norvēģijā, sasniedzot 21,1% no kopējā patēriņa apjoma, liecina publicētie KPMG veiktā Eiropas mēroga pētījuma SUN 2017. gada rezultāti.

Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas dēļ sasniedz aptuveni 59 milj. eiro.

Lai arī, salīdzinot ar 2016. gadu, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms ir samazinājies par 1,5%, Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 20% no kopējā patēriņa apjoma. Igaunijā un Lietuvā pērn nelegālās cigarešu tirdzniecības īpatsvars bija attiecīgi 11,3 % un 17,8%.

Kopējais cigarešu patēriņš aizvadītajā gadā Latvijā bija 2,28 miljardi vienību, kas ir par 6,6% mazāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Kontrabandas un viltoto cigarešu apjoms, kas viedo 21,1% no kopējā patēriņa apjoma valstī, faktiskajos skaitļos ir 0,48 miljardi cigarešu. No šī apjoma 71,3% bija tā sauktā “baltā kontrabanda”*, 7,7% viltotās cigaretes, savukārt 21% – cita veida izcelsmes kontrabandas produkcija.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kā liecina jaunākais tirgus pētījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums, Latvijā atkal strauji pieaug nelegālo cigarešu tirdzniecība, 2020.gada sasniedzot 20,4% no kopējā tirgus apjoma.

Tas nozīmē, ka katra piektā valstī izsmēķētā cigarete iegādāta nelegālajā tirgu kā kontrabandas prece vai viltojums, par ko valsts budžetā nav nomaksāti nodokļi. Nelegālo cigarešu apjoms pieaudzis par 3,6% salīdzinot ar 2019.gadu, kad tas veidoja 16,8% no kopējā tirgus. Līdz ar to Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%, kas bija par 0,4% augstāks nekā gadu iepriekš. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks, nekā Latvijā, sasniedzot 9,5%.

"Šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi - gan COVID-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirgus pastāvīgi samazinājās, sasniedzot pēdējos desmit gados zemāko līmeni, tomēr šobrīd nav pamata cerēt uz pozitīvām izmaiņām. Visticamāk, ka negatīvā tendence ar nelegālo tirdzniecību turpināsies arī nākotnē un noteikti skars arī cigarešu alternatīvu jeb bezdūmu produktu grupu, kam šogad pretēji ekspertu ieteikumiem, nepamatoti strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis. Pirmie signāli jau tiek saņemti - pieaug e-cigarešu nelegālā tirdzniecība internetā, parādās karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Kontrabandas cigarešu iznīcināšanu jau vairākus gadus atkritumu poligonā Getliņi veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Valsts policijā (VP) biznesa portālam db.lv norāda, ka nelegālās akcīzes preces iedzīvotāju vidū aizvien ir aktuālas. Diemžēl, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums.

2016.gadā VP izņēma vairāk nekā 62 miljonus nelegālo cigarešu, 2017. gadā - vairāk nekā 49 miljonus, 2018. gadā - vairāk nekā 55 miljonus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos izņemtais nelegālo cigarešu apjoms tuvojas 3 miljoniem.

Nelegālo cigarešu atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontrole. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas kontrole atsavinājusi gandrīz 75 miljonus kontrabandas cigarešu, bet 2018. gadā - gandrīz 94 miljonus cigarešu.

VP informē, ka pērn atklātas un likvidētas vairākas nelegālo tabakas izstrādājumu ražošanas vietas.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Tabakas lietošanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Neskatoties uz to, ka smēķēšanas kaitīgā ietekme ir vispārzināma, daudzi joprojām turpina smēķēt – pasaulē ir vairāk nekā miljards dažādu tabakas produktu patērētāju, no kuriem lielākā daļa smēķē cigaretes.

Pasaules veselības organizācija prognozē, ka turpmākajos gados smēķētāju skaits būtiski nemainīsies. Tostarp pasaulē kopumā no smēķēšanas radītām saslimšanām ik gadu mirst aptuveni 8 miljoni cilvēku.

Cilvēki turpina smēķēt dēļ nikotīna, ko satur tabakas lapas. Tomēr ne visi zina, ka galveno smēķēšanas kaitējumu rada nevis nikotīns, bet gan ķīmiskās vielas, kas rodas tabakas dedzināšanas rezultātā. Tāpēc, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu, pēdējās desmitgadēs gan zinātnieki, gan nozare ir pievērsusies jaunu, potenciāli mazāk kaitīgu risinājumu radīšanai, kas pamazām aizstās cigaretes. Pati tabakas nozare pamazām mainās, un tās vadošie uzņēmumi runā pat par cigarešu ēras norietu, paužot pārliecību, ka cigaretes aizstās jaunās bezdūmu alternatīvas. Un tam ir pamatojums – ar katru gadu visā pasaulē palielinās to smēķētāju skaits, kuri atsakās no tradicionālajām cigaretēm un pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvija šobrīd ir izšķiršanās priekšā, kā un vai ierobežot e-cigarešu aromātu lietošanu. Saeimā ierosinājums grozīt likumus, lai būtiski ierobežotu e-cigarešu aromātu pieejamību. Pasaulē prakses attiecībā uz tabakas un e-cigarešu lietošanu ir dažāda. Zviedrija, piemēram, pērnā gada nogalē liegumus e-cigaretēm atcēla.

Zviedrijas valdība pērn mēģināja panākt šādus ierobežojumus, taču parlamentā Riksdāgā pēc karstām debatēm tie tika apstādināti. Deputāti uzklausījuši veselības aizsardzības ekspertus konstatēja: e-cigarešu lietošana ir nesalīdzināmi mazāk kaitīga par parastajām cigaretēm, tādēļ strikti ierobežojamas ir pēdējās.

Šī gada vasarā Zviedrijas parlaments noraidīja Zviedrijas sociāldemokrātu vadītās valdības ierosināto bet sabiedrībā pretrunīgi vērtēto e-cigarešu garšas šķidrumu un citu cigaretēm alternatīvo produktu tirdzniecības un lietošanas aizliegumu. Zviedrijas Riksdāga Veselības un labklājības komitejas publicētajā ziņojumā konstatēts ka e-cigaretes ne tikai ir mazāk kaitīgas veselībai, bet arī palīdz atmest tradicionālo cigarešu smēķēšanu.

Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas augsts – sasniedzot 25,2% no kopējā tirgus apjoma, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina tirgus pētījumu kompānijas AC Nielsen veiktais pētījums.

Tas nozīmē, ka faktiski katra ceturtā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 70 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – Lietuvā šā gada trešo ceturksnī cigarešu kontrabandas apjoms bija 19,8%.

Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 52%, seko Ogre ar 45,9%, Ludza ar 36,3% un Salaspils ar 36,2%.Salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 3,2%.

Rīgā kontrabandas cigaretes veido 23,0% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Ventspilī – 9%, Siguldā – 4% un Saldū – attiecīgi 2%.

Valsts policija pērn novembrī Jelgavā atklājusi moderni aprīkotu nelegālo cigarešu ražotni, kas tikai nesen bija uzsākusi savu darbību,informē Valsts policija (VP).

Policisti atsavinājuši vairāk nekā vienu miljonu cigarešu, teju divas tonnas tabakas, kā arī cigarešu paciņu un bloku sagataves, cigarešu ražošanai un pakošanai paredzētās iekārtas.

VP norāda, ka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes amatpersonas bija nonākušas uz pēdām iespējamai nelegālo cigarešu ražošanai Jelgavā. Policisti izmeklēšanas laikā noskaidroja, ka cigarešu ražotne, kas ierīkota kādā ēkā, tikai nesen sākusi darboties.

29. novembrī sankcionētu kratīšanu laikā speciāli aprīkotā ražotnē likumsargi konstatēja nelegālo cigarešu ražošanu lielos apjomos. Kopumā tur tika atrasts un atsavināts aptuveni 1 150 000 nelegālo cigarešu bez nosaukuma, 1,9 tonnas tabakas, cigarešu izgatavošanai paredzētie papīri un filtri, kādas pazīstamas cigarešu markas paciņas un bloki, tāpat tur atradās arī modernas cigarešu izgatavošanas un pakošanas iekārtas. Policistiem tapis zināms, ka cigaretes bija paredzētas tirgošanai ne tikai bez paciņām un nosaukuma, bet arī veikti sagatavošanās pasākumi, lai saražotās cigaretes iepakotu kādas atpazīstamas markas paciņās un blokos.

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Latvijā nelegālā cigarešu tirgus apjoms pērn ievērojami samazinājies - salīdzinājumā ar 2015. gadu, samazinājums ir 18%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām pētījumā vērtētajām Eiropas valstīm, atsaucoties uz jaunāko auditorfirmas KPMG ziņojumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Eiropas Savienībā, ziņo Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Tostarp Igaunijā nelegālā tirgus apjomi mazinājušies par 12%, savukārt Lietuvā par 11%.

Tāpat Latvija esot vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2016.gadā bija vērojams legālā cigarešu tirgus kāpums.

VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe atzīmē, ka par spīti pastāvīgi pieaugošajām cenām, smēķētāji, kuru skaits Latvijā samazinās, priekšroku tomēr dod legālajām cigaretēm. Viņs arī uzteic tiesībaizsardzības iestāžu darbību: «Ja KPMG pētnieku vērtējumā nelegālais cigarešu tirgus Latvijā 2016. gadā bija 550 miljoni cigarešu, tad izņemtais vairāk kā 141 miljonu nelegālo cigarešu daudzums liecina par ļoti veiksmīgu sasniegumu,».

KPMG pētījumā atzīmēts, ka iemesls, kāpēc Baltijas valstīs mazinās nelegālo cigarešu apjoms, lielā mērā ir saistīts ar pastiprinātajiem robežas drošības pasākumiem un ieviestajiem ierobežojumiem ievedamo cigarešu apjomos fiziskajām personām. VID jau iepriekš ir informējis, ka Latvijas muitas kontroles punkti uz ārējās ES robežas gan uz dzelzceļa, gan autoceļiem ir aprīkoti ar kravu kontroles rentgena iekārtām, transportlīdzekļu svariem, bagāžas kontroles rentgena iekārtām un transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu (TLKAIS), ar kuru palīdzību ir iespējams pilnvērtīgāk veikt kontroles pasākumus. Plašais tehniskā aprīkojuma klāsts efektīvi darbojas arī kā preventīvs pasākums kontrabandas ierobežošanai. Paralēli notiek darbs pie Baltijas valstu kravu kontroles rentgena iekārtu sasaistes vienotā tīklā, lai būtiski uzlabotu skenēto attēlu analīzes iespējas un nodrošinātu koordinētu trīs Baltijas valstu uzraudzības iestāžu darbu.

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.