Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle dibina Norwegian Air Resources Latvia atbalsta centru Rīgā, izveidojot biroju biznesa centrā "Jaunā Teika".

Uzņēmums 2020. gada novembrī plāno izveidot 800 m 2 lielu atbalsta biroju Jaunajā Teikā, plānojot ar laiku telpas paplašināt līdz 3000 m 2 .

Aviokompānija Norwegian atver biroju Rīgā un uzsāk darbinieku atlasi 

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu...

"Esmu pārliecināts, ka Norwegian Air Resources Latvia birojs būs lielisks papildinājums Jaunās Teikas kopienai. Norwegian atbalsta centra dibināšana Rīgā kļuva iespējama, pateicoties milzīgajām LIAA komandas pūlēm, kas daudz strādāja arī pandēmijas laikā, neskatoties uzceļošanas un komunikācijas ierobežojumiem, kā arī neskaidro situācijā visā pasaulē, spēja piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas Latvijā," komentē Ēriks Bergmans, Colliers International partneris, aģentūras vadītājs.

"Mēs priecājamies par Norwegian zīmola uzņēmumu atbalsta biroja izveidi Rīgā, kas ir daļa no mūsu stratēģijas, lai centralizētu svarīgas funkcijas un pārietu no ārpakalpojumiem uz pakalpojumiem uzņēmuma ietvaros. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim uzņemt savus jaunos kolēģus Jaunās Teikas birojā," piebilst Knuts Ūlafs Hjogs (Knut Olav Høeg), Norwegian Air Shuttle IT un procesu uzlabošanas vadītājs.

"Priecājamies, ka tik ievērojama starptautiska kompānija kā Norwegian Air Resources Latvia redz un tic Jaunās Teikas koncepcijai. Esam pārliecināti, ka tas dzīvesveids, ko mēs piedāvājam, un novatoriskā vide, kuru veicina VEFRESH kustība, sekmēs Norwegian Air Resources Latvia attīstību," saka Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), HANNER grupas valdes loceklis.

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") ceturtdien iepazīstinājusi ar savu glābšanas plānu, kuru īstenojot, tā paredzējusi izvairīties no bankrota.

Starp glābšanas programmā ietvertajiem pasākumiem ir lidmašīnu skaita samazināšana, parāda pārvēršana akcijās un akciju emisija ar pirmpirkuma tiesībām akcionāriem līdz četru miljardu kronu (374,5 miljonu eiro) apmērā.

Eiropā trešā lielākā zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian" 17.decembrī sasaukusi akcionāru ārkārtas sapulci, kurā paredzēts lemt par šī plāna apstiprināšanu.

Līdzīgi kā citām lidsabiedrībām, arī "Norwegian" darbību negatīvi ietekmējusi koronavīrusa pandēmija.

Aviokompānija gada sākumā nodarbināja 10 000 cilvēku un veica lidojumus ar 140 lidmašīnām, taču tagad tai ir vien 600 darbinieku un lidojumus veic sešas lidmašīnas.

9.novembrī Norvēģijas valdība atteicās sniegt papildu finanšu palīdzību "Norwegian".

Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG) ceturtdien paziņoja, ka apsver iespēju izteikt piedāvājumu pārņemt Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrību «Norwegian Air Shuttle» («Norwegian»).

«IAG uzskata »Norwegian« par pievilcīgu investīciju un jau iegādājies 4,61% aviokompānijas akciju,» norāda uzņēmums.

«Mazākuma akcija daļas iegāde ir paredzēta, lai izveidotu pozīciju, no kuras sākt sarunas ar »Norwegian«, tostarp par pilnīgu »Norwegian« pārņemšanu,» skaidro IAG.

Kompānija gan uzsver, ka šobrīd šādas sarunas nav sāktas, tā nav šobrīd pieņēmusi lēmumi par piedāvājuma izteikšanu un nav noteiktības, ka šāds lēmums tiks pieņemts.

Grūtībās nonākusī Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") pēc vērienīgas restrukturizācijas īstenošanas izkļuvusi no bankrota aizsardzības, trešdien paziņoja aviokompānija.

"Norwegian" aizsardzība pret bankrotu Īrijā, kur bāzētas vairākas tās struktūrvienības, un Norvēģijā tika noteikta decembrī.

Sarunās ar kreditoriem un lidmašīnu nomas uzņēmumiem aviokompānijai izdevies vienoties par parādu un finanšu saistību samazināšanu līdz aptuveni 16-18 miljardiem kronu (1,5-1,7 miljardiem eiro).

Tāpat "Norwegian" atteikusies no tālajiem maršrutiem, atcēlusi vairākus lidmašīnu pasūtījumus, samazinājusi lidmašīnu skaitu no 156 līdz 51 un ar jaunu akciju emitēšanu ieguvusi sešus miljardus kronu.

Līdz restrukturizācijas programmas noslēgumam aviosabiedrība arī būs samazinājusi darbinieku skaitu no aptuveni 10 200 pirms trīs gadiem līdz apmēram 3300.

«Lufthansa» vadītājs Karstens Spors pavēstījis, ka Vācijas nacionālā lidsabiedrība apsver iespēju pārņemt Norvēģijas zemo cenu aviokompāniju «Norwegian Air Shuttle» («Norwegian»).

«Šobrīd norisinās jauns konsolidāciju vilnis,» intervijā vācu laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» norādīja Spors, apstiprinot informāciju par pārrunām, lai iegādātos «Norwegian».

Tas, vai šīs pārrunas nonāks līdz darījuma realizēšanai, ir «atkarīgs no stratēģiskās pievienotās vērtības, cenas un regulatoru lēmumiem, » skaidro Spors.

Šādas ziņas izskan nedaudz mazāk kā mēnesi pēc tam, kad «Norwegian» bija noraidījusi divus atsevišķus pārņemšanas piedāvājumus, ko izteica Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG).

«Norwegian» padome pavēstīja, ka tā vienbalsīgi šos piedāvājumus noraidījusi, jo tie nepietiekami novērtē lidsabiedrību un tās perspektīvas.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības «Norwegian Air Shuttle» («Norwegian») vadītājs Bjerns Kjoss piektdien paziņoja, ka šobrīd nav plānu aviokompāniju pārdot.

«Es neplānoju jebkādu [lidsabiedrības] pārdošanu,» preses brīfingā pēc tikšanās ar akcionāriem norādīja Kjoss. «Man ir jāuzsver, ka pie mums ar piedāvājumiem vērsušās dažādas aviosabiedrības.»

Šāds komentārs izskanējis dienu pēc tam, kad Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas «British Airways» un Spānijas nacionālās lidsabiedrības «Iberia» holdingkompānija «International Airlines Group» (IAG) pavēstīja, ka iegādājusies 4,61% «Norwegian» akciju.

Vienlaikus IAG paziņoja, ka apsver iespēju izteikt piedāvājumu pārņemt «Norwegian».

Ķīnas valsts kontrolēts lidmašīnu nomas uzņēmums "BOC Aviation" kļuvis par ievērojamu Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrības "Norwegian Air Shuttle" ("Norwegian") akcionāru, teikts trešdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas radīto krīzi, "Norwegian" maija sākumā pieņēma glābšanas plānu, kas paredz vienošanos ar kreditoriem, lai pārvērstu daļu lidsabiedrības finanšu saistību kapitālā.

Šis plāns nodrošināja iespēju aviosabiedrībai stiprināt savu kapitāla stāvokli un ievērot Norvēģijas valsts noteikumus, lai iegūtu garantijas 2,7 miljardu norvēģu kronu (247 miljonus eiro) vērtu aizdevumu saņemšanai.

Uzņēmumi, no kuriem "Norwegian" nomā daļu lidmašīnu, iegūs ievērojamas lidsabiedrības akciju daļas.

Īrijas "AerCap Holdings" ar 15,9% akciju kļūs par lielāko akcionāru, bet "BOC Aviation" iegūs 12,67% akciju.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība «Norwegian Air Shuttle» («Norwegian») otrdien paziņoja par plāniem pārdot jaunas akcijas, lai iegūtu trīs miljardus eiro (309 miljonus eiro), kas nepieciešami finanšu saistību pildīšanai.

«Norwegian aizvadījusi periodu ar būtisku izaugsmi. Turpmāk mēs vairāk koncentrēsimies uz izmaksu ietaupīšanu un kapitālizdevumu samazināšanu,» norāda lidsabiedrība.

Aviokompānija vēsta, ka esošie akcionāri piekrituši iegādāties visas jaunās akcijas, un akciju piedāvājumu paredzēts veikt februāra beigās vai marta sākumā.

Vienlaikus lidsabiedrība otrdien paziņoja, ka pērn tā cietusi 2,2 miljardu kronu (230 miljoni eiro) zaudējumus pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA).

«Norwegian» ir viena no retajām zemo cenu aviokompānijām, kas piedāvā lidojumus garo distanču maršrutos, un lidsabiedrība īsteno strauju darbības paplašināšanu.

Norvēģija pašreiz ir astotais lielākais ārvalstu investors Latvijā ar tiešo investīciju apjomu, kas pārsniedz 350 miljonus eiro, informē Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā.

Viesojoties Norvēģijas zemo cenu aviokompānijas "Norwegian" jaunizveidotajā birojā Jaunās Teikas kvartālā, Norvēģijas Tirdzniecības kamera Latvijā aizvadītajā nedēļā atklāja savu aktīvo sezonu, atzīmējot pēdējā laika nozīmīgākos norvēģu investīciju projektus Latvijā un apspriežot plānus nākotnei.

Norvēģu kapitāla uzņēmumos Latvijā, kuru kopējais apgrozījums saskaņā ar "Lursoft" datiem 2020.gadā pārsniedza 1,15 miljardus eiro, pašreiz strādā ap 6200 darbinieku.

Norvēģijas Tirdzniecības kamerā Latvijā izcēla četrus pēdējā laika lielākos norvēģu investīciju projektus Latvijā, kā pirmo minot "Norwegian" lēmumu par starptautisko pakalpojumu centra izveidi Rīgā.

Aviokompānija “Norwegian” no 1.jūnija uzsāks regulārus lidojumus līdz trīs reizēm nedēļā maršrutā Rīga – Tronheima.

Lidojumi tiek plānoti visas vasaras sezonas garumā.

“Norwegian” strādā lidostā “Rīga” kopš 2005. gada nogales un pašlaik no Rīgas piedāvā lidojumus uz Oslo piecas līdz deviņas reizes nedēļā, uz Stokholmu trīs līdz sešas reizes nedēļā un uz Kopenhāgenu divas līdz četras reizes nedēļā.

“Pievienojot šiem trim esošajiem galamērķiem Tronheimu, aviokompānija Rīgā atgriežas pie tā galamērķu skaita un lidojumu biežuma, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019. gadā. Pasažieriem būs pieejami četri lidojumu maršruti, kas Baltiju savieno ar svarīgiem tūrisma un darījumu braucienu virzieniem Skandināvijā,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Itālijas konkurences uzraugs ceturtdien noteica Īrijas zemo cenu aviokompānijai «Ryanair» 1,85 miljonu eiro naudassodu par reisu masveida atcelšanu un tās ietekmētu pasažieru adekvātu neinformēšanu par viņu tiesībām.

Konkurences uzrauga paziņojumā teikts, ka 2017. gada septembrī tas pret «Ryanair» sācis procedūru par nekorektu komercpraksi, jo aviokompānija atcēlusi tūkstošiem lidojumu «organizatorisku un vadības problēmu dēļ».

Šīs problēmas nebija «neparedzētas lietas vai problēmas, kuras aviokompānija nespēj kontrolēt, un līdz ar to tika radītas lielas neērtības klientiem», sacīts paziņojumā.

Konkurences uzraugs norādījis, ka «Ryanair» sākumā nav pareizi informējusi pasažierus par viņu tiesībām uz finansiālu kompensāciju atbilstoši Eiropas Savienības normām, un vienīgi piedāvājusi apmainīt biļetes vai saņemt par tām atpakaļ naudu.

Pēc tam, kad konkurences uzraugs bija sācis procedūru, «Ryanair» februārī atjaunojusi informāciju savā interneta vietnē un «individuāli sazinājusies ar klientiem, uz kuriem tas attiecas», lai viņus informētu par viņu tiesībām un to, kā tās izmantot, teikts paziņojumā.

Biļešu cenas lidojumiem jūnijā un jūlijā ir par vismaz 30% augstākas nekā attiecīgā periodā 2019.gadā, teica aviokompānijas "Norwegian" valdes priekšsēdētājs Geirs Kārlsens.

Viņš stāstīja, ka degvielas cenas pašlaik ir problēma ļoti daudzām aviokompānijām - degvielas cenas aug kopš februāra sākuma, un tās sāk ietekmēt arī biļešu cenas.

"Piemēram, ja mēs šodien salīdzinām biļešu cenas lidojumiem jūnijā un jūlijā, tad tās ir par vairāk nekā 30% augstākas nekā šajā periodā 2019.gadā. Šis pieaugums gan pilnībā nekompensē degvielas cenu kāpumu," teica Kārlsens, piebilstot, ka, degvielas cenām saglabājoties šī brīža augstajā līmenī, nākotnē lidojumiem cenas būs vēl augstākas.

Jautāts, vai ar 30% pieaugumu būs gana, Kārslens atbildēja, ka ideālā pasaulē, protams, biļešu cenai būtu jāsedz viss degvielas cenu pieaugums, bet realitātē tā, visdrīzāk, nenotiks un aviokompānijas strādās ar zemāku rentabilitātes līmeni.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs atteicies no savas apjomīgās gada prēmijas, ņemot vērā reisu atcelšanas skandālu, kas būtiski ietekmēja lidsabiedrības darbību.

Ryanair paziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz rekordlielo peļņu pagājušajā biznesa gadā, O’Līrijs nolēmis nesaņemt prēmiju, kas viņam pienākas.

Šīs prēmijas apjoms var pat sasniegt gada algas apmēru, kas O’Līrija gadījumā ir aptuveni viens miljons eiro. Iepriekšējā biznesa gadā viņa prēmija veidoja 950 000 eiro.

Par tikko noslēgušos biznesa gadu O’Līrijs algā saņēmis 1,06 miljonus eiro, kā arī aviokompānijas akcijas 1,25 miljonu eiro vērtībā.

Ryanair skaidro, ka O’Līrijs no savas prēmijas atteicies saistībā ar reisu atcelšanas skandālu, kura dēļ aviosabiedrība no septembra līdz martam bija spiesta atcelt aptuveni 20 000 lidojumu.

Ryanair paziņoja, ka reisu masveida atcelšana bijusi nepieciešama, jo aviokompānija pieļāvusi haosu darbinieku atvaļinājumu plānošanā, tāpēc aviokompānijas pilotiem un stjuartiem bijis jāpiešķir uzkrātie atvaļinājumi un viņi nav varējuši ierasties darbā. Tomēr mediji vēstīja, ka Ryanair trūka pilotu, jo vērā ņemamu skaitu pilotu pārvilinājusi konkurente - Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle (Norwegian).

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» pārvadāto pasažieru skaitam šā gada novembrī reģistrēts lēnākais kāpums pēdējos trīs gados, kas galvenokārt tiek skaidrots ar reisu atcelšanas skandālu, teikts pirmdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

«Ryanair» norāda, ka novembrī pārvadāti aptuveni 9,3 miljoni pasažieru, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Oktobrī pārvadāto pasažieru skaits palielinājās par 8%.

«Ryanair» nepietiekama pilotu skaita dēļ septembra vidū nolēma līdz oktobra beigām atcelt 2100 reisus. 27.septembrī tā paziņoja, ka turpinās reisu atcelšanu līdz martam, kopumā ietekmējot aptuveni 400 000 pasažieru ceļojumu plānus.

Mediji ziņo, ka «Ryanair» trūkst pilotu, jo vērā ņemamu skaitu pilotu pārvilinājusi konkurente - Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība «Norwegian Air Shuttle».

Lidsabiedrība arī atzinusi, ka tā pieļāvusi haosu darbinieku atvaļinājumu plānošanā, un ka vēl šogad aviokompānijas pilotiem un stjuartiem jāpiešķir uzkrātie atvaļinājumi, tāpēc daudzi no viņiem nevarēs ierasties darbā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» pērn pārvadājusi 129 miljonus pasažieru, kas ir visu laiku lielākais skaits uzņēmuma vēsturē, teikts trešdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

«Ryanair» pārvadāto pasažieru skaits 2017.gadā palielinājies par 10%, neskatoties uz reisu atcelšanas skandālu.

Decembrī vien aviokompānija pārvadāja 9,3 miljonus pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī 2016.gadā.

«Ryanair» noteikusi mērķi līdz 2024.gadam sasniegt 200 miljonus pārvadāto pasažieru gadā.

«Ryanair» nepietiekama pilotu skaita dēļ septembra vidū nolēma līdz oktobra beigām atcelt 2100 reisus. 27.septembrī tā paziņoja, ka turpinās reisu atcelšanu līdz martam, kopumā ietekmējot aptuveni 400 000 pasažieru ceļojumu plānus.

Mediji ziņo, ka «Ryanair» trūkst pilotu, jo vērā ņemamu skaitu pilotu pārvilinājusi konkurente - Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība «Norwegian Air Shuttle».

Liepājas lidostā iecerēts būvēt jaunu pasažieru termināli, kas varētu izmaksāt apmēram divus miljonus eiro, pavēstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Biznesa attīstības daļas vadītājs Gints Ginters.

Viņš teica, ka pasažieru termināli nepieciešams būvēt, lai nodrošinātu mūsdienīgu un ērtu pasažieru un bagāžas apkalpošanu esošajam Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisam, plānotajiem reisiem nākotnē un čarterreisiem.

«Termināls ir viens no priekšnosacījumiem, lai mēs varētu pilnvērtīgi turpināt sarunas ar aviokompānijām kā «Ryanair», «Wizz Air», «Norwegian» un citiem, kuru flote sastāv no lielāka izmēra gaisa kuģiem,» pauda Ginters, atzīmējot, ka orientējoši termināla izmaksas varētu būtu ap diviem miljoniem eiro.

Viņš arī piebilda, ka «airBaltic» nākotnē plāno pāriet tikai uz «Airbuss A220-300», kam esošais termināls ir par mazu.

Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.