Ir uzradies Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas - 150 miljoni eiro un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Norvēģijas firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote – 18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot 150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.
BW Maritime projektu menedžeris Anfins Unums raidījumam skaidro, ka BW Maritime ir kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Uzņēmums esot lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos projektos visā pasaulē. «Mēs meklējam kādus 40 – 50 alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no pievilcīgākajiem. Mēs ar šo jautājumu strādājam jau divus gadus un mums ir bijusi tikšanās ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai ietu tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu. Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu,» tā viņš.
Būtiskākais priekšnoteikums norvēģiem esot pieeja Inčukalna krātuvei. Bez tās viņu biznesam neesot jēgas. Šobrīd Inčukalnā saimnieko Gazprom meitasuzņēmums Latvijas gāze, kas vārdiski solījis ielaist jebkuru gāzes piegādātāju, bet likumā Latvijas gāzei šāda pienākuma nav. Tādēļ Norvēģijas uzņēmums gaida, kad Latvijas valsts izpildīs Eiropas prasību un Latvijas gāzi ar likumu sadalīs, nosakot, ka gāzes tirdzniecība ir atdalīta no pārvades un uzglabāšanas.
Pēdējos mēnešus par Eiropas prasības ieviešanu bija atbildīgs ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Ministrijā jau kādu laiku stāv gatavībā ziņojums valdībai par nepieciešamajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, vienīgi Dombrovskis tos nav virzījis uz valdību un pēc vēlēšanām devies atvaļinājumā. Tikai pirms nedēļas ziņojums nosūtīts saskaņošanai citām ministrijām.
Premjerministre Laimdota Straujuma raidījumsm sola, ka Latvijas gāzes sadalīšana būs jaunās valdības pirmais svarīgais darbs. Ministriem būšot jāizlemj, vai uzņēmumu dalīt divās, trīs vai četrās daļās, bet būtiskākā sadaļa – Inčukalna gāzes krātuve vairs nepiederēšot ne Latvijas gāzei, ne arī tās īpašniekiem no Maskavas.
Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina - tā kā process ir ievilcies, tad valdība plāno līdz 2017.gadam uzņēmumu tikai sadalīt, bet īpašumtiesību jautājumu atlikt vēl uz diviem gadiem līdz 2019.gadam. Šo divu gadu laikā Latvijas gāzei būšot jāatrod pircējs Inčukalna gāzes krātuves infrastruktūrai un iespējams arī gāzes pārvades tīklam.
Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad sašķidrinātās gāzes termināļa lobists Gatis Ābele uzskata - nav, ko vilkt garumā. Ja valdība un Saeim piepūlēsies, gan gāzes sadali, gan arī īpašnieku maiņu iespējams panākt līdz 2017.gadam.
Raidījums norāda - Latvijai ir atkal parādījusies iespēja saņemt naudu sašķidrinātās gāzes terminālim. Pēc tam, kad Somija un Igaunija nevienojās par to, kur termināli celt, joprojām ir pieejama tam domātā Eiropas nauda. Norvēģi ir gatavi nākt palīgā Latvijas valstij pierādīt Eiropas Komisijai, ka sašķidrinātās gāzes terminālam nauda jādod, jo Inčukalna gāzes krātuve, ja tā piederēs valstij, padara Latviju par ideālu vietu termināļa būvei. «Tas ir pamatiemesls. Tas faktiski ir Latvijas aktīvs, kas to padara tik pievilcīgu. Tādēļ Latvijas alternatīva Eiropas Savienības perspektīvā ir labākā, jo jums ir šī pazemes krātuve,» saka A. Unums.
G. Ābele, kurš tiek minēts arī kā viens no ZZS ekonomikas ministra kandidātiem uzskata, ka ne Klaipēdas terminālis, ne arī plānotais Lietuvas – Polijas gāzes vada savienojums tuvākos gadus nenodrošinās Latviju ar alternatīvu gāzi, jo vēl jāizbūvē papildus cauruļvadi Lietuvā. Tādēļ valdībai steidzami būtu jāķeras pie sarunām ar Eiropas Komisiju par naudas piešķiršanu terminālim, kamēr vien ir tāda iespēja. «Neesot vēl papildus diversifikācijas iespējām virs Klaipēdas, tas ir Lietuvā vai Klaipēdā, Igaunija un Latvija pilnībā nevar nodrošināties ar iespēju, lai diversificētos ar Krievijas gāzi. Tās iespējas tagad ir daudz lielāka,» norāda G. Ābele.
TV3 rīcībā esošās ziņas liecina, ka Latvijas valstij neizdosies iegūt ietekmi privātajā kompānijā Latvijas Gāze, caur akcijām, kuras pārdod vācu koncerns EON. Latvija esot vāciešiem piedāvājusi tās pirkt par 116 miljoniem eiro. Šāda summa vāciešiem šķitusi par mazu un turpmākajās sarunās par darījumu Latvija vairs netiek aicināta. Sarunas turpinās ar Lietuvas enerģētikas uzņēmumiem un kādu investīciju fondu Marguerite, kas pieder Eiropas lielvalstu attīstības bankām. Interesi par akcijām izrādījusi arī naftas transporta koncerns Vitol, kas jau darbojas Ventspilī.
